Čehu alus galvaspilsēta Pilzene – vieta, kur izgudroja labu miestiņu  (1)

Oktobra sākumā sadarbībā ar Čehijas tūrisma aģentūru "Czechtourism" un Pilzenes tūrisma informācijas centru man bija iespēja piedalīties tieši alum veltītā ekskursijā pa šo seno pilsētu un tās apkaimi.

Alus un tā baudīšanas kultūra, protams, ir galvenais Pilzenes tūrisma lepnums un trumpis, ko te izspēlē ik uz soļa. Tomēr neteikšu, ka tiem, kam alus neiet pie sirds, šajā Čehijas malā nebūs ko darīt.

Arī mūsdienās "Pilsener Urquell" ir lielākā un iespaidīgākā alusdarītava, kurp doties ekskursijā noteikti ir vērts, jo tajā ļoti moderni un interesanti var izstaigāt, iepazīt un sajust visu alus tapšanas procesu.

Alus darītavā, kas tiešām ir milzīga, oktobra sākumā notiek arī lielākais alus festivāls Čehijā – "Pilsenerfest". Pasākumi, koncerti un dažādas meistarklases, kā arī, protams, alus baudīšana notiek visā pilsētā un tajā aktīvi iesaistās gan vietējie, gan tūristi. Pasākumam ir divas galvenās lokācijas – darītavā un centrālajā vecpilsētas laukumā.

Šie svētki krietni atšķiras no visiem labi zināmā un turpat netālu notiekošā Bavārijas Oktoberfesta gan cenu, gan kultūras ievirzes ziņā, jo liels akcents likts arī uz aktuālo čehu mūzikas grupu koncertiem, kā arī paralēli notiek ielu mūzikas festivāls un citi pasākumi. Turklāt alus cenas ir visai pieņemamas – ap 1,5 eiro par puslitru alus. Šajos svētkos par godu ražas novākšanai un alus brūvēšanas sezonas sākumam dzer tikai "Pilsener Urquell" alu.

Tomēr čehi pamatoti lepojas arī ar ļoti daudzām nelielām alusdarītavām, un šī dzēriena baudīšana ir nacionāla tradīcija – izsenis pierasts vakaros sēdēt ciemu un pilsētu krodziņos un malkot "lager" tipa dzērienu, kam nav augsta alkohola koncentrācija, tāpēc tas ir salīdzinoši viegls, skaidro vietējie aldari. Tāpat pierasts ieturēt pusdienas ārpus mājas, jo ēšana restorānā vai krodziņā Čehijā nav dārga, un, protams, visai sātīgai maltītei klāt tiek malkots arī alutiņš. Iespējams, Latvijas alus lietpratējus šejienes dzērieni ļoti nepārsteigs, tomēr arī neapbēdinās.

Šī brauciena laikā apmeklējām vairākas mazās darītavas, kurās visās iekārtoti arī gardi čehu virtuves restorāni. Esot Čehijā, noteikti ieteiktu nobaudīt pīles cepeti, kā arī liellopa tartaru, ko piedāvā visur. Lieliski saderēs ar nefiltrētā alus glāzi.

Pirmā nelielā darītava, ko apmeklējām, bija "Beer Factory", kas atrodas turpat vecpilsētā (Dominikánská un Veleslavínova ielas stūrī) un kuras aldaris un īpašnieks ir ļoti interesants cilvēks, kas 25 gadus nostrādājis "Pilsener Urquell" ražotnē, bet tad aizgājis no šī darba un uzsācis pats savu biznesu. Viņš visā pasaulē palīdz veidot jaunas mazās alusdarītavas, tostarp strādājot arī Āzijā un Krievijā. Viņa nelielajā alus darītavā vēsturiskā nama pagrabā top nefiltrēts, dzīvs alus, ko turpat var arī baudīt, kā arī pieteikties ekskursijai un degustācijām. Te pasniedz gan nacionālās virtuves gardumus, tostarp gulašu un knēdeļus, gan burgerus un frī kartupelīšus. Šī ir ļoti iecienīta vieta, tāpēc nedēļas nogalei noteikti iepriekš vērts rezervēt galdiņu.

