Čikāgas debesskrāpju džungļos: ceļotājiem draudzīgas vietas, ko izbaudīt ASV metropolē  (2)

Kā jau Amerikā, Čikāgā viss ir liels, varētu pat teikt – gigantisks. Sākot ar namiem, kuros samanāmas arhitektu veidotas atsauces uz Eiropas "Art Deco" vai pat baroka arhitektūru ar tai raksturīgiem elementiem (tikai kādas 20 reizes lielākas), beidzot ar ēdiena porcijām, mašīnām un, jā, arī cilvēkiem... Tomēr Čikāgā, lai arī bez klasiskās "zelta proporcijas", tomēr uzreiz jūties gaidīts. Šķiet, ka te pilsētplānotāji ir kārtīgi piedomājuši, lai cilvēki justos labi un ērti, un arī paši čikāgieši ir lepni par savu pilsētu, ļoti atsaucīgi un laipni.

Ieteiktu izvēlēties naktsmītni ne pašā pilsētas debesskrāpju rotātajā centrā, bet kādā no dzīvīgajām apkaimēm, vien iepriekš painteresējoties par tās drošības līmeni. Pilsētā netrūkst interesantu, māksliniecisku rajonu. Pilzene, kas no Austrumeiropas imigrantu apmetnes pēdējos gadu desmitos pārtapusi kūsājošā mākslinieku rajonā, kur dominē meksikāņi, Čainatauna, kur var baudīt lielisku Āzijas virtuvi, Mazā Itālija vai smalkā Mičiganas ezera piekraste ir tikai daži no variantiem. Vēl viens ieteikums – noteikti iegādājieties sabiedriskā transporta dienas vai vairāku dienu biļeti – attālumi ir lieli, bet autobusu un vilcienu satiksme pilsētā ir laba.

Pirmā diena noteikti jāveltī centra apskatei. Pēdējo apmēram 30 gadu laikā tas ir ļoti mainījies, visa Mičiganas ezera piekraste pārvērsta brīnišķīgā parkā, kam gluži kā gleznai dibenplānā slejas debesskrāpji. Piekraste atvēlēta gājējiem, skrējējiem, laiskiem zālītē vai pludmalē gulšņātājiem, savukārt jaukākās kafejnīcas izkārtojušās gar Čikāgas upi, noslēpjoties debesskrāpju pavēnī labiekārtotajā promenādē.

Piektdienas pēcpusdienā un brīvdienās te pēc darba vienā mirklī sarodas milzīgs daudzums jaunu, čalojošu, debesskrāpjos izvietoto firmu darbinieku, kas malko kokteiļus un vīnu, sēžot krodziņos vai tāpat, pārkarinot kājas pāri upes betonētajai malai.

Šī noteikti ir labākā vieta, kur pavadīt pēcpusdienu un pievakari, kad it visur tiek iedegtas gaismiņas, bet garām slīd kuģi un lepnas motorlaivas (to kustība, kā saprotu, gan ziemā beidzas, jo Čikāgas laikapstākļi ir diezgan līdzīgi Latvijai, varbūt drusku siltāki vasarā).

Lielais piekrastes parks ieguvis Milēniuma vārdu un veidots vairākās daļās. To atklāja 2004. gadā – četrus gadus vēlāk, nekā plānots. Tomēr tas, kas te izdarīts, ir iespaidīgi. Parkā ir milzīga, postmodernisma stilā veidota brīvdabas estrāde, kur vasarā un uz dažādiem svētkiem notiek bezmaksas koncerti, kā arī lielie pasākumi ar zvaigžņu piedalīšanos, uz kuriem gan jāpērk biļetes. Ziemā parkā ir slidotava. Turpat blakus iekārtota milzīga (kā gan citādi) bērnu rotaļu pilsētiņa, bet par Čikāgas simbolu jau kļuvis parkā esošais monuments – Mākoņu vārti (Cloud Gate), kas atgādina gigantisku pupu un tieši tā to arī dēvē čikāgieši – "The Bean".

