11 aizraujoši industriālā mantojuma objekti Kurzemē  (1)

Ovišu bāka Kurzemes piekrastē ir uzskatāma par senāko darbojošos navigācijas būvi Latvijā, kas uzcelta 1814. gadā. Ovišu bākas tornis ir 37 metrus augsts. Tai ir dubultcilindra konstrukcija –diametrs ir 11,5 metri, bet akmeņu mūra iekšpusē ir otrs tornis 3,5 metru diametrā. Šāda veida dubultcilindru bākas 18. un 19. gadsimtā Eiropā izmantoja arī kā aizsardzības būves ienaidnieka uzbrukuma gadījumam.

Torņa augstums bez laternas ir 29,6 metri, bet laternas augstums (bez vēja rādītāja, bet kopā ar pamatni) mērojams sešos metros. Uguns augstums ir 38,1 metri virs jūras līmeņa. Balta bākuguns, kas redzama 7,5 jūdzes tālu, iedegas reizi 7,5 sekundēs.

Industriālā mantojuma nedēļas nogales tūres laikā, proti, visas trīs dienas no 12. līdz 14. oktobrim bāka būs atvērta apmeklētājiem. 13. oktobrī būs iespēja arī doties ekskursijā gida pavadībā, kā arī noklausīties stāstus par bākas vēsturi.

Pāce ir vienīgā vieta Kurzemē, kur vēl pārstrādā vilnu, un tā ir arī vienīgā pilna cikla vilnas apstrādes fabrika Latvijā. Tā šobrīd eksportē krāsainu dziju uz 16 pasaules valstīm. Dzija netiek ķīmiski apstrādāta, bet tajā ir maksimāli saglabāta dabīgā viela lanolīns jeb aitu tauku dziedzeru sekrēts, kas nodrošina, lai vilnas dzija "sildītu".

Vilnas pārstrādes tradīcijas Pācē saglabājušās no 19. gadsimta beigām, kad pirmās Latvijas Republikas neatkarības gados šeit ir velta vadmala. Padomju gados Pācē bija otrs lielākais sadzīves pakalpojumu sistēmas cehs Latvijā, kas pārstrādāja aitu vilnu.

Apmeklētājiem atvērta tā būs 13. un 14. oktobrī, kad, piesakoties iepriekš, būs iespēja doties ekskursijā.

Kuldīgas skaistajā vecpilsētā pie gājēju ielas atrodas kādreizējās adatu fabrikas ēkas. 70 gadu ilgā laika posmā (no 19. gadsimta 60. gadiem līdz 20. gadsimta 30. gadiem) Kuldīgā bijušas četras adatu fabrikas – Levinsona un biedru adatu fabrika, Kuldīgas adatu fabrika, Adatu fabrika "Meteor" un "Planet". Turklāt tās bijušas dažādās vietās.

Līdz ražošanas uzsākšanai adatas no Anglijas ieveda Simons Hiršmans – no Lietuvas ieceļojušais ebrejs. Reiz viņš aprēķināja, ka fabrikas celšana adatu ražošanai neizmaksātu vairāk kā viena gada adatu transporta izdevumi no Anglijas. Tā tika uzcelta pirmā adatu fabrika, kas sākotnēji atradās nelielā vienstāva ēkā Liepājas ielā 37 un ilgu laiku bija viena no nedaudzajām visā Krievijas impērijā.

Ar ēku savienotajā tornī plānots ierīkot ekspozīciju, kas četros stāvos iepazīstinās ar adatas ietekmi uz cilvēces attīstību medicīnā, ģeogrāfijā un apģērbu izgatavošanā.

Industriālā mantojuma nedēļas nogales tūres ietvaros interesentiem šo visu būs iespēja apskatīt sertificēta gida pavadībā.

Sākotnēji stacija ar šādu nosaukumu būvēta citā vietā, tuvāk tagadējam Oskara Kalpaka muzejam kā šaursliežu stacija dzelzceļa līnijas Aizpute–Saldus vajadzībām. 600 milimetru līnija uzcelta 1916. gadā, taču slēgta 1929. gadā pēc platsliežu posma Saldus–Skrunda uzbūvēšanas.

