Latvijas pilsētu skaistās eglītes un to izmaksas  (27)

"Delfi" aicināja atsaukties visu Latvijas pilsētu pašvaldības, lai tās pastāstītu par krāšņajiem svētku rotājumiem, Ziemassvētku eglīti, kā arī izmaksām, kas saistītas ar svētku laiku un eglītes rotāšanu. Aicinājumam atsaucās lielākā daļa pašvaldību pārstāvju, tikai dažas pašvaldības nesniedza informāciju par rotājumu izmaksām.

Pēc vairākiem mēģinājumiem mēģinājām sazināties ar šādiem pilsētu pārstāvjiem, bet līdz šim neesam saņēmuši informāciju no Alojas, Piltenes, Staiceles, Strenčiem, Varakļāniem, Viļakas un Zilupes. No publicitātes ir atteikusies Ilūkste.

Savukārt Dagdas pilsētā eglīte krāšņi iedegsies vien 19. decembrī, tāpēc pašvaldība informāciju un foto sola atsūtīt vēlāk. "Delfi" mudina arī pārējās pilsētas atsūtīt informāciju par savām eglītēm, rakstot uz e-pasta adresi: redakcija@delfi.lv.

Savukārt "Delfi Aculiecinieks" aicina ikvienu parādīt, kā šogad izskatās tavs Ziemassvētku kociņš. Reportāžas sūti, izmantojot aculiecinieka reportāžas pievienošanas formu, vai arī uz e-pastu aculiecinieks@delfi.lv

Astoņus metrus augstā Ainažu eglīte ir sarūpēta un atvesta no privātā meža, informēja Salacgrīvas novada pašvaldības pārstāve Evija Keisele. Tā svētkos tiek uzstādīta vienā un tajā pašā vietā ik gadu. Ainažos eglīte svinīgi iemirdzējās 2. decembrī, kur svinīgo pasākumu rīkoja kultūras nama darbinieki.

Kā norāda Keisele, eglīte Ainažos parasti tiek rotāta pašu spēkiem. Rotājumi tiek izmantoti no iepriekšējiem gadiem, bet, ja ir nepieciešams, to klāsts tiek papildināts.

Aizkrauklē egle novietota pilsētas centrālajā laukumā pie pašvaldības ēkas, portālam "Delfi" pastāstīja Aizkraukles novada pašvaldības pārstāve Zanda Bistere. Tā svinīgā pasākumā iemirdzējusies 7. decembrī.

Kā norādīja Bistere, egle atrasta Latvijas valsts Jaunjelgavas mežniecības mežos, un tās augstums ir 11,88 metri. Aizkraukles novadā egles rotājumiem netērē nekādus papildu līdzekļus, bet pašvaldība sedz rēķinu par egles atvešanu un izrotāšanu.

Skaistā un 12 metrus garā eglīte Aizputes novadā sarūpēta AS "Latvijas valsts meži" īpašumā Aizputes novada Kalvenes pagastā, pastāstīja Aizputes novada kultūras organizatore Sanda Zālīte. Zaļā svētku rota uzstādīta Aizputē, Pilsētas laukumā. Tā krāšņi iedegta 1. decembrī.

Kā norāda Zālīte, egles rotājumiem šogad pašvaldība iztērējusi 244 eiro.

Ziemassvētku egle Aknīstē pie novada domes iedegta 10. decembrī, kur ar muzikāliem sveicieniem viesojās jautrie sniegavīri un rūķis, informēja Aknīstes novada pašvaldības pārstāve Lāsma Prande. Lai būtu iespējams sasildīties, pasākuma laikā visi tika cienāti ar karstu tēju un piparkūkām. Savukārt radošajā darbnīcā ikviens varēja izgatavot Ziemassvētku lukturīti.

Aknīstes egle ir apmēram piecus metrus augsta. Egles rotājumi tiek saglabāti no gada uz gadu un nedaudz papildināti. Kā norādīja Prande, šogad pašvaldība eglei iztērējusi apmēram 60 eiro.

Alūksnes pilsētas galvenā Ziemassvētku egle tika svinīgi iedegta Pirmajā adventē, 2. decembrī, portālam "Delfi" pastāstīja Alūksnes novada pašvaldības pārstāve Evita Aploka. Pirms egles iedegšanas pasākuma mazākie pasākuma apmeklētāji varēja piedalīties jautrās rotaļās un dziedāt dziesmas kopā ar Kašeru un Eglītēm. Pasākuma laikā darbojās mini Ziemassvētku tirdziņš, kurā Ziemassvētku dāvanām varēja iegādāties dažādas Alūksnes novadā radītas lietas.

Kā norādīja Aploka, jau vairākus gadus Alūksnē Ziemassvētku egle tiek būvēta uz speciāla karkasa. Par tās vizuālo izskatu vienojas pašvaldības Vides dizaina padome. Šī gada egles noformējums Alūksnē ir līdzīgs pērnā gada eglei, jo iedzīvotājiem tā šķitusi simpātiska. Egle atrodas pilsētas centrā, laukumā pie Bībeles muzeja un Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas. Egles atrašanās vieta nodrošina, ka tā ir redzama visiem, kas iebrauc pilsētas centra daļā. Rotāšanai ir izmantoti rūpīgi saglabātie dekori, kas izmantoti jau iepriekšējā gadā, līdz ar to egles būvniecības un pēc tam nojaukšanas izmaksas ir ap 1400 eiro, skaidro Aploka.

Svētku noformējums Alūksnē izvietots arī citviet. Jau vairākus gadus, plānojot Alūksnes noformējumu Ziemassvētku laikā, muižas parka teritorija pie Alūksnes Jaunās pils tiek veidota kā eņģeļu parks, kur izvietotas īpaši veidotas eņģeļu figūras. Šajā apkaimē arī pie ielu apgaismes stabiem izgaismosies eņģeļa motīvs. Gaismas dekori svētku sajūtas radīšanai izvietoti arī citviet pilsētā pie ielu apgaismes stabiem un skvērā pie Alūksnes kultūras centra.

Ape svētku rotā šogad tērpjas pakāpeniski un par to rūpējas Apes čaklās floristes, gan izveidojot adventes vainagu pie novada domes ēkas, gan svētku dekoru Dzirnavu ielas aplī, portālam "Delfi" pastāstīja novada pašvaldības pārstāve Ilze Ērmane. Visi svētku rotājumi Apē iegādāti iepriekšējos gados un šogad nedaudz papildināti ar bumbiņām un lampiņām.

Kā informēja Ērmane, pirms vairākiem gadiem iedzīvotāji dāvināja pilsētai nelielu eglīti, ko iestādīja skvērā iepretim Apes tautas namam, rosinot domāt par dzīvošanu draudzīgā vidē un ļaujot Ziemassvētku laikā eglītēm turpināt augt mežā. Apes eglīte ir iedzīvojusies skvērā un šogad tika izpušķota un izgaismota Pirmajā adventē. Pie eglītes ir piestājis Rūķu bānītis ar dāvanām – laba vēlējumiem ikkatram Ziemassvētku gaidīšanas laikā, norādīja Ērmane.

Ziemassvētku eglīte Auces pilsētas centrā tika uzstādīta 27. novembrī, bet eglītes iedegšana notika dažas dienas vēlāk – 2. decembrī. Kā portālam "Delfi" pastāstīja Auces novada pašvaldības pārstāve Gita Šēfere-Šteinberga, egles iedegšanu visvairāk gaida mazie novada iedzīvotāji, tad arī šogad tā bija rotaļīga kopā ar jautro burunduku un viņa draugiem.

Egle, kas, kā jau ierasts ik gadu, slejas Auces pilsētas centrālajā laukumā, ir aptuveni deviņus metrus augsta, augusi Auces novada "Slavietiņas" mežā, par ko Auces novada pārstāve saka paldies Jelgavas informācijas centra Auces mežu novada vecākajam mežkopim Agrim Ērmanim, kurš palīdzējis zaļsvārci atrast. Kā skaidro Šēfere-Šteinberga, rotājumiem tiek izmantotas gaismas virtenes, kas pēc nepieciešamības tiek papildinātas, tāpēc precīzu naudas summu šobrīd nevar nosaukt, to varēs pateikt tad, kad visu pagastu eglēm rotājumi un gaismas virteņu izcenojumi tiks apkopoti, taču novada pārstāve lēš, ka izmaksām nevajadzētu būt lielākām kā iepriekšējos gadus, proti, nepārsniedzot 500 eiro, jo, kā minēts, tiek izmantotas arī iepriekšējos gados iegādātās gaismas virtenes.

Šēfere-Šteinberga arī piebilst, ka arī pilsētas koki un krūmi jau ieguvuši ziemas rotu – tie skaisti izgaismoti Aspazijas laukumā un ap to, gaidot balto sniedziņu, lai pilsētu padarītu vēl gaišāku.

Kā portālam "Delfi" pastāstīja Baldones novada pārstāve Elīna Ose, novadā katru gadu tiek rotāta pilsētas skvērā augošā eglīte. Tās augstums ir aptuveni 12 līdz 13 metri.

Eglīte tiek rotāta ar elektriskajām gaismas virtenēm un dažāda izmēra un krāsu dekoratīvajām eglīšu bumbām. Kā skaidroja Ose, šogad dekorācijām tika izmantoti pagājušā gadā iegādātie dekori, papildus tika iegādātas egļu bumbas 50 eiro vērtībā.

Eglītes iedegšanas svētki norisinājās 2. decembrī – Baldones novada folkloras kopas pavadībā gan bērni, gan pieaugušie gāja rotaļās, vilka bluķi, dziedāja un deja. Kā pārsteigums mazajiem novadniekiem šajā dienā ir saldumi.