Tā autors ir indiešu izcelsmes britu skulptors sers Anišs Kapūrs (Anish Kapoor). Milzīgajā metāla skulptūrā atspīd visa apkārtne un tiek radīta optiski interesanta ilūzija – tās filozofija un idejas saknes meklējamas gan budisma teorijā, gan fiziķa Alberta Einšteina prātulās par to, ka pasaule nav tikai trīsdimensionāla. Un tiešām – lielā, mirdzošā pupa atspoguļo milzu debesskrāpjus un cilvēkus, izliecot tos kā greizajā spogulī atrakciju parkā. Ieteikums – ja gribi te nofotografēties, nāc paagrā rīta stundā, jo pēcpusdienā nav kur adatai nokrist.

Tāpat parks var lepoties ar skaistiem dārziem un iespaidīgām strūklakām, kas arī ir slavenu mākslinieku darbi ar neparastiem vēstījumiem. Slavenākā noteikti ir spāņu mākslinieka Žaumes Plensa (Jaume Plensa) radītā interaktīvā Kroņa strūklaka (Crown Fontain). Tā sastāv no divām daļām, kas savstarpēji it kā mijiedarbojas. Lielās sejas, kas uz tām attēlotas, sasmaidās, apmainās grimasēm, līdz beidzot par lielu prieku bērniem un ļaudīm, kas bauda atpūtu uz soliņiem, sāk spļaut ūdeni viens otra virzienā melnā, gaismu atstarojošā baseinā.

Neparasta, zaļa oāzīte ar interesantiem celiņiem ir Lorijas dārzs (Laurie Garden) turpat blakus brīvdabas estrādei. Tajā izveidotas dobes ar visdažādākajiem augiem, bet to ieskauj dzīvžogs – tāda mierīga pastaigu vieta pašā dzīvīgās pilsētas centrā. Dārzs naktī ir slēgts, bet tā darba laiks ir garš – no pulksten 6 rītā līdz pat 23.

Parku josla nebeidzas ar Milēniuma parku – tam pie sāniem jau izsenis ir Granta parks, kurā jau kopš 1927. gada atrodas viens no pilsētas simboliem, proti, Bekingemas strūklaka. To iedvesmojušas Luvras strūklakas Francijā. Iespaidīga, milzīgai kāzu tortei līdzīga, ar smalkām skulptūrām – strūklaka pamanāma jau pa gabalu un ir iecienīts fotografēšanās objekts. Turklāt tā ir viena no lielākajām strūklakām pasaulē.

Ja pa parku dosies tālāk virzienā prom no Čikāgas upes, diezgan drīz nonāksi pie Dabas muzeja un tālāk arī pie iespaidīgā akvārija. Še pat, noejot līdz ezermalai, ir arī kuģīša piestātne, kur var iegādāties kombinēto biļeti, lai dotos arī arhitektūras tūrē un apskatītu ievērojamos debesskrāpjus, bet par to vēlāk.

Ar 151. autobusu no centra ērti (apmēram pusstundā) var aizbraukt uz Linkolna zooloģisko dārzu, kas arī atrodas parkā pie ezera. Ieeja lielajā zvēru parkā ir bez maksas un tur ir gana daudz ko redzēt – īpaši interesanta ir lielo pērtiķu māja, kā arī iespēja izstaigāt visus kontinentus – sākot ar Antarktīdas pingvīniem, kas kā mazi kundziņi gāzelējas gar baseinu un mēdz pienākt arī pavisam tuvu stiklam, kur stāv skatītāji, gan gājiens cauri džungļiem un citas izklaides. Te vērts ieplānot aptuveni divas stundas.

