Ilze Rodina ar draugiem vasarā devusies uz 1986. gada kodolavārijas vietu - Černobiļas apkārtni, kur mūsdienās var doties ekskursijās zinoša gida pavadībā. Šīs vietas mēdz dēvēt par slavenākajām spoku pilsētām, kur laiks ir apstājies. Pirmo ceļojuma stāsta daļu publicējām 13. decembrī. To vari lasīt šeit.
Ilzes stāsts ir ļoti izsmeļošs un plašs, tāpēc publicējam to divās daļās. Par viņas un draugu piedzīvojumiem Ukrainā var lasīt arī blogā "Dark Tourism Tours".
"Turpinām ceļu pa to, kas reiz noteikti bijusi viena no pilsētas plašajām ielām, pa ceļam baudot pīlādžu krāsas, līdz nonākam vietā, kas man šķita varbūt pat simboliskāka par daudzajām lellēm un citiem Černobiļas simboliem. Pripjata ir pilsēta, kur nekad vairs nebūs dzirdami bērnu soļi un bērnu smiekli (vismaz tuvākos pāris simtus gadu noteikti, bet tad jau arī pašas pilsētas vairs nebūs). Tomēr te ir saglabājušās bērnu pēdiņas cementā. Pieļauju, ka reiz šie bērni tika sarāti par staigāšanu nesacietējušā cementā, taču tagad izrādās, ka tieši viņi ir atstājuši tik simbolisku lietu Pripjatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
