"Eiropas jaunākā valsts gan tiešā, gan demogrāfiskā nozīmē ir Kosova. Šī valsts uz visa reģiona un pat Eiropas fona izceļas ar ļoti lielu jauniešu īpatsvaru, t.i. puse iedzīvotāju ir jaunāki par 25 gadiem. Tas, iespējams, arī būs pirmais, ko pamanīsiet, pastaigājoties pa galvaspilsētas gājēju ielu," tā savu stāstu konkursam "Ceļo, stāsti, atkal ceļo", kura galveno balvu – kruīzu pa Vidusjūru – nodrošina "Costa Cruises", piesaka Modris Frikmanis.
"Kaut arī no Latvijas nav tiešo lidojumu uz šo Balkānu valsti, ir iespējami dažādi citi varianti un maršruti, kā turp nokļūt. Mēs ar savu ceļabiedru izvēlējāmies šeit ierasties ar vienkāršu "VW Golf 4", kas, starp citu, ir šīs valsts populārākais auto, tāpēc jutāmies gluži kā savējie, tikai ar Latvijas auto numura zīmēm.
Kaut arī brauciens kopumā aptvēra veselas 15 valstis, Kosovu vēlos īpaši izcelt tā dēļ, ka šeit uzkavējāmies lielāko laika daļu, kā arī nelielās informācijas apjoma dēļ, kas par šo valsti Latvijā pieejams. Par organizētiem tūrisma braucieniem uz Kosovu neesmu dzirdējis, bet pavisam noteikti – vairāki tūrisma apslēpto dārgumu mednieki no Latvijas tur ir bijuši, ko var redzēt arī naktsmītņu portālu atsauksmēs.
Noteikti jāizceļ vairākas valsts apceļošanai pozitīvas iezīmes. Tā kā Kosova vienpusēji par savu valūtu ir pieņēmusi eiro (līdzīgi kā kaimiņvalsts Melnkalne), tas padara to par pievilcīgu galamērķi šīs valūtas lietotājiem, jo cenas ir saprotamas un vidējā latvieša maciņam tiešām patīkamas. Par vienu eiro iespējams uzbraukt pilsētas augstākajā punktā – baznīcas tornī, no kura redzama visa galvaspilsēta. Par 1,50 eiro iespējams nobaudīt no svaigām sastāvdaļām gatavotu kebabu vai burgeru, bet kārtīgu maltīti ieturēt par trīs līdz pieciem eiro. Un, pieliekot vēl pāris eiro, jūs jau varat tikt arī pie labām naktsmājām ar visām ērtībām, sākot no hosteļiem, līdz dzīvokļiem un viesnīcām ar bagātīgām brokastīm.
Mēs uzmeklējām divistabu dzīvokli dažus kilometrus no centra ar stāvvietu par 16 eiro dienā. Ja pirms ceļojuma nav izdevies iegriezties pie friziera, neuztraucies, jo vīriešu matu griezums Prištinā gandrīz visur maksā tikai trīs eiro. Frizūra laba, un šajā cenā pat var būt iekļauta arī glāze kolas.
Atrodoties Balkānu reģionā, viena no galvenajām lietām ir visapkārt esošie kalni. Tie šeit ir gan ar ozoliem apaugušas nogāzes, gan arī iespaidīgas klintis ar kalnu strautiņiem un augstienēm virs 2,5 kilometru augstuma. Pastaigu takas kalnu cienītājiem atrodas gan galvaspilsētas nomalē, gan dienvidrietumos pie pašas Melnkalnes robežas aiz Pejas pilsētas, gan arī daudz kur citur.
Braucot no Pejas uz kalnu takām, iespējams apskatīt arī Rugovas kanjonu, caur kuru braucot ar auto, pārsvarā nemaz nav iespējams ietvert foto kadrā klinšu apjomu un braucienā gūtos iespaidus, jo klinšu siena stiepjas ļoti lielā augstumā un ir tuvu ceļam. Cauri kanjonam tek neliela kalnu upīte Rugova, kas devusi nosaukumu visam kanjonam, kā arī tā ar dzidru kalnu ūdeni apgādā gan minerālūdens, gan pazīstamākā Kosovas alus ražotni. Alus tiešām garšīgs un var sastādīt labu konkurenci mūsu pašu ražojumiem.
Vēstures cienītājiem noteikti ieteicams apmeklēt Prizrenu, kurā saglabājies vairāk vēsturisku ēku – Osmaņu impērijas laikos celtais tilts un kalna galā esošais nocietinājums, no kura paveras iespaidīgs skats gan uz tuvējiem kalniem, gan visu pilsētu. Šeit iespējams nokļūt gan tieši no pilsētas pa tās stāvajām ieliņām, gan arī ejot pa ainavisku taciņu apkārt kalnam. Tāpat šeit, līdzīgi kā citur Kosovā, blakus mošejām stāv arī senas katoļu baznīcas ar bagātīgu vēsturi.