Man viens no jaukākajiem objektiem šķita lauku sēta, līdzīgi kā Rīgas zoodārzā, tikai te ir klasiska amerikāņu ferma ar sarkanbaltu šķūni, cūciņām, govīm, traktoru un pat klasisku koloniālā stila koka māju ar terasi – gluži kā no vesterniem vai kādām romantiskām filmām.

Kā sapratu no vietējiem, parkā katru sestdienu notiekot arī zemnieku tirdziņi. Tur gan, salīdzinot ar Latviju, viss ir ļoti dārgs, bet piedāvājumus stendos daudz neatšķiras no tā, ko arī pie mums varētu nopirkt.

Pēc tam var doties kājām vai ar to pašu 151. autobusu uz "Navy Pier", kur koncentrējušās atrakcijas un atpūtas celtnes. Te var izbraukt gan ar panorāmas ratu, gan apskatīt kādu muzeju, aiziet uz teātra izrādi vai vienkārši pasēdēt uz lielajām kāpnēm un pabaudīt dzīvīgo atmosfēru.

Par Čikāgu nav iespējams stāstīt, nerunājot par debesskrāpjiem. Viena no centrālajām pilsētas apskates vietām ir "Magnificent Mile" jeb Lieliskā (Krāšņā) jūdze, kas ir viena no centrālajām ielām, kuras abās malās slejas iespaidīgākie debesskrāpji pilsētā. Šeit vērts iziet pastaigā, paverot skatu uz augšu un izbaudot amerikāņu vērienu.

Tomēr man pievilcīgāk šķita doties arhitektūras tūrē pa Čikāgas upi, ko piedāvā pilsētas arhitektūras fonds, un katra no tūrēm ir unikāla, jo to vada brīvprātīgie un viņu stāstījums atšķiras (First Lady Cruises).

Tūres laikā uzzināju, cik ļoti pirms pāris gadsimtiem tikusi piesārņota Čikāgas upe – tās ūdens kļuvis indīgs un ar unikālu iženiertehnisku projektu un izdomu, upes tecējums pavērsts pretējā virzienā, neļaujot tai ieplūst Mičigana ezerā, no kura vēl joprojām pilsēta iegūst dzeramo ūdeni. Tāpat no upes puses apskatīju "Merchandise Mart", kas uzcelšanas brīdī, 1930. gadā, bija pasaules lielākā celtne un arī pašlaik izskatās varena un smagnēji iespaidīga.

Turpat ir arī Trampa viesnīcas tornis ar 98 stāviem, slavenā laikraksta "Chicago Tribune" debesskrāpis, kura cēlāji izmantojuši atsauces uz Francijas gotikas stila baznīcām, augstāko torni – Villisa torni ar 108 stāviem, kā arī iespaidīgo opernamu, kura fasādē samanāmas atsauces uz antīko arhitektūru un vēl daudzas citas interesanta. Iespaidīgi, cik pārdomāti arhitekti plānojuši milzu namu atrašanās vietas ietekmi uz to, kā mēs tos redzēsim – kā ūdens atspulgi spēlēsies logu stiklos, kā jaunceltā namā būs atsauce uz blakus esošo no senākām desmitgadēm, kā mājas iekšiene būs nolasāma arī fasādē un daudzi citi "sīkumi", kas padara pilsētas izpēti aizraujošu. Silti iesaku tūri izbaudīt, jo informācijas apjoms par vairāk nekā 50 ēkām, kas te "izaugušas" pēdējo 100 gadu laikā, ir tiešām iespaidīgs un aizraujošs.

Lidoju ar aviokompānijas "WizzAir" lidmašīnu uz Islandi (lasiet šeit), kur pavadīju vienu dienu, bet tālāk jau ar islandiešu lidsabiedrību "Wow" uz Čikāgu. Savukārt atceļā lidoju ar skandināvu "Norwegian" līdz Londonai, kur arī ieplānoju pavadīt vienu dienu, bet uz Rīgu no Getvikas lidostas ar nacionālo aviokompāniju "AirBaltic".