Airītes platsliežu stacijas pagaidu ēka celta 1928. gadā, būvējot Glūdas–Liepājas dzelzceļu. Stacijas mūra ēka uzbūvēta 1935. gadā saskaņā ar tipveida projektu, līdzīgi kā Jostas un Tadaiķu stacijas. Kopš 2001. gada tā bija pamesta, taču 2013. gadā ēku iegādājās Stumburu ģimene, kas organizēja tās atjaunošanu.

Nesen izveidotajā ekspozīcijā apmeklētāji var iejusties trīsdesmito gadu noskaņā. Tas ir laiks, kad dzelzceļa stacijas bija apkārtnes sabiedriskais centrs, celtas ar lepnumu un prieku. Tur noritēja aktīva sabiedriskā un ekonomiskā dzīve. Ekspozīcija izvietota stacijas uzgaidāmajā un kases telpā, eksponāti ir aptaustāmi, darbināmi, interaktīvi. Tie stāsta par dzelzceļa līnijas izveidi, stacijas un tās iemītnieku darbu, sadzīvi un likteņiem.

Industriālā mantojuma tūres laikā no 12. līdz 14. oktobrim stacijas darbinieki aicina svinēt vasaras sezonas noslēgumu ar ekskursiju, siltu tēju un filmām.

Līdz ar jaunajām atdzelžošanas iekārtām, aktuāls bijis jautājums, ko darīt ar nevienam nevajadzīgo, vidi degradējošo objektu. Bijusi doma par tā nojaukšanu, arī spridzināšanu. Taču tika nolemts ūdenstorni pielāgot tūrisma vajadzībām. Šobrīd tas ir pārbūvēts par skatu torni. Bijusī koka konstrukcijas daļa demontēta, bet tās vietā izbūvēts iestiklots panorāmas skatu laukums. Jumta augstākais punkts atrodas 27 metrus virs zemes.

Savukārt ar ūdenstorņa darbību iespējams iepazīties 3D maketā, kā arī saprast zemes slāņu izvietojumu dzeramā ūdens dziļurbuma maketa modelī.

13. oktobrī tornis aicina visus augstuma cienītājus pirmo reizi izmēģināt šeit nolasities no augšas, izmantojot alpīnisma inventāru. Savukārt 12. un 14. oktobrī torni būs apskatāms un atvērts apmeklētājiem.

Pirmā būve, kas bija ļoti līdzīga pašreizējai, pabeigta 1879. gadā. Abu karu laikā tā pabojāta, tad atjaunota un uzlabota, līdz beidzot ieguvusi tādu veidolu, kāda tā ir tagad. Tomēr, jāteic, ka ārējais izskats ir saglabājies teju nemainīgs.

Industriālā mantojuma nedēļas nogales tūres ietvaros no 12. līdz 14. oktobrim gaidīs apmeklētājus visu dienu.

Uzkāpjot bākas piektajā stāvā, iespējams nonākt nepilnu 100 metru augstumā virs jūras līmeņa. Paša torņa augstums ir 26 metri un, atrodoties pašā augšā, skaidrā laikā var redzēt gan Sirves bākas torni Sāmsalā (Igaunija), gan arī Irbenes radiolokatora šķīvi un Miķeļbāku.

Šlīteres bāku 1849. gadā uzcēla Dundagas muižas barons meža ugunsgrēku novērošanai un kā dienas orientieri kuģiem, kas kuģoja pa Baltijas jūras Irbes šaurumu. Bākuguns Šlīteres bākā dega no 1961. gada līdz 1999. gadam. Kopš 2000. gada bāka ir viens no Slīteres Nacionālā parka tūrisma un dabas izglītības objektiem.

Bākas piecos stāvos izvietota izzinoša informācija par citām Latvijas bākām, Slīteres nacionālo parku, piejūras dabu un lībiešu tautas vēsturi. Tāpat vērts piebilst, ka pie bākas sākas dabas taka –1,2 kilometrus garš loks, kas ved lejā no Šlīteres Zilo kalnu kraujas, cauri dabiskam, cilvēka neskartam mežam.

