Ceļot interesanti un ekonomiski: vērtīgi ieteikumi stopētājiem

Galvenais dzinulis šai izvēlei – ceļošanai ar stopiem – bija vecākā māsa, kura spēja iedvesmot ar saviem stāstiem par trakiem piedzīvojumiem, neplānotiem braucieniem un nezināmām vietām, jo man vienmēr ir bijusi interese pamēģināt ko jaunu. Parasti izvēlos ceļot viens, jo man patīk pašam kontrolēt sevi un savu laiku. Ceļojot ar stopiem, nekad ļoti neplānoju, kur būšu vai ko darīšu nākamajā dienā, vienkārši dodos pretī piedzīvojumiem. Tas ir pats labākais šim ceļošanas veidam – tu nekad nevari paredzēt, kas notiks un kur brauciens tevi aizvedīs. Tieši tas mani piesaista!

Pagājušajā vasarā devos uz Spāniju un Portugāli, bet galu galā nonācu Grieķijā un ieplānotajā galamērķī nemaz nenokļuvu, taču ceļojums tāpat izdevās lielisks. Šis ir kā piemērs tam, ka neesmu radis plānot un kā dažādi apstākļi un notikumi ietekmē ceļošanas virzienu – dodos tur, kur vēlas mana sirds!

Šobrīd ceļošana ar autostopiem ir kļuvusi par vienu no neatņemamām tradīcijām, ko nākamajā vasarā darīšu jau piekto reizi. Pirmās divas reizes nebraucu viens – pirmajā reizē kopā ar klasesbiedreni, kurai arī tā bija pavisam jauna un nebijusi pieredze, bet otrajā izlēmu doties kopā ar paziņu, kuru iepazinu vien pāris mēnešus pirms brauciena. Kopīgi vienojoties, izvēlējāmies galamērķi savam pirmajam ceļojumam – Spāniju, kur tobrīd atradās viens no lielākajiem atrakciju parkiem visā Eiropā. Mums vienkārši bija tur jānokļūst!

Galvenā priekšrocība ceļošanai ar autostopiem ir tāda, ka nav noteikta konkrēta brauciena maršruta. Pat ja ir viens galamērķis, pa ceļam vari apskatīt un izzināt arī citas valstis un pilsētas. Pirmajā braucienā iepazinu Varšavu, Berlīni un Parīzi. Un, protams, pats vari noteikt savu brauciena grafiku un to, cik ilgu laiku pavadīt katrā vietā.

Par savu nākamo galamērķi esmu izvēlējies Gruziju – tā ir skaista zeme ar interesantiem cilvēkiem fantastisku dabu, un studentam draudzīgām cenām. Nopirkšu vienvirziena biļeti uz Gruziju un par to, kas notiks tālāk vēl nezinu, bet nākamā gada septembrī varēšu pastāstīt, kur piedzīvojums būs mani aizvedis!

Tas izdodas vai neizdodas – ir cilvēki, kuri nav radīti braukšanai ar stopiem, tā nav prasme, ko var attīstīt, tas ir aicinājums un varētu pat teikt – talants. Ir grūti definēt, kas piesaista autovadītājus, lai viņi piestātu un uzņemtu savā auto, iespējams, pareizais izskats, harisma, smaids vai kaut kas cits. To ir grūti definēt, bet šajā ziņā esmu diezgan veiksmīgs. Protams, ir svarīgi, kurā vietā stopēt – ir pieejama interneta mājaslapa ("hitchwiki.org"), kur sniegti ieteikumi un pat atzīmēti punkti, kuros vislabāk atrasties, lai nostopētu. Tiesa, tas ne vienmēr strādā, reizēm jāpaļaujas uz veiksmi!

Jāteic, ka ir valstis, kur ceļotājus savos auto cilvēki uzņem labprātāk, piemēram: Vācija, Francija un Albānija, taču esmu pamanījis, ka Latvijā, Lietuvā un Polijā šī tendence ir daudz mazāka. Stopējot man izdevies iepazīt diezgan plašu Eiropas loku: Lietuvu, Poliju, Vāciju, Franciju, Spāniju, Itāliju, Grieķiju, Albāniju, Maķedoniju, Melnkalni, Ungāriju, Čehiju, Šveici, Austriju, Beļģiju, Slovākiju, Slovēniju, Horvātiju un Bulgāriju. Un tas ir tikai sākums!