Ķekavas novada pašvaldības attīstības daļas ainavu plānotāja Lauma Muceniece informēja, ka Ķekavā rotā lielās, dzīvās, augošās egles, bet dažviet, pārsvarā pie kultūras iestādēm, tiek uzstādītas arī nocirstās egles. Piemēram, Baložos tiek rotāta augošā egļu grupa pie pilsētas pārvaldes ēkas.

Šeit tāpat kā pārsvarā citviet novadā tiek izmantoti iepriekšējo gadu rotājumi, kuru klāsts pamazām tiek papildināts, skaidroja Muceniece. Iepriekšējā gadā bez LED lampiņu virtenēm un elektriskajiem dekoriem – zvaigznēm eglēs – tika iekārtas arī egļu bumbas. Šogad pļaviņā pie pārvaldes blakus eglēm ir arī krāšņs dekors – lielformāta LED bumbu grupa. Kā uzsver Muceniece, pie šeit netiek rīkots svinīgs eglītes iedegšanas pasākums.

Savukārt Baložos, Rīgas ielā, laukumā pie veikala, tiek uzstādīta nocirstā un no meža atvestā egle. Tā tur tiek uzstādīta arī iepriekšējos gados. Šī eglīte ir rotāta ar LED lampiņu virtenēm un pašdarinātiem rotājumiem. Eglīte svinīgā pasākumā iemirdzējās 9. decembrī.

Balvu novada pašvaldības centrālā egle kā katru gadu svētku rotā stāv laukumā pie Balvu kultūras un atpūtas centra, portālam "Delfi" pastāstīja Balvu novada pašvaldības pārstāve Iluta Mežule. Pirmajā adventē svinīgi tika iedegtas gaismiņas lielajā pilsētas eglē, kur lieli un mazi balvenieši un pilsētas viesi pulcējās, lai kopīgi padziedātu un padejotu. Kā informēja Mežule, par ballītes atmosfēru rūpējās zaķis un viņa komanda – pasaku tēli – lācis, vilks, krokodils, panda, zaķis un citi.

Pie lielās svētku egles balvenieši un pilsētas viesi vēl pulcēsies Jaunā gada naktī, kad varēs vērot svētku salūtu.

Balvu svētku egle ir apmēram 11 metrus augsta, un nāk no Lazdaga ezera apkaimes mežiem (starp Gulbenes un Rugāju novadu). Kā atzīmē pašvaldības pārstāve, šogad tā ir rotāta ar tiem pašiem rotājumiem, kuri bija pagājušajā gadā.

Balvos svētku rotā ir ietērpta arī vēl viena eglīte, kas aug Balvu pilsētas skvērā. Tās svinīgā iedegšana notikusi Otrajā adventē. Mežule pastāstīa, ka skvērā papildus esošajiem svētku rotājumiem, šogad ir izveidotas īpašas rūķu mājiņas, kurās var pamuzicēt Gunāra Igauņa mūzikas instrumentu darbnīcā vai paspoguļoties greizo spoguļu valstībā, kā arī baudīt nesteidzīgas pastaigas, vērot gaismiņas gan skvēra lielajā eglē, gan ziemas dusā esošajā strūklakā – Balvu ūdensrozē, gan skvēra kokos.

Kā "Delfi" pastāstīja SIA "Vides serviss" tehniskais direktors Raimonds Bitins, eglītes uzstādīšana Bauskā sākta 27. novembrī, pilnībā pabeigta 30. novembrī, bet tās svinīgā iedegšana norisinājusies 15. decembrī.

Egles statīvā izvietota 21 egle, atzīmē Bitins. Eglīte cirsta Bauskas novada Dāviņu pagasta mežā, un tās augstums ir apmēram 8 metri, bet kopā ar statīvu – 11 metri.

Bitins informēja, ka ar viena gada izņēmumu tā vienmēr atrodas tajā pašā vietā – Rātslaukumā. Tā tiek rotāta ar gaismas virtenēm, stroboskopiskām spuldzītēm, gaismas dekoriem – zvaigznēm, bumbām, kas tiek izmantoti no citiem gadiem. "Katru gadu dekorus neatjaunojam, taču pa kādai virtenei un dekoram gan tiek nomainīti," skaidro SIA "Vides serviss" tehniskais direktors.

Svētku eglītes iedegšanā, kas norisinājās 15. decembrī, apmeklētāji varēja iegādāties dažādus gardumus, kā arī laikus sarūpēt Ziemassvētku dāvanas tuvajiem mājražotāju un amatnieku svētku tirdziņā. Savukārt par muzikālu un jestru svētku noskaņu rūpējās folkloras kopas, Liepājas ceļojošā cirka "Beztemata" svētku izrāde un jautrās cirka darbnīcas notikumu mājā "Baltais briedis", pastāstīja Bauskas Kultūras centra sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Lujāne. Svētku eglīte tika iedegta apvienības "Sapņu fabrika" radošo cilvēku pavadībā. Pie eglītes atrodas notikumu māja "Baltais briedis", kur laikā no 15. līdz 31. decembrim gaidāmi dažādi interesanti pasākumi, atzīmē Lujāne.

Kā "Delfi" pastāstīja Brocēnu novada pašvaldības pārstāve Lilija Bleidele, lielā Ziemassvētku egle Brocēnos uzstādīta un atklāta 30. novembrī. Tā atrodas pie Brocēnu novada kultūras un izglītības centra.

Aptuveni astoņus metrus augstā svētku eglīte ir privātpersonas dāvana pašvaldībai, skaidro Bleidele. Pašvaldība eglītei šogad jaunus rotājumus nav iegādājusies, bet izmantojusi iepriekšējā gada krājumus.

Cēsīs jau 1. decembrī tika iedegta svētku egle Rožu laukumā, portālam "Delfi" pastāstīja Cēsu novada pašvaldības pārstāve Edīte Matuseviča. Krāšņa eglīte ir uzstādīta un iedegta pirms Otrās adventes arī Vienības laukumā. Ik gadu pašvaldība uzstāda egles divās vietās – Vienības laukumā un Rožu laukumā.

"Ik gadu aicinām Cēsu novada iedzīvotājus palīdzēt pašvaldībai atrast egles pilsētas rotāšanai, uzdāvinot tās no saviem īpašumiem," piebilst Matuseviča. "Šogad Rožu laukumā uzstādītā egle ieradusies pilsētā no Vaives pagasta."

Rožu laukumā uzstādītā egle ir aptuveni deviņus metrus augsta. Vienības laukumā uzstādītā eglīte ir nedaudz augstāka. Kā pastāstīja Matuseviča, Rožu laukuma egle dekorēta ar silti baltām spuldzīšu virtenēm, sarkanām egļu bumbām un dekoriem silti baltā krāsā. Savukārt Vienības laukumā ar silti baltu virteni, sarkanām un zilām bumbām, dekoriem silti baltā krāsā.

"Rožu laukumā uzstādītajai eglei šogad iegādāti jauni rotājumi, kas izmaksāja nepilnus piecus tūkstošus eiro (4855,44 eiro). Vienības laukuma egle rotāta ar jau krājumā esošajiem rotājumiem," norādīja Cēsu novada pašvaldības pārstāve.

Kā pastāstīja Matuseviča, Rožu laukumā, iededzot egli, notika amatnieku un mājražotāju tirdziņš, jauno mūziķu uzstāšanās, pasaku stāstīšana un vēstuļu rakstīšana Ziemassvētku vecītim. Savukārt katru adventes svētdienu pulksten 19 Rožu laukumā iespējams baudīt jau par tradīciju kļuvušo pūtēja orķestra "Cēsis" Ziemassvētku mūzikas koncertu "Torņu mūzika". Matuseviča informēja, ka mūziķi kāpj Svētā Jāņa baznīcas tornī, no kura atskaņo skaistākās Ziemassvētku melodijas, pieskandinot Cēsu vecpilsētu. Klausītāji tiek cienāti arī ar karstu tēju, kuru dala 27. kājnieku bataljona zemessargi, garšīgām piparkūkām, kuras sarūpē Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības Cēsu nodaļa, Cēsu pilsētas pensionāru biedrība "Cēsu pensionāri" un Cēsu novada Jauniešu dome. Kā skaidro Matuseviča, torņa mūzikas tradīcija Cēsīs tika aizsākta pirms septiņiem gadiem, kad pūtēju orķestra "Cēsis" mūziķi, ieskandinot gaidāmos svētkus, kāpa baznīcas tornī, lai muzicētu virs Cēsu jumtiem.

Cesvainē ierasts Ziemassvētku eglīti iedegt ap Pirmās adventes laiku. Tā noticis arī šogad, kad 7. decembrī pie novada domes tika uzburta svētku noskaņa ar vakara kulmināciju – egles iedegšanu, "Delfi" uzzināja Cesvaines novada domē. Turklāt pasākuma laikā sanākušie tika aicināti rotaļās un priecēti ar svētku dziesmām.

Turklāt neilgi pirms galvenās egles iedegšanas, skvēros, kas atrodas pretī novada domei un pie Rīgas ielas, spoži izgaismojās arī svētku rotājumi – stilizētas eglītes un mirdzošs koks, kam apkārt izkārtojušās košas bumbas. Savukārt galvenā egle ir aptuveni sešus metrus augsta, un kā katru gadu tiek izstādīta pie novada domes ēkas.

