Romantiskās pils torņi seno muižas ēku ielokā ir pietiekoši labs iemesls, kāpēc nogriezties no Gulbenes šosejas 17 kilometrus aiz Madonas un apciemot šo daudzu gadsimtu dvesmas apvējoto, šarmanto mazpilsētu. Cesvaini varētu dēvēt par mazu, gardu kumosiņu Latvijas maizes rikā. To novērtējuši arī rakstnieki, piemēram, Anšlava Eglīša darbā "Homo Novus" tā minēta kā skaista miera un laimes vieta.
Cesvaine vispirms piesaista ar savu dabas krāšņumu un interesanto reljefu. Par to var pateikties ledājam, kas, pamazām kūstot, izveidojis Sulas upes senleju pie Cesvaines pils. Nostāsti vēsta, ka savu skanīgo nosaukumu Cesvaine (Sesswegen) ieguvusi no vācu apzīmējuma "sechs Wege" – seši ceļi, kuri ir bijuši tirdzniecības un amatniecības attīstības ceļi.
Pirmo reizi Cesvaines vārds minēts Rīgas bīskapa Alberta lēņa grāmatā Jersikas valdniekam Visvaldim 1209. gadā, kad letgaļu pili Cesvaines pilskalnā pievienoja Rīgas bīskapa zemēm. Pie Cesvaines pilsvalsts 16. gadsimtā piederējis ap 100 ciematu. Ivana Bargā slaktiņā 1577. gadā tikuši nogalināti gandrīz visi Cesvaines iedzīvotāji, bet cauri laiku griežiem vieta atkal atdzimusi un nesusi savu bagātīgo stāstu tālāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
