Brīvdienu maršruts: ko apskatīt, viesojoties mierpilnās Cesvaines pusē  (3)

Cesvaine vispirms piesaista ar savu dabas krāšņumu un interesanto reljefu. Par to var pateikties ledājam, kas, pamazām kūstot, izveidojis Sulas upes senleju pie Cesvaines pils. Nostāsti vēsta, ka savu skanīgo nosaukumu Cesvaine (Sesswegen) ieguvusi no vācu apzīmējuma "sechs Wege" – seši ceļi, kuri ir bijuši tirdzniecības un amatniecības attīstības ceļi.

Pirmo reizi Cesvaines vārds minēts Rīgas bīskapa Alberta lēņa grāmatā Jersikas valdniekam Visvaldim 1209. gadā, kad letgaļu pili Cesvaines pilskalnā pievienoja Rīgas bīskapa zemēm. Pie Cesvaines pilsvalsts 16. gadsimtā piederējis ap 100 ciematu. Ivana Bargā slaktiņā 1577. gadā tikuši nogalināti gandrīz visi Cesvaines iedzīvotāji, bet cauri laiku griežiem vieta atkal atdzimusi un nesusi savu bagātīgo stāstu tālāk.

Baznīca uzcelta triju gadu laikā pēc Liepājas arhitekta Maksa Paula Berči (1840-1911) projekta. Jauncelto dievnamu ar 1000 sēdvietām svinīgi iesvētīja 1879. gadā.

Cesvaines evaņģēliski luteriskā baznīca lepojas ar diviem faktiem – pirmkārt, tā ir viena no lielākajām lauku baznīcām Latvijā, otrkārt – baznīca piesaista daudzas tūristu grupas ar savu unikālo piedāvājumu – "Martina ērģeļu stāstu" baznīcas ērģelnieces izpildījumā, kura laikā viesiem ir iespēja ieklausīties varenajās ērģeļmūzikas skaņās, uzzināt baznīcas un ērģeļu vēsturi, kā arī pašiem pamēģināt, kā tad ir skandināt šo vareno instrumentu. Par apmeklējumu nepieciešams iepriekš vienoties pa tālruni 28337510.

Romantiskā parka un seno muižas ēku ielokā savus torņus pacēlusi akmenī kaltā skulptūra – Cesvaines pils. Ādolfa fon Vulfa pils uzskatāma par vienu no spožākajiem 19. gadsimta sasniegumiem. Tā ir stilu dažādības mākslas šedevrs, kurā apvienojušās arhitektūras, tēlniecības, metālmākslas un glezniecības pērles.

Pils celta no 1893. līdz 1896. gadam, būvniecībai iztērējot ap trim miljoniem zelta rubļu. Reprezentablā pils un staļļi savulaik veiksmīgi iekļauti jau esošajā muižas ēku ansamblī. No senākajām ēkām saglabājušās un vēl šodien apskatāmas trīs klētis, mežkunga māja, kavalieru māja, daļa siltumnīcu, alus brūzis.

Klētī pie pils Cesvaines ciemiņus jebkurā sezonā gaida veldzējoši un sasildoši stiprie dzērieni un uzlējumi. Kā jau katrā muižā – pēc īpašas slepenas receptes gatavoti. Arī senās siera ražošanas tradīcijas veiksmīgi turpina piena pārstrādes uzņēmums "Cesvaines Piens", kura produkciju ciemiņi var iegādāties vietējos veikalos. Ejot pa veco muižas liepu aleju, interesenti var iegriezties Cesvaines alus darītavā, kur muižas laiku "Marta alus" ir viena no piecām nogaršojamajām alus šķirnēm.

Kopš 1919. gada pilī atradās skola, bet 2002. gadā ugunsgrēks to nopostīja. Nu Cesvainē uzcelta jauna vidusskola, bet pils pakāpeniski atgūst tās sākotnējo izskatu un apmeklētājiem pieejama ir tikai daļēji.