Kādreiz noteikti vēlētos pamēģināt lidot pirmajā klasē, izbaudot visu pieejamo servisu – pusdienot no porcelāna šķīvīšiem, sēdēt ērtos krēslos, kur pieejams viss, ko spēj iedomāties. Taču šobrīd, nonākot galamērķī, man nav vajadzīga pieczvaigžņu viesnīca, milzīga istaba, liela gulta ar zīda palagiem vai apkalpošana numurā. Kas ir tas lielais ieguvums vai sajūta tur dzīvojot? Dzīvošana hotelī ir pavisam citādāka – tas ir cits sajūtu līmenis, dažādi cilvēki, emocijas, jaunas iepazīšanās. Tieši ar cilvēkiem, kurus esmu iepazinis šādi ceļojot, joprojām regulāri uzturam kontaktus. Tāpat stopējot izdodas dzirdēt dažādus stāstus un iepazīt autovadītājus.

Vēl viens pluss autostopiem ir mašīnu daudzveidība, kurās ir izdevies izbaudīt braucienu. Esmu braucis traktora piekabē, vecākajā "Fiat" auto, kādu jebkad esmu redzējis, traucies sporta "Audi" ar 270 kilometriem stundā, kā arī kāda krievu biznesmeņa auto, kurš mani uzņēma savā S klases "Mercedes".

Katram ceļotājam līdzi jābūt telefonam, lai vienmēr būtu iespēja piezvanīt, uzrakstīt un atrast to, kas nepieciešams. Mūsdienu apstākļos internetu var atrast gandrīz visur, tikai nedrīkst aizmirst par lādētāju, jo izlādējies telefons būs nederīgs. Ja daudzi saka, ka jaunieši par daudz lieto telefonu, tad šāda ceļojuma laikā bez telefona iztikt nav iespējams.

Noteikti jāņem līdzi skaidra nauda – visur ar karti samaksāt nav iespējams, bankomātus dažkārt atrast ir sarežģīti, taču ar skaidru naudu norēķināties ir vieglāk, un to var samainīt pret nepieciešamo valūtu.

Ņemot vērā, ka ceļošana ar autostopiem ļoti bieži ir neparedzama, jāizvēlas pareizi apavi un apģērbs, ja plāno doties uz kalnainu apgabalu, tad parastas čības vai kedas nebūs veiksmīgākā izvēle.

Jāpiemin, ka šāds ceļošanas veids ir ļoti ekonomisks. Ar 800 eiro varu ceļot pat mēnesi, iepazīstot citas zemes un dažādu valstu kultūras. Transports un naktsmītnes ir divas lietas, kur iespējams visvairāk ietaupīt. Svarīgi saprast, kāds ir īstais mērķis – pati ceļošana vai šika dzīvošanas viesnīcā jūras krastā un sauļošanās.

Pirms sava pirmā ceļojuma lasīju stopētāja rokasgrāmatu – tur ir vairāki ieteikumi un fakti, kas noteikti jāiegaumē, sākot savu karjeru autostopu pasaulē.

Lielākā daļa cilvēku uz jautājumu, kad drošāk kāpt auto, kas apstājas, lai uzņemtu braucēju, atbild nepareizi. Kad kāpt mašīnā – ja tā apstājas pirms vai tomēr pēc cilvēka, kurš stopē? Atbilde ir pēc! Cilvēki, kuri uzņem braucējus neplānoti, apstāsies pēc tevis, jo nepieciešams laiks lēmuma pieņemšanai – ņemt vai neņemt. Cilvēki, kuru nolūki nav paši labākie, apstājas pirms, jo tāds ir viņu mērķis, viņi jau laikus vēro ceļa malas, vai tur nestāv kāds stopētājs.

Noteikti aprunājies ar autovadītāju, pirms gatavojies kāpt iekšā, noskaidro viņa maršrutu, uzdod vienkāršus jautājumus, kas ļaus saprast nedaudz vairāk.

Arī izskatam ir nozīme – jāizskatās pieklājīgi, lai autovadītājs vēlētos tevi uzņemt savā spēkratā. Par kartēm, uz kurām sagatavoti uzraksti ar galamērķi – tā ir veiksmes spēle, šādi uzraksti var uzrunāt, bet var arī atbaidīt, viss atkarīgs no autovadītāja.

Mans galvenais ierocis, lai piesaistītu uzmanību, ir smaids – es stāvu, smaidu un esmu pozitīvs! Nevajag braukt braukšanas pēc, bet, ja sajūti sevī vēlmi pamēģināt, tad negaidi un dari to! Ja tiešām vēlies, tad ir jāpamēģina – iespējams, tas izvērtīsies par lielisku un atmiņā paliekošu piedzīvojumu.