Kā norādīja Cesvaines novada domes pārstāve, ilgus gadus tikusi rotāta tur augušā eglīte, taču jau vairākus gadus tiek rotāta egle, kas atvesta no meža, jo šajā pašā vietā augusī eglīte tikusi nocirsta. Iemesls bijis drošības apsvērumi, bet blakus iestādītā jaunā eglīte vēl nav pietiekami paaugusies, lai tiktu greznota svētku rotā. Turklāt šogad svētku egle ir novada iedzīvotāja dāvinājums no sava privātā meža. Novadnieks to laipni ir atvēlējis, lai tā greznotu pilsētu un priecētu ikvienu garāmgājēju.

Ziemassvētku simbols Cesvainē jau vairākus gadus tiek rotāts ar gaismiņu virtenēm un rotājumiem, kas saglabājušies no iepriekšējiem gadiem. Jauni rotājumi tiek iegādāti mazā daudzumā, tādēļ grūti aprēķināt precīzas izmaksas, bet tās nav lielas, norādīja pārstāve. Arī šogad eglītē redzamās bumbas un gaismiņu virtenes ir saglabājušās no iepriekšējā gada.

Daugavpilī Ziemassvētku egle tradicionāli tiek iedegta Vienības laukumā. Tā tiek veidota no mazām eglītēm jeb egļu piramīdas. Šogad egles iedegšanas pasākums noticis 7. decembrī, informēja Daugavpils domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļa.

Svētku egles iedegšanas pasākumā ticis atvērts arī "Rūķu namiņš", darbojusies dzīvnieku sēta, kā arī atklāta slidotava. Savukārt Daugavpils teātra aktieri sanākušajiem rādījuši teatralizētu uzvedumu. Tāpat apmeklētāji varēja piedalīties riņķa rotaļu dejās kopā ar pilsētas skolu audzēkņiem un nacionālo biedrību pārstāvjiem.

Ziemassvētku notikumi Daugavpilī turpināsies visu decembri un arī janvāra pirmo pusi:

"Rūķu namiņš" Vienības laukumā darbosies no 8. decembra līdz 7. janvārim katru dienu no pulksten 12 līdz pulksten 19). Savukārt 31. janvārī no pulksten 12 līdz 15, bet 1. janvārī no 14 līdz 17.

Tikšanās ar pasaku tēliem Vienības laukumā – 9., 15., 16., 22. – 24. decembrī pulksten 14 – 15; 10. – 14., 17. – 21. decembrī pulksten 17 – 18; 25., 26., 29., 30. decembrī un 5., 6. janvārī pulksten 14 – 16; 27., 28.decembrī un 2. – 4., 7. janvārī pulksten 16 – 18.

Tikšanās ar salavecīti "Rūķu namiņā" – 25., 26., 29., 30. decembrī un 5., 6. janvārī pulksten 14 – 16; 27., 28. decembrī un 2. – 4., 7.janvārī pulksten 16 – 18.

"Dzīvnieku sēta" Vienības laukumā – 8., 9., 15., 16., 22. – 24., 26., 29., 30. decembrī, 1., 5., 6., 12., 13. janvārī pulksten 11 – 15.

Slidotava Vienības laukumā darbosies no 7. decembra līdz 10. martam, darba dienās pulksten 14– 22 (slidotavas profilaktiskā apkalpošana 16.00 – 17.00, 19.00 – 20.00), brīvdienās pulksten 11 – 22 (slidotavas profilaktiskā apkalpošana 13.00 – 14.00, 16.00 – 17.00, 19.00 – 20.00).

Ziemassvētku eglīte Dobelē tika iedegta 1. decembrī. Kā norādīja Dobeles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Jākobsone, eglīte vesta no Naudītes mežiem un ir 16 metrus augsta.

Eglīte tikusi izrotāta ar silti baltām spuldzīšu virtenēm, no kurām piektdaļa ir aprīkotas ar "flash LED" gaismu, kā arī 60 sarkanām un 60 spoguļu bumbām. Kā norādīja Jākobsone, šogad rotājumi nav iegādāti, bet izmantoti no iepriekšējā gada. Turklāt eglīte uzstādīta tradicionālajā vietā – Dobeles vēsturiskajā tirgus laukumā.

1. decembrī notikušais eglītes iedegšanas pasākums nav vienīgais svētku notikums Dobelē. Vēl sagaidāmi citi pasākumi, tirdziņš un Jaungada sagaidīšana.

Durbes pilsētā pirms pieciem gadiem tika iestādīta sudrabegle, kas būs kā pilsētas galvenā svētku eglīte, kura tiks rotāta un godā celta. Tomēr pilsētas centrā tiek likta arī cirstā eglīte, jo iestādītā ir vēl par mazu, atklāja Durbes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gita Tauriņa.

Pilsētas egle šogad ir salīdzinoši neliela – ap trim metriem. Tā cirsta valsts mežos, priežu audzes apakšējā kārtā un uzstādīta pilsētas centrā – Baznīcas laukumā. Kā norādīja Tauriņa, egle tiek rotāta ar sudraba un zilas krāsas bumbām, kas atbilst Durbes ģerboņa krāsām. Savukārt rotājumi tiek izmantoti vairākus gadus.

Egle parasti tiek iedegta ap Otrās adventes laiku, kas šogad noticis 7. decembrī. Pasākumā gan lieli, gan mazi tika aicināti uz rotaļām. Sanākušajiem līdz eglītes iedegšanai nācās doties cauri "Kasīšu" ciemam, mācīties dzejoļus, iet rotaļās un pat sasildīt Grinča sirdi, lai atgūtu Ziemassvētku vecīša dāvanu maisu.

Tauriņa piebilda, ka arī pagastu centros ir svētku egles, bet tās šajās vietās jau aug ilgus gadus. Katru gadu tās tiek pušķotas un arī ap Otrās adventes laiku iedegtas. Vecpils pagastā tas noticis 8. decembrī, savukārt Dunalkas pagastā – 9. decembrī.

Grobiņas novadā šogad kā ik gadu eglīti iededza katrā pagastā – Medzes, Mārtas un Grobiņas pagasta Dubeņos. Savukārt Gaviezes pagastā tika aizsākta jauna tradīcija – bluķa vilkšana. Kad visur citur jau eglītes bija iedegtas, šo apli noslēdza Grobiņas galvenās egles iedegšana, kas notika 16. decembra vakarā, informēja Grobiņas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Pastore.

Kā norādīja Pastore, svētku egles atklāšanas pasākumā bijusi īstena ziemas sajūta, jo uzsnidzis sniegs. Grobiņas galvenā egle šogad mainījusi atrašanās vietu – tā slejas stāvlaukumā iepretim pilsdrupām. Savukārt iemirdzēties to aicināja ar ķekatnieku izdarībām, mazo dejotāju sniegumu, dziesmām un rotaļām. Kopā ar lielo egli iemirdzējās arī apkārtējie koki. Sanākušos pasākuma dalībniekus cienāja ar karstu tēju, pelēkajiem zirņiem un virtuļiem, kā arī bija pieejami biedrības "Grobiņas spēkavots" mājražotāju gardumi svētku galdam.

"Gaismas ceļš" – tas ir vēl viens pārsteigums, kas šogad svētku laikā sagaida Grobiņas pilsētas un novada iedzīvotājus un viesus. Gaismas ceļš ved uz Grobiņas izglītības iestādēm. Tās ir lampiņu virtenes, kuras rotātas ar cimdiem un zeķītēm, no kurām ārā lūkojas ķekatnieki.

Ziemassvētku eglīte Gulbenē ir izrotāta ar gaismas virtenēm, bet tai apkārt ir sētiņa, kurā ir mirdzošas gulbju kontūras, kas simbolizē novadu. Citus gadus eglīti ir rotājušas bumbas un zvaigznes, kā arī bijusi noteikta krāsa eglīšu rotājumos, piemēram, zila, bet šogad tā nav. Dekori ir izmantoti no iepriekšējiem gadiem, kā arī ik gadu tiek kāds piepirkts klāt.

Kā ik gadu, arī šogad tā atrodas centrā pie skolas. Eglīte dekorēta ar lampiņām, izmaksas par rotājumiem veido summu aptuveni 400 eiro apmērā.

Eglīte rotāta ar lampiņām, bumbām un dažādiem pašdarinātiem dekoriem. Rotājumiem tiek izmantoti iepriekš iegādāti dekori, katru gadu aizvietojot nolietojušos un nedaudz papildinot. Kā norādīja Vectirāne, šogad rotājumu papildināšanā iztērēti aptuveni 80 eiro. Jaunjelgavas eglīte tika iedegta 2. decembrī, paralēli noritot tematiskiem pasākumiem ar Ziemassvētku vecīti, radošajām darbnīcām un priekšnesumiem.

Eglīte atrodas Jēkabpils vecpilsētas laukumā, vietā, kas katru gadu ir nemainīga. Tā izrotāta, pieaicinot profesionāļus, kuri izmanto speciālu tehniku, lai varētu piekļūt uzstādītajai eglei. Pirms reālajiem rotāšanas darbiem tikušas apspriestas vizuālās idejas un ieceres, kā Ziemassvētku eglei nepieciešams izskatīties.

Šogad tika izmantoti iepriekšējo gadu dekori, kas ir Jēkabpils pilsētas pašvaldības īpašumā. Svētku egle tika iedegta 8. decembrī.

Egle rotāta ar 78 trīs dažādu diametru gaismas dekoriem, kā arī 960 metrus garām sarkanas krāsas LED spuldžu virtenēm. Egles rotāšanai izmantoti dekori no pagājušā gada.

Pilsētas egle Hercoga Jēkaba laukumā tika iedegta 2. decembrī – pirms un pēc pasākuma turpat notika Ziemassvētku dāvanu tirdziņš, kurā ar Ziemassvētku raksturīgiem kārumiem un dāvaniņām piedalījās vietējie amatnieki un tirgotāji.