Pilznes vecpilsētā atrodams arī vecākais krodziņš Čehijā – "Salzman" – kas arī mūsdienās ir ļoti apmeklēts, jo izceļas ar īpaši garšīgu ēdienu, bet tam iepretim ir vieta, ko vienkārši sauc par "Pub" jeb bāru un tajā asprātīgi izveidota tāda kā sacensība, jo uz katra galda ir alus krāns, kur paši apmeklētāji sev lej dzērienu, cik vēlas, bet uz liela ekrāna (attēlā augstāk) pie sienas redzams tas, cik katrs galdiņš izdzēris un arī tas, cik līdzīgās vietās Prāgā un Brno izdzēruši citi. Tā nu, "spiežot" uz cilvēku tieksmi sacensties, šī bāra īpašnieki panākuši, ka bizness plaukst un zeļ. (Atceries, ka pārmērīga alkohola lietošana kaitē veselībai! Bet jāpiebilst, ka tiešām nesapratām, kā ļaudis pie viena no galdiņiem izdzēra 108 alus vienā vakarā...)

Čehi ar alus dzeršanu vien neapmierinās – pēdējā laikā lielu popularitāti izpelnījušies arī alus spa. Piemēram, jau minētās "Beer Factory" saimnieka brālim arī pieder mazā alus darītava – nedaudz ārpus pilsētas (Plzeň-Černice) esošā "Purkmistr" ar viesnīcu un restorānu. Te alu gatavo pēc tradicionālām receptēm un šeit ik gadu tiek rīkots arī mazo alusdarītavu festivāls, kas jau kļuvis tik populārs, ka norisinās jau divas dienas. Alusdarītavas "Purkmistr", kuras nosaukums tulkojumā no čehu valodas nozīmē mērs jeb birģermeistars, simbols ir kamielis. Patiesībā jau daudz kur Pilzenē var manīt šo eksotisko dzīvnieku, tostarp arī pilsētas ģerbonī.

Ar to saistīta leģenda, ka viduslaikos, karojot ar Osmaņu impērijas karaspēku, pilzenieši viņiem atņēmuši kamieli, bet pēc tam to nav bijuši ar mieru atdot ne par kādu naudu. Tā nu kuprainis vadāts apkārt pa ielām, līdz kļuvis par vienu no pilsētas simboliem.

Atgriežoties pie alus un tā baudīšanas iespējām, tad minētajā mazajā darītavā gatavo ne tikai ierastos miestiņus, bet arī dažus interesantākus tā paveidus, piemēram, ar marihuānas garšu vai arī radler tipa dzērienu ar aveņu garšu. Spa jeb alus vannas šeit ir iecienīta atpūta, ko piedāvā gan viesnīcas viesiem, gan iespējams pasūtīt tiem, kas te nav apmetušies. Ieteiktu gan iepriekš šo procedūru rezervēt, jo gribētāju paplunčāties alū, kas sajaukts ar veselīgām zālītēm, netrūkst.

Vēl viena alus darītava un spa, kam var veltīt pat pusi dienas, ir "Chodovar". Tā atrodas aptuveni 40 minūšu attālumā no Pilzenes un tajā ir gan iespaidīga darītava ar iespēju visu pašam apskatīt un izstaigāt, gan spa un alus vannas, gan arī jauks krodziņš, kas izbūvēts pazemes alās.

Šīs darītavas vēsture ir sena. Tā atrodas visai netālu no iecienītā kūrorta "Marianske lazne" jeb Marienburgas (vairāk šeit), kas lepojas ar minerālūdeņu avotiem, ko apmeklējuši karaļi, un muzikālajām strūklakām. Problēma tāda, ka alus darīšanā minerālūdens tikai skādē, tāpēc liela veiksme bijusi, kad saimnieka baltais suns pirms vairākiem gadsimtiem uzgājis avotu, kurā ūdens sastāvs bijis tieši laikā, lai radītu miestiņu.

