Ziemeļvidzemes pērle – Alūksne: jauni objekti un atjaunotas vietas, ko vērts apskatīt  (2)

Pilsēta īpaši pievilcīga šķiet tiem cilvēkiem, kuri brīvdienās labprāt izvēlas doties ārpus lielajām pilsētām. Tur var netraucēti būt tuvāk pie dabas un izbaudīt bagātīgās vēstures liecības, kuru Alūksnē netrūkst.

Jau braucot pa novada mazajiem ciematiņiem Alūksnes virzienā, var sajust pamatīgu vēstures elpu – tie var lepoties ar kultūrvēsturiskiem pieminekļiem un gleznainām dabas ainavām. Alūksnes novada pašvaldība, īpaši pēdējo piecu gadu griezumā, īstenojusi virkni projektu, kuru rezultātā uzlabota gan Alūksnes novada, gan pilsētas publiskā infrastruktūra. Atjaunoti kultūrvēsturiski objekti un izveidoti skatu torņi, kas aktīvākajiem iedzīvotājiem ļauj baudīt krāšņākās ainavas Alūksnes augstienē.

Pilsētā pabeigts atjaunot arī Alūksnes stacijas bagāžas šķūni, kurš senāk kalpojis par noliktavu, bet kopš 1. septembra tajā atvērta unikāla multimediāla ekspozīcija par dzelzceļa vēsturi. Tā radīta par godu vienīgajam ikdienā kursējošajam šaursliežu dzelzceļam Latvijā. Alūksnei mazais Bānītis ir bijis nozīmīgs akcents visos laikos, kā arī būtisks attīstības elements 20.gadsimta sākumā, kad no apdzīvotas vietas Alūksne pārtapa par pilsētu. Šobrīd vecais stacijas šķūnis ir atdzimis, lai mūsdienīgā un interaktīvā veidā tā apmeklētajiem stāstītu par dzelzceļa un apkaimes vēsturi. Izstādē stilizētos 10 staciju logos garām slīd vietējā ainava (gluži kā braucot vilciena vagonā), iepazīstinot ar katru no tām.

Stacijā un atjaunotajā bagāžas šķūnī ir iespēja ne tikai iepazīt dzelzceļa vēsturi, bet pieejamas dažādas tematiskas ekskursijas skolēniem. Tajās atbilstoši vecuma grupām tiek risināti dažādi uzdevumi, piedāvāti vērīguma treniņi un erudīcijas jautājumi. Savukārt, tuvojoties adventes laikam, būs īpaša programma – Ziemassvētku ekspresis Alūksnes Bānīša stacijā, tajā paredzētas dažādas darbnīcas, spēles un fotomirkļi.

Visievērojamākās pārvērtības aizvadītajā sezonā piedzīvojis Alūksnes muižas parks, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Lai gan tajā jau bija sastopama lielākā mazo arhitektūras formu koncentrācija Latvijā, šogad tur atjaunoti un senajā veidolā no jauna uzcelti vairāki vēsturiskie objekti. Tie parkā atradušies vēl barona Fītinghofa laikā. No jauna vēsturiskajā vietā uzcelts pavisam zudībā aizgājušais Pomonas templis, savukārt, pilnībā atjaunoti – granīta obelisks, Putnu paviljons, Apaļās un Ovālās strūklakas, kā arī mauzolejs.

Lai arī pa vienai mazo formu izbūve un atjaunošana šķiet neliels ieguldījums, kopumā tās padara Alūksnes parku par kultūrvēsturisku objektu skaita ziņā bagātāko Latvijā. Savulaik tas bijis arī viens no dendroloģiski piepildītākajiem visā Baltijā. Parku rotājuši augi no plašās Krievijas un Eiropas, un tas ticis veidots angļu stilā. Arī šobrīd parkam piemīt grūti izskaidrojams valdzinājums, ko iecienījuši daudzi tūristi un vietējie iedzīvotāji, lai dotos izbraucienā ar velo-rikšu vai nesteidzīgās pastaigās, izbaudot Alūksnes ezera brīnumaino ainavu.

Parkā esošajai Ovālajai strūklakai (dēvē arī par Katrīnas strūklaku) un Apaļajai strūklakai, ko dēvē par Turku avotu, šogad pievērsta īpaša uzmanība. Šovasar tām pievadīja darbībai nepieciešamo dzīvības dzirksti – elektrības nodrošinājumu un ūdens pievadi. Kā rezultātā tagad tās pilnvērtīgi darbojas un priecē parka apmeklētājus ar ūdens rotaļām. Atjaunot strūklakas bija salīdzinoši vieglāk, jo tās bija saglabājušās savās autentiskajās vietās.

Tik viegli negāja ar Pomonas templi, jo to laika zobs bija iznīcinājis pilnībā. Pateicoties ieguldītajam darbam, tagad tas atrodas savā vēsturiskajā vietā. Pomonas templis, kas dēvēts arī par Ganiņu paviljonu, tika celts 18. gadsimta otrajā pusē. Kā vēsta vēstures liecības, uz neliela postamenta tempļa iekšienē atradusies romiešu dārzkopības dievietes Pomonas marmora statuja, savukārt uz paviljona kolonnu pārsedzes bijis franču valodā iegravēts teksts, latviskā tulkojumā – "Kas mīl dabu, tas mīl arī tikumu".