Industriālā mantojuma nedēļas nogales tūres ietvaros bāka apmeklētājiem no piektdienas līdz svētdienai atvērta no pulksten 10 līdz 16.

Neskatoties uz to, ka šeit jau no 1879. gada dega navigācijas uguns, Akmeņrags pieredzējis vairākas kuģa katastrofas. No tām zināmākā ir Latvijas tvaikoņa "Saratow" uzskriešana uz sēkļa 1923. gada septembrī.

Pašreizējais, 37 metrus augstais bākas tornis uzcelts 1921. gadā. Akmeņraga bākas divas bākugunis zaļā krāsā iedegas reizi 7,5 sekundēs. Akmeņraga bākā ir iespēja uzkāpt pa vītņveida kāpnēm, kurās ir 126 pakāpieni. Šeit apskatāma arī dzintara un akmeņu kolekcija.

Industriālā mantojuma nedēļas nogales tūres laikā no 12. līdz 14. oktobrim bāka būs atvērta un pieejama apmeklētājiem visu dienu.

Ūdenstornis tika celts kā Karostas apbūves kompleksa tehniska rakstura celtne, kuras galvenā funkcija bija apgādāt un nodrošināt Karostas teritoriju ar dzeramo ūdeni. Kopš 1989. gada torni kā ūdenstorni vairs neizmanto.

13. un 14. oktobrī būs pieejamas gan ekskursijas gida vadībā, gan foto izstāde par Kurzemes reģiona industriālā mantojuma objektiem.

Muzeja krājumu veido vairāk nekā 24 000 priekšmetu, kas izvietoti iekštelpu un brīvdabas ekspozīcijā apmēram četru hektāru platībā. Iekštelpu ekspozīcijā muzeja apmeklētāji var iepazīties ar zvejniecības attīstības galvenajiem posmiem – kā tika zvejotas dažādas zivis, kā būvētas laivas. Piejūras brīvdabas muzejā iemīļota izklaide un reizē izziņas objekts ir mazbānītis, kam izbūvēta 1,4 kilometrus gara Riņķa līnija un 3 kilometrus gara Kalna līnija.

2018. gadā ekspozīcija tika papildināta ar restaurēto Mazirbes preču šķūni, kas ir vienīgā oriģinālā būve šaursliežu dzelzceļa ekspozīcijā, kas visiem interesentiem tiks atrādīta piektdien, 12. oktobrī, pulksten 15. Pēc tam visiem interesentiem vēsturnieka Artūra Tukiša prezentācija un priekšlasījums, kā arī iespēja bez maksas pavizināties ar mazbānīti.

Valdgales dzirnavas kā laukakmens vējdzirnavas tika uzceltas ap 1868. gadu. Dzirnavas bija daļa no lielā Valdgales muižas kompleksa un līdz 1921. gadam tās piederēja baronu fon Firksu (Fircks) dzimtai. 2000. gadā dzirnavas bija saglabājušās ļoti sliktā stāvoklī – 40 gadus tās bija bez jumta. Tad tās iegādājās un atjaunoja itālis Džuzepe Rikardi.

Apmeklējot dzirnavas, ir iespējams izstaigāt arī jumta balkonu, no kura paveras plaša ainava uz apkārtni. Īpaši skaisti tas ir saulrietā. Dzirnavās ir seši stāvi, ko savieno kāpnes. Saimnieks šeit iebūvējis pacēlāju, kas palīdz dažādas mantas, piemēram, traukus, nolaist uz leju vai augšu. Romantiskā lauku stilā iekārtota virtuve, četras guļamistabas, viesistaba, ir pat kabinets un vannasistaba. Par siltumu dzirnavās rūpējas kamīns.

Industriālā mantojuma tūres ietvaros no 12. līdz 14. oktobrim dzirnavas, iepriekš piesakoties, būs atvērtas apmeklētājiem.

Precīza informāciju par laiku un pieteikšanos visiem pasākumiem ir pieejama šeit.

Industriālā mantojuma tūri atbalsta Interreg Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības projekts "Industriālais mantojums".