Pašvaldība aptuveni septiņus metrus augstas egles uzstādījusi arī citviet pilsētā – Priedainē pie iebraukšanas pilsētā, Horna dārzā Majoros pie Jūrmalas Kultūras centra, Dubultu Kultūras kvartālā un Kauguros pie Kauguru kultūras nama. Egles nākušas no Talsu un Valmieras mežiem. Tiek dekorēta arī viena dzīvā egle pie domes ēkas Majoros. Rotājumi visām sešām eglēm izmaksājuši 4500 eiro. Piecas eglītes tika iedegtas decembra pirmajā nedēļas nogalē, savukārt eglītei Dubultu Kultūras kvartālā rotāšanas un iedegšanas pasākums notika 15. decembrī.

Eglīte rotāta mākslinieces-dizaineres Baibas Rulles vadībā. Šogad pilsētas svētku noformējumā un eglītes rotāšanai tika izmantoti gan iepriekšējos gados, gan šogad iegādātie rotājumi. Tā dekorēta ar virtenēm, kā arī krāsainām plastikāta bumbām un plastikāta "piparkūkām" (piparkūku vīriņi, zvaigznītes, zvaniņi un mājiņas). Rotājumi, kas tika iegādāti šogad, izmaksāja 220,70 eiro.
Lai neļautu aukstumam piezagties, mazos kopīgās rotaļās un dejās iesaistīja Garfīlds ar draugu Dzelteno trusi.

Šogad Kārsavas egle ir apmēram piecus metrus augsta. Tā ir veidota no metāla konstrukcijas un egļu zariem, kuri sarūpēti vietējos mežos. Savukārt rotājumu krājumus pašvaldība papildina un kopumā eglītes rotāšanai, kā arī dekoru iegādei tērē apmēram 400 eiro.

Kā norādīja Barkāne, svinīgā Ziemassvētku egles iedegšana notika 6. decembrī un tajā piedalījās Kārsavas novada pašvaldības vadība, pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieki un bērni. Tika spēlētas rotaļas un dziedātas dziesmas.

Viņa pastāstīja, ka eglīšu rotāšanai tiek izmantoti iepriekšējo gadu dekori, arī pilsētas skolu bērnu sagatavotās eglīšu rotas, taču katru gadu arsenāls tiek papildināts iespēju un vajadzību robežās.

Eglīte tika iedegta 14. decembrī. Katru gadu eglītes iedegšanas pasākumā Krāslavā ir teatralizēts uzvedums, ko sarūpē kultūras nams, kāda no pilsētas skolām vai pirmsskolas izglītības iestādēm.
Šogad Krāslavā bija eglītes iedegšana kopā ar filmas "Madagaskara" varoņiem. Pie eglītes bērni arī gāja rotaļās un saņēma konfektes.

Duļbinska uzsver, ka Kuldīgas svētku egles dāvinājuši cilvēki ar dāsnu sirdi – Rātslaukuma egle atceļojusi no Snēpeles ar "Nornieku" saimnieku Andas Šīmanes un Pētera Gobzema gādību, bet Pilsētas laukuma egli kuldīdznieku un viesu priekam atvēlējis Klāvs Svilpe.

Kuldīgas sapošana svētku rotā ir Būvvaldes vadītājas vietnieces, mākslinieces Ineses Sulojevas pārziņā. Kā skaidro Duļbinska, viņa šajā radošajā procesā iesaista gan kolēģus, gan Kuldīgas novada bērnus, kuri līdzdarbojas rotājumu gatavošanā. Kā katru gadu, arī šogad Kuldīgas svētku egles rotā gan lampiņu virtenes, gan kopā ar Kuldīgas novada bērniem darinātie rotājumi. Rotājumu krājums visas pilsētas sapošanai ik gadu tiek rūpīgi papildināts, vienlaikus atkārtoti izmantojot iepriekšējos gados iegādātos un izgatavotos rotājumus. Vienas eglītes sapošana svētkiem izmaksā ap 3000 eiro, atzīmē Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve.

Egles Kuldīgā tradicionāli iededz ziemas festivāla "Notici brīnumam" laikā, kas šogad notika 1. decembrī.

Duļbinska arī pastāstīja, ka Kuldīgas Rātslaukumā Ziemassvētku gaidīšanas laikā slejas ziemīgi zaigojoši stikla namiņi, lai sniegtu kuldīdzniekiem un viesiem iespēju iegādāties oriģinālas dāvanas un dažādus gardumus sev vai ciemos iešanai. Vienā namiņā savu preci – dažādus gardumus, amatnieku darinājumus un dāvanu komplektus – piedāvā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Kuldīgas labumi". Savukārt otrā namiņā var iegādāties LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora paspārnē strādājošo uzņēmumu ražotās preces un pakalpojumu dāvanu kartes. Namiņi atvērti no piektdienas līdz svētdienai. Plašāku informāciju par svētku pasākumiem Kuldīgā var izlasīt šeit.

Svētku eglīte, kas ir astoņus metrus augsta, atrodas Ķeguma parkā. Tā krāšņi iemirdzējās 2. decembrī, kur tam par godu notika arī svinīgs pasākums.

Kā stāstīja Sparāne, eglīte ir dekorēta pašu spēkiem, bet par tradīciju kļuvusi tagadējā Ķeguma novada domes priekšsēdētāja Raivja Ūzula iesaiste eglītes dekorēšanā. Ķegumā šogad nav iegādāti jauni dekori, jo eglītes dekorācijās izmantotas iepriekšējos gados iegādātās dekorācijas.

Kā atklāj Kempele, Lielvārdes eglītes rotāšanai izmantoti iepriekšējo gadu rotājumi un katru gadu tie tiek papildināti,lai visā novadā dekori būtu vienādā stilā.

Pie greznās eglītes Lielvārdē 21. decembrī tiks svinēti Dūraiņu svētki un darbosies arī Ziemassvētku tirdziņš, pastāstīja Lielvārdes novada pašvaldības pārstāve.

Egles Annas tirgus laukumā un Karostā ir sameklētas mežā, tāpēc tās ir simetriskas un ļoti skaistas, uzteic Štāls. Viņš norādīja, ka to veic uzņēmums, kurš saskaņā ar iepirkuma nosacījumiem uzstāda egles, sadarbojas ar saviem partneriem un piegādātājiem.

Galvenā Liepājas pilsētas egle, kas uzstādīta Rožu laukumā, augstums ir 12 metri, platums apakšā – 10 metri. Rožu laukumā egle veidota uz metāla karkasa – no aptuveni 700 mazām eglītēm, kas iegādātas stādaudzētavā. Kā atklāj Štāls, galvenās egles izmaksas ir 7000 eiro bez PVN. Šī eglīte krāšņi pilsētā iemirdzējās 30. novembrī, kur vienlaikus notika arī īpašs pasākums bērniem. Arī 31. decembrī dažādi pasākumi paredzēti pie eglītēm, pastāstīja Štāls.

Liepājā vēl divās vietās ir uzstādītas un dekorētas atsevišķas un no meža atvestas lielās egles –Annas tirgus laukumā (egles garums aptuveni 10 metri) un Karostā, Ģenerāļa Baloža ielā (egles garums aptuveni 10 metri). Savukārt ceturtā eglīte, kas atrodas pie koncertzāles "Lielais dzintars", ir veidota no gaismas elementiem un metālā izlocīta karkasa.

Štāls norādīja, ka Rožu laukumā pilsētas centrālajai eglei šogad ir jauni rotājumi, kas ir speciāli izgatavoti. Savukārt eglēs, kas uzstādītas Annas tirgū un Karostā, izmantoti rotājumi no iepriekšējiem gadiem, taču tie papildināti ar jauniem elementiem – ar piparkūkām, ar košuma bumbām un gaismiņu virtenēm.

Kā skaidro pašvaldības pārstāvis, Ziemassvētku egļu iegādes un Ziemassvētku rotājumu atjaunošanas, izgatavošanas, uzstādīšanas un uzturēšanas (divi mēneši – decembris un janvāris) kopējās izmaksas ir 123 749 eiro bez PVN.

Ziemassvētku un Gadumijas rotājumi nodrošināti, pašvaldībai veicot četrus iepirkumus:

Saskaņā ar iepirkuma rezultātiem, darbus izpilda šādi uzņēmumi: SIA "Abava pluss", SIA "First" un SIA "Reklāmas apgāds".

Kā norādīja Kurpnieks, katru gadu tās atrodas vienā un tajā pašā vietā, proti, Līgatnē – centrā pie dīķa un Augšlīgatnē – centrā pie pirmsskolas izglītības iestādes. Aptuveni 4 līdz 4,5 metrus augstās eglītes tiek rotātas ar iepriekšējos gados iegādātām virtenēm un dekoriem, kuru vērtība ir aptuveni 2500 eiro. Šogad eglītes rotājumi ir papildināti ar jaunu virteni un palīgmateriāliem, kas kopumā izmaksājuši 670 eiro. Papildu izdevumus sastādīja cilvēkresursi, pacēlāja noma un transporta pakalpojumi, kas lēšami ap 650 eiro, skaidro Kurpnieks.

Šajā gadā eglītes rotājumu iegādei pašvaldība papildu finansējumu nav ieguldījusi, Ziemassvētku eglītes rotājumu klāstu plānots papildināt 2019. gadā. Kā norādīja Kamala, šogad 4000 eiro ieguldīti pilsētas dekoru iegādei.

