Pieci jaunākie Latvijas dabas pieminekļi

Latvijā kopš 2001. gada ir apzināti 178 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, taču sagatavotais noteikumu projekts ne tikai precizēs jau esošo dabas pieminekļu robežas un administratīvo iedalījumu, bet arī noteiks piecus jaunus dabas pieminekļus, kurus VARAM aicina iekļaut savos brīvdienu ceļvežos.

VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš teic: "Mērķis ir precizēt pieminekļu robežas un aktualizēt administratīvo iedalījumu, lai dabas pieminekļu robežas valstī atbilstu mūsdienu ģeotelpisko datu prasībām, jo spēkā esošās shēmas ir novecojušas un robežas noteiktas, pamatojoties uz pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu kartogrāfiskā materiāla. Izstrādātais noteikumu projekts precizē 69 dabas pieminekļu robežas, 19 dabas pieminekļu nosaukumus kā arī nosaka piecus jaunus dabas pieminekļus, kas tādējādi ļaus sabiedrībai labāk iepazīt nacionālās dabas bagātības."

Turpinājumā "Tūrisma Gids" piedāvā iepazīties ar noteikumu projektā ietvertajiem, jaunajiem dabas pieminekļiem.

Staiceles dzelzs avoti stiepjas 1,92 hektāru plašumā. Salacas kreisā krasta nogāzes gravās esoši avoti ir bagāti ar dzelzs savienojumiem. Tiem nonākot virszemē, oksidēšanās rezultātā veidojas nogulsnes – okers. Unikālās un biezās okera nogulsnes (tās biezumā pārsniedz 1,5 metrus) bagātīgi piepilda avotu gravu.

Kā skaidrots Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā, avoti izplūst no vidējā devona Burtnieku ūdens horizonta, cauri glacigēnajiem nogulumiem. Savukārt šo ģeovietu var apdraudēt cilvēku nesaimnieciska rīcība tieši avota apkārtnē, to piegružojot vai bojājot avotu izplūdes vietas. Būtiski avotu eksistenci var apdraudēt arī darbības, kas pazeminātu ūdens spiedienu horizontā, kura ūdeņi izplūst avotā.

Raganu klintis atrodas Apes novadā un plešas 2,8 hektāru plašumā. Tas ir lielākais devona Amatas svītas smilšakmeņu atsegums apkārtnē. Samērā nelielajā teritorijā atrodas pieci avoti, ietverot četras nišas, kā arī vairākus pazemes ūdeņus, kuri nonāk zemes virskārtā, pastāstīja VARAM sabiedrisko attiecību nodaļa.

Tie atrodas Vaidavas upes kreisajā krastā un veidojušies pirms apmēram 360 miljoniem gadu. Klinšu nosaukums cēlies no teikām, kas vēsta par raganu mājokļiem un darbošanos šajā apkārtnē. Plašākais no atsegumiem ir Jaunās Raganu klintis. Tās atrodas netālu no Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas, Pasta ielas malā. Avoti klintī izveidojuši nelielas alas – nišas, bet kraujā mitinās krasta čurkstu kolonija. Ko vēl apskatīt Apes novadā, meklē te.

Jūrmalas Baltā kāpa plešas 453 hektāru plašumā un ir augstākais un platākais mūsdienu kāpas atsegums Lielupes krastā, kas orientēts šķērsām kāpu valnim. Kāpas valnis ar to ietverošajām Litorīnas jūras priekškāpām un mazākām kāpām ir 4,5 kilometrus garš. Daļa no plānotā pieminekļa Jūrmalas pilsētas teritorijā jau patlaban ir noteikts kā vietējas nozīmes dabas piemineklis.

Kā skaidrojām iepriekš, kāpas radušās pēc tam, kad upe 1757. gadā pārrāva zemes šaurumu, izveidojot jaunu ieteku jūrā. Baltā kāpa atrodas četru kilometru attālumā no Priedaines stacijas, ar velosipēdu vai automašīnu tur var nokļūt, braucot pa Vārnukroga ceļu, bet pēc tam dodoties pastaigā pa priežu mežu.

Vairāk par Jūrmalas Balto kāpu lasi te.

Inčukalna Velnala stiepjas 3,05 hektāru plašumā, un tas ir Latvijas mērogā nozīmīgs dabas objekts. Tur skatam atsedzas līdz 10 metrus augsti un 50 metrus gari Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi un ir izveidojusies ievērojama izmēra pazemes erozijas ala.

Pēc tautas nostāstiem, alā nudien pilnīgā mierā agrāk mitinājies Velns. Vien reiz velnam pagadījies sakaitināt Pērkoņtēvu, kas dusmās pat brucinājis klintis. Velns pa šauro alas atzarojumu pašā alas dibenā ielīdis vēl kādā alā un tur arī palicis dzīvot.

Līdzās Velnalai plūst Gaujas vecupe – Stalšēnupīte, bet tur esošajiem avotiem, kā runā vietējie, reiz piemitušas dziedinošas spējas. Vairāk par alu lasi te.

Raunas Staburags stiepjas 1,55 hektāru plašumā. Tā ir nogāžu un piekājes tipa saldūdens kaļķiežu iegulas veidošanās vieta, un tas ir unikāls dabas veidojums. Pēc Staburaga appludināšanas tā ir vienīgā vieta Latvijā, kurai ir līdzīga veida kaļķiežu kraujas ar pāri plūstošiem avotiem.

Raunas Staburags apveltīts ar teikām un nostāstiem – kādos vēstures avotos šī klints ir laimes meklētājs – milzis, kas skumis pēc savas neatrastās laimes, bet citos tā bijusi latvju daiļava, kura skumusi pēc sava karā bojā gājušā mīļotā. Ko vēl pie reizes apskatīt Raunā, meklē te.

Jūrmalas Baltā kāpa (453ha) aizņem lielāko daļu no jaunveidojamo dabas pieminekļu kopējās platības, proti, 462,32 hektāriem. Savukārt 69 precizētie dabas pieminekļu nosaukumi veidoti sadarbībā ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Toponīmikas laboratorijas speciālistiem. Dabas pieminekļu atsevišķi nosaukumi precizēti, lai konkrētāk raksturotu objektus un nosaukumi būtu labskanīgāks, kā arī precizēti lietotie vietvārdi atbilstoši reāli lietotajiem vietvārdiem. Noteikumu projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi – informējusi zemes īpašniekus un pašvaldības. Ierosinājumus precizējumiem, atzinumus vai iebildumus izteica gan zemes īpašnieki, gan attiecīgās pašvaldības, kurās noteikti dabas pieminekļi.