Vienā no tām dienām, kad viss bija, kā saka, "drusku pāri brošai", izdomāju, ka vajadzētu beidzot aizbraukt kaut kur "vienītī". Ieskatījos aviokompāniju portālos, un tā nu sanāca, ka dažas dienas pirms manas vārda dienas varēja nopirkt pavisam lētas biļetes no Viļņas uz Grenobli Francijā (diemžēl 2019. gadā "WizzAir" vairs nepiedāvā šo lidojumu maršrutu). "Neslikta vieta, kur aizbraukt," nodomāju, sākot kalt plānus, kā vārda dienu nosvinēt Monblāna virsotnē. Šis bija ceļojums vārda vistiešākajā nozīmē – tā galvenā ideja bija kustība jeb brauciens pāri Alpiem ar vilcienu līdz pat Itālijai, ar pieturām dažās mazās pilsētiņās, došanos kalnos un iespēju vienkārši atpūsties, padomāt un baudīt dabas krāšņumu. Nenožēloju nevienu minūti un tagad zinu, ka, lai arī nākamajā braucienā, visticamāk, došos kopā ar kādu, arī vienatnē ceļot ir superīgi.
Jāsāk ar to, ka, manuprāt, ceļojuma plānošana ir viena no piedzīvojuma sastāvdaļām, kas ļauj jau izsapņot un izdomāt to, ko vēlies. Ņemot palīgā "māti gūgli", sameklēju gan viesnīcu Grenoblē, gan lētas autobusa biļetes uz Viļņu, gan vilciena biļetes, kur nu tas iespējams, braucienam uz Monblāna pakājē esošo Šamonī ciemu un tālāk no tā cauri Šveicei uz Bergamo Itālijā, no kuras lidoju atpakaļ uz Rīgu. Lieki teikt, ka viss bija vēl pāris reizes jāpārplāno, jo lidojuma laiks tika pārcelts, bet beigu beigās biju lidmašīnā un devos ceļā.