Kā skaidro Vaivods, Ziemassvētku eglītes greznošanai tika izmantoti iepriekšējos gados iegādātie un pašu darinātie rotājumi (krāsainās LED lampiņas un koši sarkanas bumbas), kā arī ir iegādāti jauni dekora elementi (LED "lāstekas").

Līvānos Ziemassvētku eglītes iedegšanas svētki tika svinēti 2. decembrī kopā ar multfilmas "Ledus sirds" vienu no galvenajiem varoņiem – runātīgo sniegavīru Olafu – un viņa draugiem. Par prieku mazajiem pilsētniekiem darbojās arī "Saldumu namiņš", kurā ikviens varēja mieloties ar gardām piparkūkām un siltu tēju, kā arī "Ziemassvētku vecīša namiņš", kur varēja gan tikties ar pašu Ziemassvētku vecīti, lai iečukstētu ausī savu karstāko vēlēšanos, gan to uzrakstīt vēstulē, informēja pašvaldības pārstāvis.

Savukārt jau 13. reizi Latgales Mākslas un amatniecības centrā taps netradicionāli rotātā Ziemassvētku eglīte. Kā norādīja Vaivods, katru gadu šī eglīte tiek rotāta citādāk – ar tamborētām sniegpārsliņām, ar māla zvaniņiem, ar stikla zvaigznēm, ar adītiem dūraiņiem un citiem dekoriem. Šogad eglīti rotās ar tradicionālajiem Ziemassvētku rotājumiem – saulīti, kuras Latvijas simtgades gadā tiks veidotas karoga krāsās. Visus šos rotājumus gatavo Līvānu novada mazie un lielie iedzīvotāji. Ziemassvētku eglītes rotājas arī pie Līvānu novada pagastu kultūras namiem.

Savukārt iespēju robežās pašvaldības iestāžu ēkas un Lubānas pilsētas teritorija tika izrotātas ar gaismas lampu virtenēm un gaismas dekoriem. Pie Lubānas pilsētas kluba vairākus gadus iepriekš ir iestādīta Ziemassvētku eglīte, bet pagaidām tā vēl nav sasniegusi pietiekamu augstumu, lai svētkos tapu rotāta, skaidro Lubānas novada pašvaldības pārstāve.

Lubānas pilsētas Ziemassvētku egle, kas atrodas skvērā pie Lubānas pilsētas kluba, īpašā pasākumā iemirdzējās 7. decembrī. Kā atzīmēja Žvagina, eglīti palīdzēja iedegt pasaku tēli, bet paralēli notika arī mājražotāju, amatnieku un rokdarbnieku tirdziņš, kā arī novada saimnieces bija sagādājušas cienastu pasākuma apmeklētājiem. Tāpat pasākuma klātesošie tika aicināti ziedot līdzekļus operdziedātāja Jāņa Zābera memoriālajam muzejam "Vecais Ceplis" jaunu informatīvo materiālu izgatavošanai. Kā norādīja Žvagina, pēc eglītes iedegšanas apmeklētājiem bija iespēja Lubānas pilsētas klubā skatīties Latvijas animācijas filmu izlasi, bet aktīvās atpūtas piekritēji tika aicināti slidot aiz Lubānas evaņģēliski luteriskās baznīcas esošajā izgaismotajā brīvdabas slidotavā.

Šogad Lubānas pilsētā ir izgreznota vēl viena eglīte – iebraucot Lubānā pa ceļu Jaunkalsnava- Lubāna, ir izrotāta dabā augoša egle, kura gan tikusi speciāli šādam mērķim stādīta, informēja pašvaldības pārstāve. Dabā augošās eglītes greznošanai tiek izmantoti iepriekšējos gados gādāti svētku rotājumi, bet apgaismojums iedegas katru dienu reizē ar āra apgaismojumu Lubānas pilsētas ielās. Vēl viena Lubānas novada egle, izgreznota ar iepriekšējos gados gādātiem svētku dekoriem, tika iedegta Meirānu ciemā pie bijušās Meirānu dzelzceļa stacijas 9. decembrī. Arī Meirānos pasākuma apmeklētājiem bija iespēja kopā pavadīt laiku, dziedāt, iet kādā rotaļā, izgreznot piparkūkas, kā arī skatīt vietējo rokdarbnieku un amatnieku darbus, norādīja Žvagina.

Egle parasti tiek nocirsta Ludzas novada mežos, informēja Ludzas novada pašvaldības pārstāve Kristīne Seņko. Šogad tā tika piegādāta no Ludzas novada Istras pagasta, kuras kopējais augstums ir aptuveni 15 metri. Kā apgalvoja Seņko, eglīti jau vairākus gadus sponsorē un piegādā uzņēmums SIA "Bergvik Skog".

Kā norādīja Seņko, egle ik gadu tiek uzstādīta laukumā pie Ludzas novada pašvaldības ēkas, bet šogad tā tika iedegta 9. decembrī. Eglītes rotāšanai un dekoriem Ludzas novada pašvaldība šogad ir iztērējusi 350 eiro – nopirktas bumbas un LED gaismas, bet daudzi rotājumi ir palikuši vēl no citiem gadiem.

Viņa norādīja, ka Madonas novada pašvaldība ik pēc 2 līdz 3 gadiem egli poš jaunā rotā, bet ik gadu – esošos rotājumus papildina. Kā akcentēja Riekstiņa, šogad egle mirdz īpaši spilgti, jo to grezno aptuveni 300 metrus garas krāsainu lampiņu virtenes, kuras apvienojumā ar egles dekoriem izstaro daudz vairāk gaismas un sagādā daudz vairāk prieka ikvienam pilsētas iedzīvotājam un viesim.

Egles iedegšanas pasākums tradicionāli Madonā notiek Otrās adventes laikā, šogad tas notika 8. decembrī, un tas jau vairāku gadu garumā ir kompleksu aktivitāšu kopums, kuros iespējams piedalīties visai ģimenei kopā. Ik gadu, egles iedegšanu gaidot, visām norisēm pilsētā tiek dota vienojoša ideja, šogad tā bija ziemeļblāzma.

Kā informēja Riekstiņa, jau no rīta puses sākās radošās darbnīcas gan Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, gan Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā. Līdzās radošajām darbnīcām ikvienu iepriecināja Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas audzēkņu muzikālie priekšnesumi. Ģimenes ar bērniem tika aicinātas uz sirsnīgu izrādi "Meža rūķu noslēpumi" Madonas pilsētas kultūras namā, bet jauniešu centrā "KUBS" tika piedāvātas dažādas aktivitātes. Savukārt patiesākās vēstules uzrakstīt un nosūtīt bija iespējams Madonas Valsts ģimnāzijā, kurā darbojās "Ziemassvētku pasts". Pēc saturiski piesātinātas dienas, ar meža rūķiem tika iedegta Madonas pilsētas egle.

Savukārt jau ceturto gadu Saieta laukumā Ziemassvētku laikā no 20. līdz 23. decembrim darbosies Ziemassvētku sajūtu tirdziņš, kurš ietvers mājražotāju un amatnieku tirdziņu, sirsnīgus koncertus, izrādes un radošās darbnīcas bērniem katru dienu. Centrālais pilsētas laukums kļūs par vietu, kur satikties, rast idejas Ziemassvētku dāvanām un, baudot jaukus mirkļus, gūt visīstāko svētku noskaņu, uzsvēra Madonas novada pašvaldības pārstāve.

Tāpat sniegotajā pilsētā, kuru Riekstiņa dēvē arī par ziemas galvaspilsētu, var baudīt citas aktivitātes, piemēram, slēpošanas trases sporta un atpūtas bāzē "Smeceres sils", kā arī ir iespēju laisties pa kalnu slēpošanas trasēm vai bērnu kamertrasēm Gaiziņkalnā,

"Esiet gaidīti ciemos piedzīvot kādu ziemas brīnumu tieši Madonā!" mudina Riekstiņa.

Taujāta par eglītes rotāšanas izmaksām, Gluha norādīja, ka eglītes izrotāšana pašvaldība šogad izmaksājusi 995,19 eiro.

Ziemassvētku egles Ogres pilsētas centrā rotāšanu veica SIA "FIRST", kas uzvarēja pašvaldības izsludinātajā iepirkumā. Šī firma veica arī Brīvības ielas gājēju posma noformēšanu, piemēram, dekoru uzstādīšanu, koku izgaismošanu un citu lietu uzpošanu Ziemassvētku rotā. Kopējā līguma summa ar PVN ir 24 977,55 eiro. Egles novākšana Ogrē paredzēta 2019. gada 23. janvārī.

Šeit vari aplūkot, kā Ogre ietērpta svētku rotā:

Olaines pilsētas svētku egle šogad ir 13 metrus gara un tā atceļojusi no Latvijas valsts mežiem –Zemgales mežsaimniecības Klīves iecirkņa. Eglei šogad iegādāti jaunu rotājumi aptuveni 400 eiro vērtībā. Olaines novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Mārīte Rūja vēlas atzīmēt, ka papildus lielajai svētku eglei pilsētā un novadā tiek rotātas arī vairākas dabīgi augošās egles, kas atrodas sabiedriskās vietās – līdz ar to svētku sajūta jūtama visā novadā.

Šogad egle tika iedegta 1. decembrī, pastāstīja Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova.

Egle ir 10 metrus augsta. To rotā kultūras centra darbinieki ar Ziemassvētku rotājumiem – bumbām un elektriskajām spuldzīšu virtenēm. Izmantoti gan iepriekšējo gadu rotājumi, gan iegādāti arī jauni – tie iegādāti par 550 eiro. Ziemassvētku eglīte iedegta 7. decembrī.