Kad vēders pilns, vērts doties apskatīt ko sirdij un garam. Viena no interesantām vietām, kādu pie mums neatradīsi, ir atjaunotā, barokālai pilij līdzīga Svetces (Světce) jāšanas skola netālu no "Chodorvar", ko 1861. gadā uzcēlis princis Vindišgrecs. Lielāka un iespaidīgāka jāšanas skola par šo atrodama vien Austrijā – tā ir "Spanische Hofreitschule" Vīnē (atceries vēstures stundu – Čehija reiz ietilpa Austroungārijas impērijā. Tolaik Pilzene bija vien valsts nomales pilsēta, bet Vīne – impērijas centrs).

Tomēr arī šī celtne ir brīnumskaista un pilna stāstiem un leģendām par daiļām dāmām, kas no simetriskajām galerijām noraudzījušās iznesīgos huzāros, bet pēcāk pacienājušas staltos zirgus ar cukurgraudiņiem. Jāšanas skola mūsdienās ir atjaunota un var apskatīt gan pašu halli, gan cilvēku un zirgu atpūtas telpas, bet pagrabos vēl darbs turpinās. Šajā ēkā ir iespaidīga akustika, tāpēc te vasarā notiek koncerti. Ziemā gan viss ir slēgts.

Turpat netālu ir arī Tačovas (Tachov) pils, kas arī ir atjaunota un tajā iekārtots muzejs, kur varēsi uzzināt arī ko vairāk par citiem apkārtnes apskates objektiem – skatu torņiem, dabas parku un citiem.

Ja par kultūru, tad vēl viena lieta, ko nevar nepieminēt, ir arhitektūra. Pilzenes vecpilsēta, kas pēc skata pirmajā brīdī šķiet visai līdzīga Rīgai, lepojas gan ar renesanses un gan baroka stila namiem. Arī te 19. gadsimta vidū nojaukti vecie aizsargmūri, lai pavērtu vietu bulvāru un parku zonai ar jūgendstila un klasicisma namiem. Ļoti iespaidīga ir lielā sinagoga (atvērta apskatei katru dienu, tikai sestdienās slēgta), kā arī Svētā Bartolomeja baznīca, kuras tornis ir 102 metrus augsts un no tā skatu laukuma paveras varens skats uz apkārtni. Aizej dievnamam otrā pusē un ieraudzīsi nelielu sētiņu ar mazu, spocīgu eņģelīšu galviņām. Tikai viena būs tiktāl nopaijāta, ka vairs nemaz nelīdzinās sejiņai.

Tai jāpieskaras un kaut kas jāvēlas – tas piepildīsies. Leģenda vēsta, ka viduslaikos kāds bende precējies, bet viņam nav bijis ļauts ieiet baznīcā, tāpēc viņu ceremonijā pārstāvējis draugs, bet viņš pats uz ceļiem lūdzis dievu ārpusē. Pieceļoties, viņš priecīgs pieturējies pie šī eņģelīša un devies pretī savai izredzētajai, tāpēc pilzenieši tic, ka tas nes veiksmi. Neprasiet, kur loģika....

Lieta, kas ceļotājiem varētu būt pasveša, bet ar ko Pilzenē pamatoti lepojas, ir arhitekta Ādolfa Losa (Adolf Loos) atstātais mantojums. 2015. gadā Pilzene no Rīgas pārņēma Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, un, kā stāsta vietējie, šajā laikā paveiktais ievirzījis daudz labu mākslas un kultūras iniciatīvu, pastarpināti dodot savu artavu arī tūrismā.

