Pērkona negaisa laikā zibens saspēris simtgadīgu priedi un rododendru audzētavas datoru  (9)

Kā "Tavs Dārzs" stāsta LU RSeIA "Babīte" pētniece Gunita Riekstiņa, otrdienas vakarā ap pulksten 22 bijis ne tikai sniegputenis un krusa, bet pamatīgs pērkona negaiss un zibsnis, kas pārsteidzis Babītes, Imantas un arī pārējos iedzīvotājus Rīgā un tās apkārtnē.

Kad nākamajā dienā pētniece aizgājusi uz darbu, tad arī ar kolēģiem pamanījusi negaisa radītos postījumus – saspertās priedes. "Zemē ir pilnīgi bedre izsperta," tā postažu pie simtgadīgās priedes raksturo pētniece. Savukārt koka miza aizlidojusi vismaz 30 metrus tālāk no priedes. Tāpat pētnieki pamanījuši, ka no zibens, visticamāk, cietusi vēl viena priede, kas aug 30 metrus tālāk no simtgadīgās. "Tai ir svītra uz stumbra, bet ne tik vērienīga kā simtgadīgajai," norāda pētniece.

Taujāta, vai zibens skartie koki bijia kādas īpašas sugas, pētniece atzīst, ka tās ir parastās priedes. Turklāt – simtgadīgajai priedei ir divas galotnes. Meža zinātāji LU RSeIA "Babīte" pētniekiem pēc šī atgadījuma arī stāstījuši, ka zibens sper kokos, kuriem ir divas galotnes.

Vaicāta, kāds būs koka liktenis pēc dabas stihijas, pētniece teic tā: "Atstāsim kā objektu, lai apmeklētāji var redzēt, kā izskatās koks, kuru saspēris zibens."

Tāpat dabas stihija nav saudzējusi datoru, kurš atradies ēkā, kas ir aptuveni 200 metrus no priedes. Kā stāsta pētniece, spēriena rezultātā sabojāts datora barošanas bloks un arī interneta modems. "Trešdien atnāca meistars un to salaboja," norāda Riekstiņa. Viņa gan atzīst, ka šī nav pirmā reize, kad dabas parādības nodara postu rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā.

"Tavs Dārzs" sazinājās arī ar uzņēmuma "Labie Koki" vadītāju Edgaru Neilandu, kurš ir arī arborists, dārznieks un sava amata meistars, lai noskaidrotu, kāda būtu ieteicamākā rīcība, ja koku saspēris zibens. Kā stāsta Neilands, jāpārliecinās par drošību, proti, vai zibens bojātais koks nerada apdraudējumu. Tāpat var iesaistīt arboristu, kurš novērtēs koka stāvokli un ieteiks labākos risinājumus. Viņš norāda, ka kokam nepieciešams dot laiku, piemēram, trīs gadus, lai novērtētu, cik tas ir spējīgs turpmāk augt, kā arī to, vai nav saknes bojātas. Taujāts, vai pašlaik nevajag smērēt uz koka stumbra bojātās daļas kādu smēri, Neilands atbild noraidoši. "Nekādas smēres kokam nepalīdzēs, tās jau vairāk ir cilvēkiem," salīdzina speciālists.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka šonedēļ zibens un pērkona negaiss Rīgā pārsteidza daudzus. Īpašu izbrīnu par šādu dabas izpausmi pauduši arī soctīklotāji. Savukārt LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis tviterī skaidroja, ka Rīgā snigšanas laikā fiksēti trīs zibeņi. "Piekrastē tas notiek gandrīz katru ziemu. To izraisa auksta gaisa ieplūde virs siltiem Rīgas līča ūdeņiem, rodas lieli gubu mākoņi, kuros ir ūdens šķidrā, tvaika un sasalušā veidā, kas ir dažādi lādēts, rodas zibens," rakstīja Bricis.

Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs, pērkona negaiss Latvijas piekrastē ziemas sākumā ir regulāra parādība. 2013. gada 7.- 8. decembrī Rīgu šķērsoja pat četri negaisa mākoņi.