Alūksnes muižas parkā atjaunots arī Putnu paviljons, kas šobrīd atrodas uz oriģinālajiem pamatiem, taču ne savā vēsturiskajā vietā. Oriģināli tas atradies parka daļā, kur šobrīd ir Brāļu kapi, līdz ar to paviljonam piemeklēta, un ar Valsts kultūras pieminekļu inspekciju saskaņota jauna atrašanās vieta. 19. gadsimta 40. gados Putnu paviljonu Alūksnes muižas parkā licis uzbūvēt Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs, izpildīdams savas sievas vēlmi. Paviljons tika būvēts japāņu stilā no metāla konstrukcijām, tā izliekto jumta daļu greznojušas pūķu figūras, tādēļ to mēdza saukt arī par Drakonu paviljonu. Paviljonā atradies granītā cirsts trauks putnu barošanai. Starp metāla balstiem bijis stiepļu pinuma siets, aiz kura mituši vairāk nekā simt dažādu eksotisku putnu. Šajā paviljonā putni esot dzīvojuši gada siltākajā laikā, bet ziemā tie izmitināti Palmu mājā.

Vēl viens nozīmīgs objekts, kuru atjaunoja aizgājušajās vasarā ir Granīta obelisks, ko sava tēva barona Otto Hermaņa fon Fītinghofa piemiņai 18. gadsimta beigās uzcēla viņa dēls, Kristofs Burhards fon Fītinghofs. Senākie attēli liecina, ka obeliska smailē atradusies apzeltīta lode, bet postamentam bijusi piestiprināta marmora plāksne ar veltījuma tekstu vācu valodā, kas latviskā valodā tulkotos – "Labajam tēvam, cilvēku draugam no pateicīgā dēla 1799". Savukārt obeliska daļā bijis piestiprināts Fītinghofa portretmedaljons ovāla ciļņa veidā un zem tā uzraksts ar Fītinghofa vārdu, uzvārdu un informāciju par viņu.

Viens no Alūksnes muižas parka ievērojamākajiem arhitektūras objektiem ir Fītinghofu dzimtas mauzolejs. Tas atrodas parka tālākajā austrumu stūrī. Mauzolejs ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas celts 1831. gadā, Paula fon Fītinghofa laikā. Celtnē skaidri atainotas ampīra stila norieta iezīmes, bet dzimtas kapličas kupols no iekšpuses simbolizē debesis. Zem mauzoleja grīdas, izmūrētajās pagraba telpās, atradušās baronu dzimtas kapenes. Uz šejieni tika pārvestas Fītinghofu ģimenes locekļu mirstīgās atliekas no Kapsētas pussalas un no tālienes. Apkārt Mauzolejam izrakts grāvis un šī zeme esot iesvētīta. Mauzolejā tika apglabāti tuvākie Fītinghofu dzimtas radinieki, attālākie – blakus tam. Apslēptās mantas meklētāji celtnes telpas vidusdaļā bija uzlauzuši grīdu un cokola sānu sienas, tādējādi izpostot kapenes.

Nedaudz tālāk, Igaunijas virzienā, atrodas Kornetu skatu tornis. Tas novietots Drusku pilskalna dabas takas liegumā "Korneti – Peļļi". Tas apmeklētājiem sniedz iespēju baudīt skaistos skatus gan uz Alūksnes, gan kaimiņu igauņu – Hānjas augstieni, kuru ziemeļos savieno šaura paugurgrēdu josla.

Savukārt trešais, Alūksnes skatu tornis atrodas pilsētā, Tempļa kalna parkā, blakus gleznainajam Alūksnes ezeram. Skatu tornis ir viens no augstākajiem Latvijā. No tā paveras skaists skats pār ezeru un pilsētiņas māju jumtiem. Šis tornis ar novembri tiek slēgts, lai atkal priecētu nākamajā sezonā.

Pēdējos gados gan pilsētas iedzīvotāji, gan pašvaldība rūpējas, lai ikviens alūksnietis lepotos ar vietu no kurienes nāk. Pilsētā tiek organizēti dažādi pasākumi, un turpina darboties virkne pašdarbības kolektīvu. Alūksnieši ir viesmīlīgi ļaudis, un labprāt uzņem ciemiņus. Tāpēc īpašs uzsvars tiek likts arī uz pilsētas viesiem, kuriem par godu darbojas vairākas mājīgās viesnīcas un omulīgās kafejnīcas, kuras īpaši patīkami varētu šķist apmeklēt tieši tumšajos un drēgnajos rudens vakaros, kad ārā atrasties vairs nav tik patīkami.

Pati galvenā kultūras norišu vieta pilsētā, kurā tiek gaidīti ciemiņi, ir koncertzāle – Alūksnes kultūras centrs. Tas piedāvā plašu pasākumu daudzveidību, domājot gan par dažādu vecumu interesēm, gan dažādajām gaumēm. Paša centra atjaunošana ir viens no nozīmīgākajiem un gaidītākajiem projektiem.

Aizvadīto tūrisma sezonu kultūras un tūrisma darbinieki vērtē kā ļoti labu, to atzīst arī vietējie uzņēmēji. Alūksni pagājušajā sezonā apmeklējuši daudzi tūristi gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Par to jāpateicas īpaši aktīvajiem kultūras un tūrisma darbiniekiem, kā arī pašiem Alūksnes iedzīvotājiem, jo tieši viņi Alūksni padara par patīkamu vietu, kur iebraucējiem pavadīt savu brīvo laiku.

Citas idejas, ko apskatīt Alūksnes pusē, meklē te.