Parks aiz Cesvaines pils veidots pēc pils celtniecības kā romantisks ainavu parks. Šodien parkā varam atrast tikai daļu no te kādreiz augušajiem retajiem kokiem un krūmiem, bet vērīga dabas vērotāja acs ieraudzīs daudzus neparastus kokus un krūmus, lakstaugus un puķes. Skaists ir mirklis, kad pie Tējas namiņa uzplaukst baltā robīnija vai pils nokalnē gatavojas Nutkas aveņu aromātiskās ogas.

Pils parkā atrodas pilskalns, Sulas upīte, dīķis, piemiņas zīme 1941. gadā represētajiem ģimnāzijas audzēkņiem un Otrā pasaules kara padomju armijas karavīru kapi. Blakus jaunās pils rietumu spārnam saglabājušies ap 1390. gadu celtās viduslaiku pils drupu fragmenti.

Cesvaines pilskalns bijis apdzīvots jau senākajā dzelzs laikmetā. To apdzīvojuši senie letgaļi, tāpēc arī pilsētas un novada ģerbonī attēlota letgaļu pakavsakta. Pilskalnā bijusi koka pils, un par apkārtnes iedzīvotāju dzīvi liecina arheoloģiskajos izrakumos atrastās liecības. Pilskalnā apglabāts kādreizējais muižas īpašnieks Ādolfs fon Vulfs, kopš 1904. gada pilskalns ieguvis savu otro nosaukumu – Baronkalns.

Uz Grašiem – nelielu apdzīvotu vietu trīs kilometru attālumā no Cesvaines, ceļš ved garām cesvainiešu Eifeļa tornim – Cesvaines radio un televīzijas tornim, kura smaile 389 metrus virs jūras līmeņa ir augstākais punkts Baltijā.

Mazliet tālāk ir Sakumkrogs, no kura sākas Anšlava Eglīša romāna un nesen pirmizrādi piedzīvojušās Latvijas simtgades spēlfilmas "Homo Novus" stāsts. Šī vieta ir Rīgā iebraukušā gleznotāja Jura Upenāja bērnības un miera zeme. Un ne tāpat vien Juris ir no Cesvaines; Anšlava Eglīša māte – tulkotāja, skolotāja un mūziķe Marija Emīlija Eglīte (dz. Stalbova), dzimusi Cesvainē. Romānā un filmā atainoto ļoti labi var iztēloties ceļā uz Grašiem.

Grašu kā apdzīvotas vietas pamats ir Grašu muižas apbūve no 18. gadsimta beigām, toreiz – fon Kālenu dzimtas īpašums. Muižas rekonstrukcija sākta 1993. gadā un pašlaik tur, klasicisma stilā būvētajā kungu mājā (1784. gads), ir viesnīca. Bijušās muižas teritorijā izvietojies arī Grašu bērnu ciemats ar savu neparasto stāstu.

Graši ir ozolu zeme, kurā savukaik saskaitīti pat 28 dižkoki. Apkārtnē arī tagad redzami dižozoli, lielākie no kuriem ir vecāki par muižas apbūvi. Izbraucot no Grašu pils uz senā ceļa Kraukļu virzienā, ir nelielie Kālenu dzimtas kapi ar 12 pāru ozolu aleju uz tiem.

Netālu no Cesvaines, uz Velēnas pusi sarkanus ķieģeļus spīdina bijusī Kraukļu skola. Ēka celta 1879. gadā kā Kraukļu pamatskola. Cesvaines pils saimnieks Ādolfs fon Vulfs finansējis tās celtniecību un nosaucis to sava dēla Vilhelma vārdā. Ilgus gadus ēkā skanējušas skolas bērnu čalas, bet no 2007. gada tur ir Kraukļu bibliotēka.

Bibliotēkas otrajā stāvā valda cita realitāte, jo tur apskatāma kuktūrvēsturiska ekspozīcija – gan Ulmaņlaika bagāto Kraukļu saimniecību liecības, gan padomju laiku skolas soli, tāfeles un mācību materiāli. Šodienas tehnoloģiju laikmeta bērnu grupas mulsina pirmie datori un citi, nu jau vēsturiski mācību palīglīdzekļi.