Tagad daļa ceļotāju Pilzeni apmeklē ne tikai alus dēļ, bet arī lai baudītu interesantu mākslu. Viens no šādiem piedāvājumiem, kas labā nozīmē pārsteidz ar interesantiem stāstiem, ir tieši Losa veidotie interjeri, kas atjaunoti. Loss pazīstams kā modernisma tradīciju aizsācējs, kas nevarējis ciest tolaik vēl visai moderno, kruzuļaino jūgendstilu ar tā rotājumiem – viņa slavenākais sarakstītais darbs ir "Ornaments un noziegums". Tā nu Loss tagadējās Čehijas un Austrijas teritorijā radījis daudzus neparastus arhitektūras darbus. Pilzenē apskatāmi tieši interjeri, un tie ironiskā kārtā ieslēpušies vairākās jūgendstila ēkās. Tomēr tas ir likumsakarīgi, jo tolaik, 20. gadsimta pirmajā pusē, lielie dzīvokļi šajos namos piederēja turīgiem ļaudīm, kas gribēja modernas pārmaiņas jau novecojušajos jūgendstila interjeros. Tā nu paši bagātākie nolīga Losu, kura pakalpojumi ap šo laiku jau bija ļoti dārgi – runāja, ka viņa radīts dzīvokļa iekārtojums maksājis tikpat, cik jaunas mājas celtniecība. Lai arī Losu mēdz dēvēt par modernisma aizsācēju, ja skatās laika nogrieznī, viņš strādājis vēl krietni pirms šis mākslas virziens kļuva populārs visā pasaulē, tāpēc viņa radītais ir vēl vērtīgāks. Košas krāsas, lakoniski bet ļoti funkcionāli risinājumi, interesanti materiālu savienojumi – tie visi ir Adolfam Losam raksturīgi pieskārieni. Tieši šādas lietas redzēsiet arī, ja dosieties ekskursijā pa Pilzenes centru. Vairāk par šīm ekskursijām un apskates objektiem pilsētā lasiet šeit.

Jāpiemin, ka tuvākajos gados plānots atjaunot vēl vienu interesantu Losa radītu dzīvokli, kura stāsts ir sevišķi zīmīgs. Šajā namā Klatovska ielā 19, tāpat kā līdzīgos visapkārt, dzīvokļi piederēja turīgiem ebreju pilsoņiem (ne velti Pilzenē skatām arī otra lielākā sinagoga Eiropā). Viņa vārds bija Hugo Semlers – rūpnieks, kam piederēja plašu atskaņotāju adatu izgatavošanas fabrika. Semlers pasūtīja Losam greznu iekārtu savam miteklim. Īpaši skaists bijis simetriskais mūzikas salons. Kad nacisti okupēja Čehoslovākiju, ebreji tika gan fiziski iznīcināti, gan aizsūtīti uz koncentrācijas nometnēm, gan devās bēgļu gaitās.

Savukārt tieši šajā namā Vērmahta kareivji ierīkojuši galveno štābu Pilzenē. Te tikušas parakstītas daudzas nežēlīgas pavēles, bet kara beigās džentlmeņu salonā parakstīts arī garnizona padošanās akts. Pēc tā parakstīšanas ģenerālis Georgs fon Majevskis amerikāņu kareivju, savu padoto un sievas Elizabetes priekšā nošāvies. Jāpiebilst, ka Pilzene ir vienīgā čehu pilsēta, ko no nacistiem atbrīvoja amerikāņu karaspēks – tam par godu tepat blakus atrodas arī memoriāls, bet ielu, uz kuras tas slejas, sauc "Americka". Ik gadu 6. maijā te notiek lielas svinības. Pārējā laikā pie tā piesēž jaunieši un saules brāļi.

Ar amerikāņu atnākšanu gan vēl šī nama stāsts nebeidzas. Arī čehi dabūja izjust komunistu "taisnīgumu", un līdz pat 2002. gadam namu, kas bija konfiscēts Semleru ģimenei, turpināja izmantot Čehoslovākijas (vēlāk Čehijas) armija. Interesanti, ka PSRS lojālā komunistu vara pat skolas grāmatās rakstījuši, ka nevis amerikāņi atbrīvojuši Pilzeni, bet gan amerikāņu formās tērpušies sarkanās armijas karavīri – tā bijusi maskēšanās operācija. Tas nekas, ka vietējie bija piedzīvojuši šo notikumu un redzējuši, kas patiesībā noticis...

Pilzenes tūrisma centra pārstāvji stāsta, ka šo interesanto namu plānots tuvākajā laikā sākt atjaunojot, izveidojot ekspozīciju, kas kaut kādā mērā varētu līdzināties "Stūra mājai" Rīgā, un stāstīt par okupantiem un atbrīvotājiem šajā pilsētā. Tam, kā tad ar šo projektu veiksies un ko vēl apskatīt Pilzenē, var sekot līdzi mājaslapā www.visitpilsen.com vai "Facebook".