Lūk, viena no jaunākajām Latvijas pilsētām – Aizkraukle, kuras nami un ielas tapuši reizē ar Pļaviņu HES būvniecības sākumu. No celtnieku ciemata, ko padomju gados dēvēja par Stučku, tā ir pārtapusi par skaistu pilsētu, kas gaida ciemiņus. Ko tad tur apskatīt? "Tūrisma Gids", konsultējoties ar Aizkraukles tūrisma punktu, piedāvā interesantas laika pavadīšanas iespējas šajā pusē.
Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs 'Kalna Ziedi'
Savulaik šī viensēta piederējusi kalējam Jēkabam Danenfeldam un pēcāk viņa dzimtas mantiniekiem, kuri šo īpašumu jau vairāk nekā pirms 25 gadiem atdāvināja Aizkraukles pašvaldībai muzeja ierīkošanai. Kopš tā laika muzeja sētu ir papildinājušas trīs ēkas: krātuve, izstāžu zāle un atklātā krātuve, celtas attiecīgi 1994., 2000. un 2014. gadā.
Muzeju no vienas puses ieskauj ābeļdārzs ar viduslaiku riņķa krustiem un kapiteļiem, no otras –Zvaigžņu grava un Kalna Ziedu pilskalns. Pavisam netālu Daugavas krastā atrodas svētozola piemiņas vieta, savukārt paša kulta ozola stumbrs, kas pārcietis postījumus, novietots muzeja teritorijā.
No 4. oktobra muzeja izstāžu namā skatāma izstāde no muzeja krājuma "Aizkraukles novads 100 gados". Izstādes moto – no kara izpostītas viensētas līdz pilsētai. Izstādē apskatāmi arī ieroči no Pirmā un Otrā pasaules kara, unikāli materiāli, kas ataino lauksaimniecību un sadzīvi starpkaru posmā, Sibīrijā uz bērza tāss rakstītas vēstules, sens motorollers un daudz citu eksponātu.
Ekspozīcija 'Padomju gadi'
Lielu apmeklētāju interesi izraisījusi arī Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija "Padomju gadi". Muzejs iekārtojis ekspozīciju apmēram 600 kvadrātmetru platībā, kas sastāv no vairākām daļām – iela, ar tā laika spēkratiem, HES būvniecības vēsture, bibliotēka, dzīvoklis, funkcionārs kabinets un kolhoza laiki. Šobrīd vietu var apmeklēt, piesakoties muzejā "Kalna Ziedi" un iepriekš vienojoties par apmeklējuma laiku.
Tāpat jāpiebilst, ka šobrīd tiek pabeigta projekta otrā kārta un 16. novembrī notiks Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijas "Padomju gadi" otrais atklāšanas pasākums. Papildus jau pirmajā kārtā izveidotajām ekspozīcijas telpām, no novembra būs skatāmas arī padomju represijām, sportam, medicīnai, milicijai, bērnībai un kultūrai veltītas ekspozīcijas. Muzejs piedāvās arī plašu muzejpedagoģisko programmu klāstu visu vecumu apmeklētājiem.
Vairāk par šo un citām padomju laika apskates vietām lasi te.
Raganu lidlauks un vecais kaļķu ceplis
"Cepļu" mājās Daugavas senielejas galvenā Ragana – instruktore apmāca lidojumam ar slotu. Pirms tam gan jāatrisina dažādi piņķerīgi uzdevumi. Pļavā zem ābeles atrodas raganu gulta, kurā, kā runā, redzētie sapņi piepildās. Pie raganu barometra var uzzināt, kāds ir laiks, bet raganu ķēķī var nobaudīt garšīgu zāļu tēju, uzvārīt uguns zupu un uzzināt par augiem, kuru nosaukumi senatnē saistījās ar raganu vārdu. Pieejamas arī citas aktivitātes – vecā kaļķa cepļa apskate, kā arī dažādas aktivitātes gan lieliem, gan maziem.
Rūpniecisko darbību kaļķu ceplis beidzis 50. gadu beigās, uzsākot Pļaviņu HES būvniecības sagatavošanas darbus. Laikā, kad ceplis darbojies, diennaktī iegūts ap 12 tonnu kaļķu. Cepli uzspridzināja pēc Pļaviņu HES uzbūvēšanas, baidoties, ka tā pamatus var izskalot Daugavas ūdeņi.
