Latgales pilsētiņa Preiļi vairāk nekā 500 gadus piederējusi senajai muižnieku Borhu dzimtai, kas ieceļoja tur no Vācijas. Dzimta ar laiku pārpoļojusies un bijusi vieni no ietekmīgākajām un bagātākajām muižnieku dzimtām Latgalē. Šajā laikā te valdījušas kaislības, nežēlība, bet arī lielas idejas un varens vēriens, kas noveda pie vienas no skaistāko Latvijas piļu celtniecības un brīnišķīga parka izveides.
Pašlaik redzamās Preiļu pils celtniecība uzsākta ap 1836. gadu. Pils arhitektūra izteiksmīgi raksturo romantisma periodu Latvijas muižu mākslas un sabiedriskajā dzīvē. Tā celta Tjūdoru neogotikas stilā. Kreisajā pusē redzams apaļš tornis, uz kura tika pacelts karogs, kad Borhs uzturējies muižā, savukārt kvadrāta tornī labajā pils pusē ir atradusies liela bibliotēka, kurā Borhs glabājis retas grāmatas, rokrakstus un dažādus arheoloģiskos atradumus, kas vākti no apkārt esošajiem seno latgaļu pilskalniem. Šī vieta ir kā radīta ballēm un svētkiem, kas te svinēti daudz un bieži.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
