Brīvdienu maršruts: Trīs dabas takas un Ziemassvētku rotas Engures novadā

Braucot no Rīgas puses, piestāj pie Lapmežciema sākuma zīmes pirms degvielas uzpildes stacijas, un dodies izlocīt kājas nelielā pastaigā līdz jūrai, kas ziemā ir tik mainīga, ka grūti paredzēt, vai šajā reizē šalks brangi viļņi, vai miglā nevarēsi saskatīt horizontu, vai šim gadalaikam tik retie saules stari rotāsies pelēcīgā ūdens atspulgā.

Nav ko zīlēt, aizej pa Kupskalnu dabas taku gar Siliņupīti līdz jūrai un pārliecinies pats. Koka laipu sakums ir tieši pie jau minētās ceļa zīmes, bet auto var novietot Talsu šosejas pretējā pusē. Ja gribas jau iestiprināties, pārsimts metrus tālāk ir neliels kioskiņš, kur pārdod svaigi kūpinātas zivis un gardas lašmaizes.

Tālāk, pa Talsu šoseju braucot, Ragaciemā var nogriezties pa labi, un aizbraukt līdz Sedumam – tādam kā mazam zvejnieku brīvdabas muzejam. Šī ir vieta, kur sanāks ļoti skaistas fotogrāfijas īsti latviskā garā.

Dodoties tālāk uz Engures pusi, meža "gabalā", ko šeit dēvē par "Gauso jūdzi", jo senos laikos ar zirgu ceļš bijis garš un bīstams, ir divas jaukas atpūtas vietas, kur iespējams iekurt arī ugunskuru un uzcept desas. Savukārt, ja līdzi paņemti mazie ceļotāji vai pašiem prāts nesas uz svētku ieskandināšanu, atceries mašīnas bagažniekā ielikt arī svecītes un burkānu, ābolu un piparkūku maisiņu – kamēr desas cepsies, varēsiet izdekorēt eglīti meža zaķiem.

Atceries! Dodoties atpūtā pie dabas atceries principu "Ko atnesi, to aiznes!" un visus atkritumus aiz sevis savāc un aizved pats uz savu atkritumu kasti, lai arī turpmāk atpūtas vietas būtu kārtīgas!

Kad vēders pilns un drēbes jau drusku smaržo pēc dūmiem, var braukt tālāk. Uzreiz aiz Klapkalnciema, labajā pusē ceļam, sākas skaistā Lāčupītes dabas taka. Pa to var aiziet gan līdz jūrai, gan mazajam namiņam un piemiņas akmenim šī dendrārija aizsācējam Igoram Mednim.

Ziemīgais laiks upītes krastos jau sāk veidot interesantas ledus mežģīnes, bet mūžzaļie rododendri arī šajā laikā saglabā savu skaistumu. Pastaiga te aizņems apmēram 40 minūtes.

Pēc tam brauc tālāk un Plieņciemā atkal nogriezies uz jūras pusi. Šeit meklējama pavisam īpaša taka, kas ved pāri baltai smilšu kāpai, bet tai cauri izgrauzusies upīte viedo īstu stāvkrastu. Taka ietilpst dabas liegumā "Plieņciema kāpa", kas aizņem 150-250 metrus platu un 3,5 kilometrus garu krasta kāpu vaļņa daļu. Kāpa aizsargā ciemu no jūras vējiem. Šis ir ne tikai ļoti vecs zvejniekciems, bet kopš sendienām izslavēts kūrorts. Par atpūtas vietu muižnieki to izvēlējās jau hercogu laikos, bet 1810. gadā te sešas nedēļas uzturējās Krievijas cara Aleksandra I sieva Elizabete. Starp citu, no tiem laikiem vietējie stāsta ne vienu vien pikantu stāstiņu par carienes jūras peldēm, vēstī mājaslapa "VisitTukums".

Kad arī jūras krasts izstaigāts, visticamāk, krēsla būs jau klāt, un tas ir īstais brīdis, kad doties uz Enguri. Tur šovasar izveidots jauns apskates objekts – Zušuciema parks, ko rotā mākslinieku radītas skulptūras par zivīm un zvejniecības tematiku, no kurām dažas izmantojamas arī aktīvai atpūtai. Par godu Ziemassvētkiem, parks pašlaik izgaismots un izrotāts. Tas atrodas pie stadiona un tur būs viegli atstāt auto. Engurē ir arī vairākas kafejnīcas, kur pirms atpakaļceļa iestiprināties ar siltu tēju vai kakao un ieturēt gardu maltīti.

Pēc tam vari griezt auto riņķī un atceļā vēl apskatīt izrotāto Lapmežciema parku pie Tautas nama un sporta halles. Lūk, neliels ieskats Zušuciema parka un Lapmežciema rotājumos caur fotogrāfa Andra Jermuta objektīvu!