Saziņā ar vietējiem var gadīties, ka visvairāk valodas zināsiet jūs, bet neviena no tām nederēs, jo angliski spēsiet sazināties tikai ar daļu no jaunākās paaudzes, kas gan ir pietiekami liela daļa. Savukārt saziņā ar citiem var droši izmantot savu iztēli, jo šeit pārsvarā lietotā albāņu valoda nav īsti līdzīga nevienai citai valodai. Tādēļ varat runāt arī latviski, papildinot to ar žestiem un intonāciju. Vietējie cilvēki ir atsaucīgi un, iespējams, sazināsieties arī bez valodu zināšanām. Protams, pastāv iespēja arī iemācīties kādu vārdu albāņu valodā, bet jārēķinās, ka viegli nebūs, jo sasveicināsieties ar "pershendetje", pateiksiet paldies ar "faleminderit" un atvadīsieties ar "mirupafshim".
Kosovas virtuvei raksturīgas dažādas Balkānu reģionam raksturīgas lietas – kazas siers salātos, dažādu kalnos dzīvojošu dzīvnieku gaļa, ļoti daudz baltmaizes pie pusdienām, kā arī vistas ēdienu pārbagātība. Pēdējais ir saistīts ar musulmaņu lielo īpatsvaru valstī. Tomēr reliģijai šeit nav tik liela nozīme ikdienas dzīvē un ir vietas, kur var atrast arī cūkgaļu, taču šeit tai būs īpašas delikateses statuss. Dodoties uz tradicionālajām ēdināšanas vietām jāatceras, ka būs jāēd daudz – kā jau visās tradicionālajās virtuvēs, arī Kosovā būs lielas porcijas.
Brauciens ar auto cauri Kosovai var būt izaicinājums tikai nomaļākos kalnu ceļos, jo valsts galvenie ceļi ir moderni ātrgaitas ceļi ar atļauto ātrumu līdz 120 kilometru stundā. Ceļojuma laikā jau varējām novērot ceļa zīmes ar uzrakstu "maksas ceļš", bet mēs vēl paspējām izbraukt par brīvu, jo atsevišķās vietās tiek pabeigti pēdējie posmi. Virzienā uz Skopji tiek būvēts apjomīgs tilts, kas stiepjas augstu virs kalnu ielejas pāri tagadējiem serpentīniem. Braucot ar Eiropā reģistrētu auto, jārēķinās, ka "zaļā karte" politisku iemeslu dēļ Kosovā nedarbosies (strīds ar Serbiju par valsts statusu) un ir nepieciešama papildus apdrošināšana tieši Kosovai, ko var iegādāties uz robežas. Par Serbijas un Kosovas attiecību aktualitātēm vēlams painteresēties iepriekš, jo sevišķi tādēļ, ka Serbijas robežsargi mēdz būt ļoti ieinteresēti par cilvēku vēlmi doties uz Kosovu. Ņemot vērā, ka Kosovā biju bijis jau iepriekš, iebraucot ar auto Serbijā, pirmais teikums no robežsarga bija – "jūs esat daudzas reizes bijis Kosovā!" Pieturējāmies pie stāsta, ka braucam tikai uz Skopji Maķedonijā un Kosovu sasniedzām bez aizķeršanās, braucot caur Maķedoniju.
Ņemot vērā valsts neseno vēsturi, pie daudzām ēkām un pat valsts iestādēm blakus Kosovas karogam plīvo arī Albānijas, ASV un Eiropas Savienības karogi. Galvaspilsētā atrodami arī vairāki citi rietumvalstu vēstneši, piemēram, Bila Klintona bulvārī atrodas arī piemineklis pašam Bilam Klintonam ar lielu portretu uz tuvējās ēkas sienas, ko lieliski papildina apģērbu veikals "Hillary". Monika gan šajā kompānijā atrodama nebija. Savukārt kādas citas ēkas jumtu rotā ASV Brīvības statujas atveidojums. Tāpat pie savas ielas šeit ir tikuši Lords Bairons, Džordžs Bušs, Tonijs Blērs, u.c.
No interesantākajām lietām jāmin, ka Kosovā vairāki uzņēmumi uz savām izkārtnēm bija uzrakstījuši skaistu latviešu vārdu "Labi". Kā skaidroja vietējie, tad tas pavisam vienkārši ir parasts albāņu vīrieša vārds un uzņēmumu nosaukumi, kas nes īpašnieka vārdu, nav retums.