Jau par tradīciju kļuvis, ka egles iedegšana ir pasākums ar jautrām izdarībām, rotaļām, dziesmām, dejām un pasaku tēlu piedalīšanos. Arī šogad Ziemassvētku laika noskaņās pie egles norisinājās jautras izdarības, dažādi pārsteigumi un darbojās tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš.

Egles atrašanās vieta pilsētā iepriekšējos gados tika mainīta. Sākotnēji to uzstādīja pilsētas centrālajā laukumā, bet vēlāk, uzklausot iedzīvotāju ierosinājumus, egle ar savu krāšņo rotu sāka priecēt laukumā pretī kultūras namam, kur parasti notiek arī Ziemassvētku un Jaunā gada pasākumi. Laukums pilsētas centrā uz Ziemassvētku laiku tiek īpaši saposts un izrotāts ar svētku dekorācijām. Šogad bērnus un ģimenes priecē tēma "Kaķīša dzirnaviņas", kuras idejas autore ir pašvaldības māksliniece Inese Anina.

Par bagātīgās Preiļu egles atrašanu mežā, atvešanu uz pilsētu un uzstādīšanu parasti parūpējas pašvaldības uzņēmums SIA "Preiļu saimnieks". Šogad egle tika nocirsta uzņēmumam piederošā teritorijā Preiļu pilsētas nomalē. Egles augstums – 14 metri, bet platumā tā padevusies krāšņāka kā jebkad iepriekš – 7 metri.

Pašvaldība svētku egles rotājumiem katru gadu budžetā atvēlē nedaudz līdzekļu, savukārt pašvaldības mākslinieks parasti radoši pieiet jau esošajiem krājumiem un, izmantojot iepriekšējos gados iegādātos rotājumus, katru gadu veido jaunu dizainu egles noformējumam. Šogad egles ietērpam papildus iegādātas jaunas virtenes un jauni dekori, kas pašvaldībai izmaksāja 170 eiro.

Tā ik katru gadu tiek uzstādīta Priekules novada centrā – netālu no kultūras nama. Šogad svētku eglītes rotāšanā izmantoti iepriekšējos gados iegādāti svētku rotājumi, tāpēc jaunus rotājumus pašvaldība nav iegādājusies. Ziemassvētku eglīte Priekulē ir rotāta ar elektriskajām virtenēm un citiem svētku rotājumiem.

Svinīgais egles iemirdzēšanās pasākums ģimenēm notika 8. decembrī. To ar savu klātbūtni pagodināja Ziemassvētku vecītis un "Ķepu patruļa".

Katru gadu pilsētas saimniecības pārvalde kopā arī Rēzeknes būvvaldi pārskata esošos rotājumus, izvērtējot gan tehnisko iespēju pieslēgt gaismekļus, gan arī pilsētas vidi. Šogad pilsētas centrā pie pieminekļa "Vienoti Latvijai" novietots mirdzošu eglīšu pulks, kā arī īpašais pilsētas apgaismojums ir iedegts Ziemassvētku gaišajās krāsās. Galvenā pilsētas egle, kā ierasts, atrodas Festivāla parkā, kur ierīkots Ziemassvētku ciematiņš ar Ziemassvētku tirdziņu, kā arī Ziemassvētku vecīti. Viens no galvenajiem Rēzeknes Ziemassvētku atribūtiem ir balto eņģeļu saime, kas iemirdzēsies sev ierastajā vietā pie Festivāla parka strūklakas. Eglītes iedegšanas pasākums notika 9. decembrī.

Kā skaidro RD pārstāvji, lielākās egles ir nocirstas pašvaldības SIA "Rīgas mežu" apsaimniekotajā Tīreļu mežniecībā, pārējās turpat vai citos Rīgai piederošajos mežos. Egļu augstums ir atšķirīgs, sākot no 1,5 metriem un beidzot ar 14 līdz 16 metrus garām eglēm, skatoties, kādā vietā egle izvietota. Svētku egles Rīgā katru gadu uzstāda vienās un tajās pašās vietās, tiesa, reizēm tiek pieļauti izņēmumi.

Egļu rotāšanai tiek izmantoti gan iepriekšējo gadu rotājumi, gan no jauna iegādāti. Egles, kas atrodas Doma laukumā, Rātslaukumā un 11. novembra krastmalā ir iekļautas arī vides objektu festivāla "Ziemassvētku egļu ceļš" sarakstā, tādēļ katru gadu rīdziniekus un pilsētas viesus priecē ar jaunu rotu. Piemēram pagājušajā gadā Doma laukuma svētku egles rotu veidoja un darināja Rīgas mākslas skolu audzēkņi un pedagogi. Tā bija šo skolu skolēnu un pedagogu ideja, kura tad tika iedzīvināta eglē "Baltā", atgādina RD pārstāvji. Šogad Doma laukumā apskatāma egle "Tirgus", savukārt Rātslaukumā ikvienu priecē egle "Zelta laterna", bet Jaunā gada sagaidītāji 11. novembra krastmalā varēs pulcēties pie egles "Sakta". Svētku galveno egļu rotāšana notiek saskaņā ar Ziemassvētku egļu noformējuma māksliniecisko ideju skiču un to realizēšanas tehnisko risinājumu projektu atlases konkursu.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas galvenā egle tika iedegta Pirmajā adventē. Ziemassvētku tirdziņš Doma laukumā darbojas no 1. decembra līdz 6. janvārim. Līdztekus tradicionālajiem svētku gardumiem tirdziņā var baudīt arī laikmetīgāku ēdienkarti - "street food" sadaļā. Savukārt Latvijas amatnieki piedāvā dažādus vietējos darinājumus. Tāpat tirdziņā ir plaša pasākumu programma. Savukārt egli Rātslaukumā iededza īsi pirms vides objektu festivāla "Ziemassvētku egļu ceļš" atklāšanas.

Ziemassvētku krāšņā rota uzstādīta pilsētas centrā. Egle izrotāta ar gaismas virtenēm. Kā informē Lācis, šogad par aptuveni 1000 eiro ir samainītas gaismas virtenes, kuras jau bija sabojājušās.

Eglīte iemirdzējās 1. decembrī, bet jau decembra beigās pie tās tiks sagaidīts 2019. gads.

Kā norādīja Fedko, septiņus metrus augstā egle izveidota no 50 mazākām eglītēm, kas ir privātpersonu dāvinājums. Kopējās izmaksas ir 100 eiro.

Katru gadu Sabiles pilsētu eglīte rotā vienā vietā – Sabiles centra laukumā pie Strautu ielas. To parasti rotā elektriskās lampiņas, eglīšu rotājumi un pašizgatavoti rotājumi, uzsvēra Fedko. Katru gadu eglītes pušķošanā izmanto jau esošos rotājumu krājumus, bet ik gadu to skaits un arsenāls papildinās. Tā, piemēram, šogad pārvalde iegādājusies jaunus eglītes rotājumus par aptuveni 150 eiro.

Fedko atgādina, ka egle katru gadu iemirdzas Sabiles Karstvīna svētku laikā. Pie eglītes iedegšanas 8. decembrī bija pasākumi, kas norisinājās Sabiles 5. Karstvīna svētku ietvaros: tirdziņš, koncerti, jautrās sporta spēles, karsto dzērienu degustācija, teatralizēta konfekšu un cepumu parāde "Saldumtūte", dejas kopā ar DJ DRY.

Salacgrīvā šogad ir izpušķota augoša egle, tās augstums 8 metri. Citās apdzīvotajās Salacgrīvas novada vietās izmantotas eglītes, kas nocirstas privātajos mežos, tiesa, tās ir nedaudz zemākas.

Egles visās lielākajās Salacgrīvas apdzīvotajās vietās tiek rotātas pašu spēkiem. Egļu rotāšanā pašvaldība izmanto vecos dekorus un kaut ko piepērk arī klāt, par nelielām naudiņām, norāda Keisele.

Svētku eglīte Salacgrīvā iemirdzējās 9. decembrī, bet Ainažos un Korģenē egles iedegtas 2. decembra kultūras pasākumos. Ainažos eglītes iedegšanas pasākumu organizē kultūras nama darbinieki, Korģenē – biedrības "Mēs Korģenei" biedri. Savukārt Svētciemā eglītes iedegšana notika 15. decembrī. Tur svētku pasākumu organizē Svētciema attīstības biedrība. Pie eglītēm Salacgrīvas novadā ir iecerēti arī dažādi svētku pasākumi.

Šogad galvenā egle atrodas pie Sporta nama. Kā norādīja Balcerbule, parasti pilsētas galvenā egle atradās pie kultūras nama "Enerģētiķis" , bet tā kā šobrīd tas tiek rekonstruēts, tad galvenā egle šogad ir rotāta pie Sporta nama – nosacītā izglītības un sporta pudura centrā. Egle atrodas labiekārtotā skvērā, kur ik dienas apgrozās ļoti daudz cilvēku, un, iestājoties salam, tur būs arī slidotava. Iepriekš tradicionālajā vietā šobrīd aug jaunas eglītes, no kurām viena nākotnē tiks posta kā pilsētas galvenā egle, skaidroja pašvaldības pārstāve. Viņa atzīmē, ka arī citas egles pilsētā ir katra pa savam skaistas, un katrs var izvēlēties savu visskaistāko Ziemassvētku egli.

Šogad Salaspils egle ir mākslīga. Balcerbule skaidro, ka tā uzstādīta ar domu saudzēt mežus un sagaidīt, kad pietiekami lielas izaugs šim nolūkam speciāli stādītās egles pilsētas tradicionālajā centrā. Galvenā egle ir uzstādīta tā, lai to varētu redzēt gan no skolām, gan tuvumā esošajām baznīcām. Tā atrodas visai "dzīvā" pilsētas vietā, kur parasti, iestājoties salam, tiek izveidota arī slidotava.

