"Kad kādam pastāsti, ka esi bijis atvaļinājumā uz Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu, daudziem sejā iemetas nesaprotams skābums, it kā viņi būtu iekodušies tajā brokastu omletes čili piparā. Jā, šajā brīdī sākās mans stāsts par Ungāriju. No rīta, kad ielidoju Budapeštā, biju noskaņojusies autentiskām brokastīm kādā kafejnīcā. Tā kā no sākuma man vēl nebija izveidojusies izpratne par ungāru naudas vienību forinti, beigās izrādījās, ka biju brokastojusi restorānā. Arī ar asiem ēdieniem esmu uz jūs. Nosūtīju uzreiz ģimenes čatā, ka ļoti ass ēdiens, bet mamma man uzrakstīja: "Ha, tu tak esi Ungārijā!"," tā savu stāstu konkursam "Ceļo, stāsti, atkal ceļo", kura galveno balvu – kruīzu pa Vidusjūru – nodrošina "Costa Cruises", piesaka Dina Baltiņa.
"Godīgi sakot, Budapešta nebūtu iekļuvusi manu galamērķu sarakstā, ja tur nebūtu uz laiku apmetusies mana draudzene. Arī tūrisma kompānijas šo galamērķi "top" piedāvājumos neuzsver. Tas joprojām ir mans jautājums – kāpēc? Tur taču ir, ko redzēt! To es sapratu, kad pēc brokastīm devos, kur acis rāda un nonācu uz viena no pieciem Budapeštas tiltiem. Tie savieno divas pilsētas daļas Budu un Peštu, bet zem tiem caurvijas Donavas upe. Ejot pāri tiltam, jutos kā pasaules apskāvienā. Viss tik monumentāls, bet es tikai noraugos ar platu muti uz visām pusēm. Šķērsojot tiltu, mani nemitīgi nelika mierā priekšā stāvošais kalns.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
