Ieeja aizliegta: septiņas vietas pasaulē, kurās bez īpašas atļaujas iet nav atļauts  (8)

Portāls "Business Insider" apkopojis septiņas vietas pasaulē, kurās bez īpašas atļaujas iet nav atļauts.

Gandrīz 100 kilometru attālumā no Sanpaulu atrodas sala ar nosaukumu Queimada Grande. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka došanās uz to būtu lielisks variants cilvēkiem, kuri vēlas izbaudīt eksotisku ceļojuma pieredzi, taču patiesībā šī sala jau gadu desmitiem ir neapdzīvota. Iemesls meklējams tajā, ka vietu par mājām sauc nāvējošas čūskas.

Vienu kvadrātmetru šajā salā apdzīvo viena līdz piecas čūskas. Ja šis fakts nešķiet jau gana biedējošs, tad jāpiebilst, ka tās patiesi ir vienas no bīstamākajām pasaulē. Arī čūsku garumi un indes spēcīgums ir atšķirīgs, tāpēc varas iestādes stingri aizliedz tās apmeklēšanu tūristiem.

Šajā rakstā apkopotas 10 lietas, kuras vērts zināt pirms došanās uz Brazīliju.

Populārā dzēriena recepte tiek uzskatīta par vienu no vislabāk glabātajiem noslēpumiem pasaulē, kas tiek turēta īpašā seifā. 1886. gadā, Atlantā ar šo recepti klajā nāca Džons Pembertons.

Bezalkoholisko dzērienu kompāniju 1919. gadā iegādājās investoru grupa ar Ernestu Vūdrufu priekšgalā, un kopš 1920. gadā recepte tika noglabāta Ņujorkas bankā aiz īpašas atslēgas. 1925. gadā to pārveda uz "Trust Company" banku Atlantā.

2011. gadā kompānija nolēma slaveno recepti pārvest uz muzeju. Neskatoties uz to, ka to ik gadu apmeklē liels tūristu skaits, caur konkrētajām durvīm, kuras rūpīgi apsargā profesionāli darbinieki un kur glabājas konkrētā recepte, netiek ielaists teju neviens.

Radžastānā, starp Džajpuru un Alvaru atrodas veidojums, ko kādreiz dēvēja par valdnieku valstību. Tas tika uzcelts 1573. gadā pēc vietējās galvas pavēles – viņš to vēlējās atdot savam jaunākajam dēlam. Laikam ejot, apdzīvotība pamazām samazinājās, līdz 1783. gadā spēcīgais bads kļuva par iemeslu tam, kāpēc vēl palikušie no tās nolēma bēgt.

Vietējās leģendas vēsta, ka iemesls tam, kādēļ vietai ir šāds liktenis, saistāms ar lāstu, kas tai ticis uzlikts. Tūristiem vietu atļauts apmeklēt vien dienas laikā – lai to apskatītu pirms rītausmas un pēc saulrieta, nepieciešama valdības atļauja.

Lai gan iemesls tam, kāpēc šo vietu nakts laikā nedrīkstētu apmeklēt skaidrots ar savvaļas dzīvnieku, piemēram, tīģeru iespējamu teritorijas šķērsošanu un mākslīgā apgaismojuma neesamību, nevienam īsti līdz galam nav zināms, kas vēl no drupām varētu uzglūnēt.

Ņujorka ik gadu uzņem miljoniem tūristu, kuri dedzīgi vēlas apmeklēt visas pilsētas vietas, taču līdz Ziemeļu brāļa salai (North Brother Island) tik viegli nemaz nevar tikt. Lai uz to dotos, nepieciešama iepriekšēja atļauja, jo salā esošās mājas atrodas bīstamā stāvoklī. Daba šajā salā gluži vai "apēd" visus veidojumus, kuri kādreiz kalpoja kā pilsētas karantīnas slimnīca.

Salas vēsture ir cieši saistīta ar nāvi un slimībām – no 1880. līdz 1940. gadam pilsēta uz šo salu pārveda cilvēkus, kuri sirga ar dažādām infekcijas slimībām. Tie, kuri salā nomira, turpat arī tika apglabāti.

No 1951. gada tā kļuva par palīdzības centru, kurā ārstējās cilvēki ar narkotiku atkarībām. 1963. gadā tā tika pamesta un nonāca Ņujorkas Parku un attīstības departamenta paspārnē, mūsdienās kļūstot par putnu dabas rezervātu.

Mūsdienās vēl aizvien ir vietas, kurās sievietēm ir aizliegta ieeja. Vispopulārākās šāda veida vietas pasaulē ir džentlmeņu klubi, kas ir īpaši populāri britu kultūrā.

Tieši šis klubs (The "White's" Club) dibināts 1693. gadā un atrodas Svētā Džeimsa ielā 37. Kluba biedru sarakstā iekļauti politiskie līderi, vecākie baņķieri, kā arī britu troņmantnieki. Sieviešu aizliegums šajā klubā ir tik strikts, ka vienīgā, kura tajā pabijusi, ir karaliene Elizabete.

Kā vēstī "Telegraph", politiķis Deivids Kamerons pats izvēlējās izstāties no šī kluba, norādot – viņu mulsina fakts, ka tajā netiek uzņemtas sievietes. Vīrietis uzskata, ka mūsdienu laikmetā tas ir nepieņemami.

Šajā elitārajā Londonas klubā ir aptuveni 500 dalībnieku. Tāpat tiek vēstīts, ka tā bārs nav aizvērts jau 200 gadu garumā.

Sirdsejas sala (Surtsey) Islandē izveidojās vien 55 gadus senā pagātnē, vulkāna izvirduma laikā. Tas nozīmē, ka zinātniekiem bija unikāla iespēja izzināt un pētīt ekosistēmas attīstību no pašiem pirmsākumiem. Tieši šis fakts arī ir pamatā tam, kāpēc uz to nav atļauts doties kuram katram ceļotājam.

Kā minēts iepriekš, sala izveidojās 1963. gadā, vulkāna izvirduma rezultātā 32 kilometru attālumā no Islandes dienvidiem. Tā ir viena no jaunākajām pasaules salām, taču ūdens un vēja erozijas dēļ tās izmēri ir samazinājušies. "Surtsey Research Society" dati liecina, ka erozijas dēļ sala varētu būt jūras līmenī aptuveni 2100. gadā.

Baktērijas un pelējums bija pirmie salas viesi, pēc tam pieauga arī citu dzīvo radību izplatība. Tiek vēstīts, ka šobrīd salā mīt 89 putnu, kā arī 335 bezmugurkaulnieku sugas.

Šī vieta, ko Ķīnā sauc par muzeju, durvis vēra 2009. gadā. Dzjansu nacionālā drošības izglītības muzeja kolekcija stāsta par vēsturi šādā skatījumā – kā ikdienišķi apskates objekti izstādīti ieroči, miniatūrās kameras un citas uztveršanas ierīces. Lai gan šādu lietu apskate varētu daudziem ceļotājiem šķist interesanta, pa tā durvīm nav ļauts ieiet ārzemniekiem.

Taču arī vietējiem te viss nav atļauts – viņi tajā nedrīkst uzņemt fotogrāfijas. Neskatoties uz to, ka šī muzeja eksponātus apskatīt citu zemju viesiem nav ļauts, uz Ķīnu tāpat kaut reizi dzīvē ir vērts doties. Šajā rakstā apkopota noderīga informācija, kas raksturo dzīvi šajā pasaules malā, turpretī šeit uzzināsi, kurp doties un ko apskatīt, ja Ķīnā viesojies pirmo reizi.