Septiņus metrus augstā egle rotāta ar zvaigznēm, bumbiņām, tā ir tālu redzama ar glītu siluetu, izceļas pilsētvidē, mirdzoša, rotāta silti baltā un sarkanā krāsā, eglīti raksturoja Balcerbule. Salaspils pašvaldība eglītei gādīgi saved kārtībā esošos rotājumus, lai tie derētu arī nākamajai sezonai, bet, protams, tāpat tiek iepirkti vai nomāti arī jauni.

Galvenā egle un arī pārējās novada egles Salaspilī tika iedegtas 2. decembrī. Svinīgā eglīšu iedegšana notikusi pakāpeniski, proti, pulksten 16 ieskandināta ziema pie Dienvidu ielas egles, pulksten 17 iedzīvotāji tikās pie "Rīgavas" egles, bet pulksten 18 iedegta Salaspils galvenā egle, kura iedegta dziesmu pavadībā kopā ar Andri Ērgli un Kristīni Paņko, Salaspils kultūras nama vokālajiem ansambļiem "Fantāzija" un "Dzeltenā zemūdene" – Laimes lāča dziedošajiem palīgiem.

13,5 metrus augstā eglīte Saldū ir sarūpēta no Laimiņu novada privātās pļavas, skaidroja Saldus novada pašvaldības pārstāve Inna Kislina. Tā katru gadu tiek uzstādīta Oskara Kalpaka laukumā, un arī šis gads nav bijis izņēmums – 30. novembrī greznais svētku kociņš uzstādīts Saldū.

Kā norādīja Kislina, egle tiek rotāta ar bumbām, zvaigznēm, garām spuldzīšu virtenēm un zibsnījošām spuldzītēm. Šogad egles rotāšanai Saldū tika izmatoti iepriekšējos gados sakrātie dārgumi.

Eglīte tika iedegta 7. decembrī. Tam par godu Oskara Kalpaka laukumā norisinājās Ziemas tirdziņš, kurā bija vairāk nekā 25 tirgotāji. Tirdziņā varēja iegādāties gan dažādus gardumus, gan arī jau sagādāt dāvanas saviem mīļajiem. Tāpat viesojās Ziemassvētku vecītis no Rūķupes Ziemupē, kurš gāja gan rotaļās ar pasākuma apmeklētājiem, gan arī viņam varēja uzticēt savu Ziemassvētku vēlēšanos un kopā nofotografēties. Papildus tam uz Saldu bija atbraucis Kašers ar Eglītēm, kas izklaidējoši muzikālā priekšnesumā priecēja atnākušos pasākuma apmeklētājus. Pasākuma laikā bija arī īpaša loterija, kuras laikā bija jāraksta novēlējums saldeniekiem, saviem mīļajiem vai Latvijai kopumā, bet pēc tam tika izlozēti laimīgie, kuri savā īpašumā ieguva balvas no Ziemas tirdziņa dalībniekiem.

15 metrus augsto egli Saulkrastu novads ir saņēmis dāvinājumā no viesu mājas "Aizvēji", kas atrodas Saulkrastu novadā, informēja Saulkrastu novada pašvaldības pārstāve Marika Grasmane. Eglīte ir uzstādīta Saules laukumā, kas atrodas netālu no jūras. Tā koši iemirdzējās 2. decembrī.

Kā stāstīja Grasmane, šogad egle ir izrotāta ar elektriskajām spuldzītēm un eglīšu rotājumiem. Egles rotāšanā pašvaldība izmantoja iepriekšējo gadu rotājumus, bet, ja ir nepieciešams, tad tiek iepirkti jauni.

Pie eglītes ir norisinājies jau Ziemassvētku tirdziņš, bet naktī no 31. decembri uz 1. janvāri tur notiks Jaungada pasākums, pastāstīja Grasmane.

Tā ir izrotāta ar lampiņām un dekorēta ar dažādām mantiņām. Šogad eglītes dekorēšanai iztērēti 70 eiro, lai iegādātos lampiņas un mantiņas, bet tāpat tiek izmantoti rotājumi arī no iepriekšējiem gadiem. Rotāšana sākta 13. decembrī, bet jau 14. decembrī mazi un lieli novada iedzīvotāji pulcējās pie eglītes, lai vērotu lampiņu iemirdzēšanos. Pasākumā piedalījās folkloras kopa "Mežābele".

Jau vairākus gadus un arī šogad Ziemassvētku eglīte atrodas Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā. Egles augstums ir 10 metri. Tā tiek veidota no teju 50 mazām eglītēm un dekorēta ar lampiņu virtenēm, dekoratīvajām Ziemassvētku bumbām un zvaigznēm. Šajā gadā dekorēšanai izmantota daļa iepriekšējo gadu rotājumu, bet daļa iegādāti no jauna. Kopumā Siguldas Ziemassvētku eglītes uzstādīšana un dekorēšana izmaksājusi aptuveni 5000 eiro, "Tūrisma Gids" pastāstīja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svarena.

Pasākumā bija iespējams sastapt arī Ziemassvētku vecīti, Sniegbaltīti un jautros rūķus no Lienes Šomases bērnu un jauniešu radošās studijas.

Līdz ar Ziemassvētku eglītes iedegšanu arī novads ietērpies spožu gaismiņu virtenēs – šajā gadā īpaši izgaismots tilts pār Gauju, kuru rotā 240 metrus gara virtene ar vairāk nekā 340 spuldzītēm.

Tā tika uzstādīta 3. decembrī, izrotāta 4. decembrī, bet jau 7. decembrī svinīgā pasākumā tā iemirdzējās. Egle šogad ir rotāta ar dažādām gaismas virtenēm, lāstekām un egļu bumbām. Skrundas pašvaldība izmantojusi iepriekšējo gadu rotājumus, tāpēc jaunus nav bijusi nepieciešamība iegādāties.

Kā pastāstīja Rozenfelde, eglītes iedegšanai par godu notika rūķu gājiens no Skrundas novada pašvaldības ēkas līdz Skrundas kultūras namam. Visi apmeklētāji tika aicināti ierasties ar rūķu cepuri galvā un lukturīti rokā. Mazie rūķi varēja baudīt muzikālu teātra izrādi "Čučumuižas Ziemassvētku pasaka".

Šogad Smiltenes Ziemassvētku egle (aptuveni 12 metrus gara) atceļojusi no Smiltenes pagasta. Par to Mūze domes vārdā saka īpašu paldies egles saimniekiem – Ramonai Ozoliņai, Indrai Trezūnei un Intaram Moisējevam, kas eglīti uzdāvinājuši Smiltenes pilsētai.

Kā uzsvēra Mūze, jau trešo gadu pašvaldība pieturas pie mērķa arī Ziemassvētkos Smilteni akcentēt kā vienu no latviskākajiem novadiem Latvijā, tāpēc arī šogad pilsētas galvenās egles rotājumi ir ar latvju zīmēm, baltos toņos, kas papildināta ar dzeltenās krāsas virtenēm, kas ir Smiltenes pilsētas un novada karoga krāsa. Šogad svētku noskaņu pilsētas centrā rada divi uzstādītie piparkūku namiņi, kas kopā ar briedīšiem un eglītēm rada mājīgu sajūtu.

Mūze atzīmēja, ka pilsētā katru gadu tiek izmantoti gan iepriekšējo gadu rotājumi - virtenes, gan iegādāti jauni rotājumi. Piemēram, šogad jaunie rotājumi eglei izmaksājuši pusotru tūkstoti eiro.

Svētdien, 2. decembrī, Smiltenē tika iedegta galvenā Ziemassvētku rota – centrālā svētku egle Baznīcas laukumā. Tam par godu notika dažādi pasākumi. Smiltenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā izskanēja Smiltenes Mūzikas skolas absolventu bigbenda Ziemassvētku koncerts. Pēc koncerta mazie un lielie smiltenieši pulcējās Baznīcas laukumā, kur tikās ar Mazo Raganiņu, viņas draugu un palīgu Kraukli un lielajām raganām. Visus ar muzikālu sveicienu iepriecināja Niks Sekalis, un, protams, pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja arī Ziemassvētku vecītis, uzsvēra Mūze. Pēc eglītes iedegšanas tirdzniecības centra "Centrs" telpās mazajiem bija iespēja klātienē satikties un aprunāties ar Ziemassvētku vecīti un saņemt kādu saldumu. Uz radošu darbošanos t/c "Centrs" telpās aicināja arī Smiltenes vidusskolas skolēni. Savukārt dienas pirmajā daļā notika arī ikgadējās Rūķu meistardarbnīcas Kalnamuižā.

Jau piekto gadu egli Stendē egle tiek rotāta kā pilsētas svētku egle, pieliekot klāt katru gadu pa vienai virtenei, jo tieši vienas virtenes tiesu viņa katru gadu paaugas, norādīja Ulmane. Egli stādīja stendenieka, filologa Kārļa Draviņa dēls Dainis un mazdēls Ivo 2000. gada 3. jūnijā Kārļa Draviņa grāmatas " Kurzemē aizgājušos laikos" prezentācijas pasākumā.

Ilūkstes novada pašvaldības Subates pilsētā egle uzstādīta pie Kultūras nama Tirgus laukumā. Tā ir apmēram 4 metrus augsta, ļoti kupla un skaista, augusi Prodes pagastā, uzsvēra Subates pagasta pārvaldniece Sofija Glūmāne.

Rotājumiem šogad izlietots apēram 80 eiro, taču pilsētas pārvalde izmantoja arī iepriekšējo gadu rotājumus.