Tikai 4,5 kilometrus no Cesvaines, netālu no Urdavas upītes un stādaudzētavas "Urdavas", pa ceļam uz Kārzdabas pareizticīgo baznīcu, sastapsiet norādi uz Voļģu velnakmeni. Stāsta, ka reiz senos laikos uz šī akmens velns uzsēdies sev bikses lāpīt. Ilkss tam bijusi par adatu. Par nelaimi gailis iedziedājies un velns devis kājām ziņu. Sēdot velns iesēdējis akmenī dobumu kā katlu, bet, prom skriedams, tas ar kāju izrāvis strautiņu, kas akmenim tek garām. Šo sēdvietu iespējams iemēģināt arī pašiem.

Runājot par netālu esošām apskates vietām, Kārzdabas pareizticīgo baznīca (1875. gads) iepretim Kārzdabas kapiem vilina garāmbraucējus apstāties. Baznīcu projektējis arhitekts R. Pflūgs, kurš veidojis arī Rīgas pareizticīgo katedrāles projektu. Ar saviem noslēpumainajiem kupoliem lielo koku alejas galā baznīca joprojām turpina uzburt mistiskas sajūtas. Padomju varas laikā baznīca pārstājusi darboties.

Ceļš no Gulbenes šosejas ved uz smilšainajiem Kujas upes līkumiem, bet tur nu ir jābūt vērīgam, jo "Līkais tilts" slīpi šķērso upes gultni, tāpēc tam uzbūvēta masīva laukakmens krasta nostiprinājuma siena.

Vienlaiduma laukakmens mūra loka tilts, kura velves apmūrējumam lietots ķieģelis, ir interesants un ārkārtīgi vērtīgs Latvijas industriālā mantojuma objekts. Mūra loka tilts pār Kujas upi būvēts cara laikos ap 19. gadsimta vidu. Šāds tilts ar unikāli veidotu konstrukciju ir datējams kā vienīgais Latvijā, kas saglabājies oriģinālā, sākotnējā veidojumā.

Nostāsts vēsta, ka 1941. gadā, padomju armijai atkāpjoties, trīs automašīnas iegāzušās no tilta upē, jo šoferi nav pamanījuši tilta līkumu un aizbraukuši taisni.

Neatlaidīgākajiem ciemiņiem un dabas izaicinājumu cienītājiem varētu interesēt kāds punkts uz Cesvaines un Madonas novadu robežas – Nesaules kalns. Sestais augstākais (285 metri vjl.) paugurs Latvijā ir dabas liegums un viens no Strūves ģeodēziskā loka punktiem. Šobrīd kalns ir interesantāks neapgūto vietu un maršrutu meklētājiem, bet tā nākotne saistīta ar iekļaušanu izzinošā un izglītojošā Strūves maršruta tīklā kopā ar Ziestu kalnu un Gaiziņkalnu.

Ķinderes ir vecākā un lielākā kapsēta Cesvaines apkārtnē, kuras nosaukums radies no bijušās "Kinder" pusmuižas – bērnu bāreņu nometinājuma vietas. Simboliski par to vēsta mazā bērna kapiņš ar eņģelīti pie kapličas.

Vecie Ķinderu kapi izveidoti 18. gadsimta vidū un ir kādu gabalu nostāk, bet tagadējā kapsētā, ejot pa apsūnojušajām takām, var atrast rakstnieka Augusta Saulieša kapu ar gudrības grāmatu lasošā vīra pieminekli tēlnieka K. Jansona izpildījumā, Eiropas literatūrā nozīmīgā Gētes laikabiedra J.M.R. Lenca dzimtas kapus, leģionāru piemiņai veltīto balto krustu, nozīmīgu sabiedrisko darbinieku atdusas vietas. Ja palaimēsies satikt zinošo kapu pārzini, tad pastaiga pa kapsētu var izvērsties garāka nekā domāts.

Vairāk informācijas meklē mājaslapā vai un Cesvaines tūrisma centrā, Pils ielā 4.

Raksts tapis sadarbībā ar Cesvaines tūrisma centru.