Šeit sastopamas arī līdz 300 miljonus gadu vecas zivju, aļģu un gliemežvāku fosilijas, bagātīga flora un fauna. Starp cepļa drupām plūst vismaz deviņi avotiņi, viens no tiem – "Kuprainīša avotiņš".
Brīvdienu māja 'Lejas Bitēni'
"Lejas Bitēni" piedāvā jauku atpūtu lauku mājā, kas atrodas divu kilometru attālumā no Aizkraukles pilsētas. Šis komplekss piedāvā dažādus aktīvās atpūtas veidus, kā piemēram: nūjošana, zirgu izjādes, vizināšanās zirga pajūgā, iespēju nomāt velosipēdus. Viesiem apskatāms arī zirglietu muzejs un mini zoodārzs.
"Lejas Bitēni" piedāvā ne tikai aktīvo atpūtu, bet arī relaksāciju pēc aktivitātēm ārā. Ir pieejama sauna, kā arī kubls. Atpūtas komplekss ir piemērots gan atpūtai divatā, gan plašākam draugu vai ģimenes lokam.
Pļaviņu HES
Sākotnēji lielo spēkstaciju bija plānots celt 35 kilometrus augstāk pie Pļaviņām, taču, veicot ģeoloģisko izpēti, apstiprināja Aizkraukles variantu.
Pēc Otrā pasaules kara beigām, PSRS projektēšanas institūts izstrādāja Daugavas izmantošanas komplekso programmu, kas paredzēja trīs nelielu Daugavas hidroelektrostaciju būvi – pie Aizkraukles, Kokneses un pie Pļaviņām, kas populāros un tautā iemīļotos tā laika dabas apskates objektus, proti, Staburagu, Oliņkalnu un Pērses ūdenskritumu – neappludinātu. Tomēr šāds projekts padomju varai nepatika - projektu lika mainīt un apvienot, uzbūvējot vienu lielu HES pie Aizkraukles ar 40 metru kritumu, saglabājot Pļaviņu nosaukumu. Līdz ar celtnes būvniecību, tika appludināts viens no skaistākajiem Daugavas senlejas posmiem.
Pļaviņu HES ir lielākais elektroenerģijas ražotājs Latvijā. Elektrostacija ir būtiski atšķirīga no lielākās daļas līdzīgas jaudas elektrostaciju ar to, ka tās ēka, ņemot vērā elektrostacijas lielo jaudu, ir ļoti kompakta un tās ūdens pārgāznes un ražošanas telpas apvienotas vienotā blokā, kurā ir ierīkots arī autotransportam paredzēts tunelis.
Ja ir vēlēšanās šo varenību vērot savām acīm, bezmaksas ekskursiju pa Pļaviņu HES var pieteikt pa tālruni 651 10309 vai pa e-pastu ina.aizupiete@latvenergo.lv.
Dabas parks 'Daugavas ieleja'
Dabas parks "Daugavas ieleja", kas iekļauts "Natura 2000" teritoriju tīklā, ir lieliska vieta, kur izstaigāties, uzņemt dabas dotos vitamīnus un ieklausīties interesantos stāstos.
Dabas parks ietilpst Skrīveru, Aizkraukles un Jaunjelgavas novados. Un tas izveidots 1987. gadā, lai aizsargātu Daugavas senlejas posmu ar visām upes izveidotajām terasēm, kas palikušas nepārveidotas, būvējot Pļaviņu hidroelektrostaciju.
Galvenās parka vērtības ir senlejas pamatkrastu platlapju meži, pļavās sastopamās retās augu un dzīvnieku sugas, kā arī kultūrvēsturiskie objekti. Dabas parka teritorijā atrodas vairāki valsts aizsardzībā esoši kultūras pieminekļi: Aizkraukles pilskalns, senās baznīcas kalns, Aizkraukles vecā luterāņu baznīca, Aizkraukles viduslaiku pilsdrupas pie Karikstes upes ietekas Daugavā, kā arī upē esošais ūdenskritums, senā kaļķu cepļa drupas un dolomītu atsegumi pie "Cepļu" mājām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