Eglīte tika iedegta 14. decembrī Ziemassvētku tirdziņā, kas šogad bija kupli apmeklēts. Tāpat Tirgus laukumā tiks sagaidīts Jaunais gads.

Svētku eglītei jauni rotājumi nav iegādāti, jo izmantoti iepriekšējo gadu dekori.

Egle Tukumā iedegta Pirmajā adventē. Pirms pasākuma un pasākuma laikā apmeklētājus priecēja svētku tirdziņš, kur bija iespējams iegādāties gan dažādus našķus, gan arī amatnieku izstrādājumus. Apmeklētājiem bija iespēja noskatīties arī projekcijas uz Tukuma pilsētas vēstures muzeja "Pils tornis" sienas mūzikas pavadībā un piedalīties dažādās atraktīvās rotaļās.

Šogad eglei bija jauni rotājumi un dekori, kas izmaksāja ap 2000 eiro. Egle izrotāta ar gaismas virtenēm sarkanbaltsarkanā krāsā.

Kā norādīja Leitis, svinīgais Ziemassvētku eglīšu iedegšanas pasākums Valkā notika 1.
decembrī. Valkas pilsētas kultūras namā norisinājās koncerts "Nes Ziemassvētkus sirds", kurā ansambļi un koris, orķestra pavadījumā, priecēja Valkas iedzīvotājus un viesus ar iemīļotām Ziemassvētku melodijām. Pēc koncerta Lugažu laukumā Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzrunāja visus apmeklētājus un egle tika iedegta. Pasākuma vietā apmeklētājiem arī bija iespēja cienāties ar dažādiem gardumiem, karstvīnu un sulu.

Kuplā un aptuveni 12 metrus garā Ziemassvētku egle uz Valmieru atvesta no Pārgaujas novada. Šogad, Latvijas simtgades gadā, Ziemassvētku egles rotājumi ir sarkanā un baltā krāsā, atzīmēja Bulmeistare. Rotājumi lielākoties ir tādi, kas iegādāti pagājušajā gadā, kā arī papildināti ar jauniem elementiem. Šogad egles rotāšanai Valmieras pašvaldība izlietojusi 900 eiro.

Kā norādīja pašvaldības pārstāve, Valmieras lielā svētku egle vienmēr uzstādīta pilsētas centrā – laukumā starp Valmieras Kultūras centru un tirdzniecības centru "Valleta". Tur notiek arī Jaungada sagaidīšana, iedzīvotājiem pulcējoties pirms uguņošanas. Bulmeistare mudina nākt arī šogad 31. decembrī no pulksten 23.30 iedzīvotājus nākt uz Jaunā gada sagaidīšanas svinībām Valmieras centrā. "Skanēs mūzika, īsi pirms pulksten 24.00 kopā skaitīsim šī gada pēdējās sekundes, savukārt tieši pusnaktī būs krāšņs svētku salūts," tā pašvaldības pārstāve.

Kā pastāstīja Inčukalna novada domes pārstāvis Mārtiņš Pozņaks, turpinot ikgadējo tradīciju, Inčukalna novadā svētku egles ir uzstādītas trijās lielākajās apdzīvotājās vietās Inčukalnā, Gaujā un Vangažu pilsētā. Inčukalnā tradicionāli eglīti uzstāda netālu no Inčukalna tautas nama, tieši tāpat kā Gaujā ik gadus eglīte tiek uzstādīta pirmskolas izglītības iestādes "Minka" filiāles " Lapsiņa" teritorijā. Savukārt Vangažu pilsētā šogad svētku egle ir uzstādītā pie kultūras nama.

Inčukalnā svētku eglīte ir stādīta pirms 15 gadiem, Vangažos ir uzstādīta mākslīgā eglīte, bet Gaujas eglīte ir cirsta valsts mežā, noteikta kārtībā - meža ceļa malā.

Pozņaks norāda, ka Vangažu eglīte ir aptuveni 6,5 metrus augsta, Inčukalna eglīte ir 5 metrus augsta, bet Gaujas eglīte aptuveni 3 metrus augsta.

Svētkus egles tiek izrotās ar iepriekšējos gados pirktajām dekorācijām, iespēju robežās to klāstu papildinot ar jauniem rotājumiem.

Visā Inčukalna novadā svinīgā eglīšu iedegšana notika vienā datumā, proti, 3. decembrī.

Ventspilī kopumā ir astoņas eglītes:

Ventspilī eglītes ir piegādājusi Zūru mežniecība, Mētru iecirknis. Pilsētas galvenā egle, kas ir 10 metrus augsta un atrodas Rātslaukumā, ir veidota no 300 dabīgām meža eglēm. Uzstādīšana un dekorēšana pašvaldībai izmaksāja ap 10000 eiro.

Kā skaidroja pašvaldības pārstāvji, svētku rotājumi visā pilsētā iemirdzējās 1. decembra pievakarē, kad notika arī galvenās svētku egles iedegšana. Ventspils pilsētā iedegto lampiņu garums kopā ir 38,5 kilometri. Pamata dekorācijas, tajā skaitā arī lampiņas - ir iepriekšējā gada, bet lielās dekorācijas sirsniņu un piparkūku formā ir jaunas. Tāpat jaunu noformējumu ar dinamisku izgaismojumu ieguva svētku galvenā egle Rātslaukumā un Lielā laukuma egle. Pie šīm eglēm Ventspilī notiks arī 2019. gada sagaidīšanas pasākums.

Ventspils galvenās Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumā 1. decembrī svētku sajūtu palīdzēja uzburt bērnu iemīļotie animāciju filmu "Šreks" tēli – Ēzelītis, Fiona, Šreks, krustmāte Feja un citi, bet ar skanīgām dziesmām uzstājās popstudija "Jūras akmentiņi", norādīja pašvaldības pārstāvji.

Savukārt 2. decembrī iemirdzējās arī Ventspils Bērnu pilsētiņas un Bērnu parka "Fantāzija" egle. Šajos bērnu parkos bez eglītēm neiztikt, jo šeit katru svētdienu, pulksten 12 Bērnu pilsētiņā un pulksten 15 bērnu parkā "Fantāzija", arī ziemas laikā, notiek dažādi tematiski pasākumi bērniem, uzsvēra pašvaldības pārstāvji.

Svētku gaidīšanas laikā, kā arī pašu svētku laikā, pasākumi Ventspilī tiks veltīti Ziemassvētku un Jaunā gada tematikai. Piemēram, 16.decembrī, šeit viesojās pelīte Žaklīna, kas palīdzēja sagatavoties Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Savukārt svētdien, 23. decembrī, mazie ventspilnieki ar ģimenēm tiek aicināti apmeklēt rotaļuzvedumu bērniem "Minionu Ziemassvētku noslēpums". Tuvojoties Jaunajam gadam, 30. decembrī, pašvaldības pārstāvji aicina apmeklēt Ventspils amatierteātra sagatavoto izrādi "Ziemassvētku mistērija".

Egle tiek rotāta ar gaismiņām, lampiņām, lielajiem eglīšu rotājumiem – bumbām, pie eglītes atrodas vides objekti – sniegavīrs un rūķīšu namiņš, kur visu laiku skan Ziemassvētku melodijas. Sala norādīja, ka eglītes rotājumi/dekori ir izmantoti no iepriekš iegādātajiem rotājumiem, dekoriem un lampiņām.

Viesītes svētku egle iemirdzējās 9. decembrī, kad pēc sirsnīga koncerta Kultūras pilī, ar teatralizētu uzvedumu iededza lielo svētku egli.

Šogad Viļānu pilsētas Ziemassvētku lielā egle ir izrotāta ar dekoriem, ko izgatavoja paši iedzīvotāji. Viļānu novada pašvaldība aicināja iedzīvotājus veidot papīra cimdiņus, kuri tika iekārti eglītē, lai zaļajai skaistulei ir silti. Cimdiņus sarūpēja gan mazie, gan lielie – Viļānu vidusskolas un Dekšāru pamatskolas audzēkņi, Sokolku pagasta iedzīvotāji, Viļānu pilsētas PII bērni, Viļānu pagasta PII bērni, bērnu un jauniešu centrs, Viļānu kultūras nama darbinieki, Dabas draugu radošās pētniecības centrs "Dadzis" un Viļānu novada iedzīvotāji. Kā uzsvēra Barkāne, katrs cimdiņš ir skaists, veidots ar mīlestību un centību. Viņa skaidroja, ka piedalīšanās egles rotāšanā – tā ir iespēja gan jautri pavadīt laiku, gatavojot rotājumus, gan priecāties par rezultātu, redzot savu un citu roku darbu egles zarā un aplūkojot citus darbus.

Otrajā adventē Viļānu novada iedzīvotāji piedalījās Lielās egles iedegšanas pasākumā Viļānu kultūras namā. Ziemassvētku tradicionālā simbola iemirdzēšanās zilās gaismiņās, kā arī baltā krāsā nemitīgi mirgojošās gaismiņās notika jautru aktivitāšu pavadībā, pastāstīja pašvaldības pārstāve. Uz pasākumu bija ieradušies liels skaits ģimeņu ar bērniem un gados jaunāki un vecāki iedzīvotāji. Pasākuma apmeklētājus priecēja deju kopas "AUSTRA" studija izpildītās tautas dejas. Bija iespēja piedalīties radošajās darbnīcās Irinas Klimanovas vadībā darinot dekorus – Ziemassvētku briežus no sūnām un Aleksandras Bistrovas vadībā taisot zvaigznītes no kociņiem, ko var izmantot, rotājot istabu, kārt eglē vai logā.