Foto: Aptuveni 30 tūkstoši lampiņu – pasaku valstība kādā Pārdaugavas privātnamā  (33)

Respektējot namatēva vēlmi, "Tava Māja" nepublicē viņa vārdu.

"Es domāju – kāpēc nedeg dažas egles? Vēl vienu neesmu ieslēdzis," ieslēdzot lampiņas , saka namatēvs. "Tagad ir visas."

Šajā vietā viņš dzīvo kopš 1997. gada, bet par sava lampiņu hobija sākumu dēvē 1999. gadu. Kolekcija laika gaitā pamatīgi izaugusi, tajā ir arī tādas lampiņas, kas līdz mūsdienām saglabājušās no pašiem pirmsākumiem, kad pirmās virtenes atvestas no Amerikas Savienotajām Valstīm. Tur viņš arī reiz aizbraucis Ziemassvētku laikā. Kā norāda namatēvs, Ziemassvētku laikā Amerikā ir ļoti skaisti, taču vienlaikus redzama sāncensība starp ēku īpašniekiem par to, kura nams būs krāšņāks. "Mani daži apceļ un saka: "Tu kā čigānu tabors,"" smejoties stāsta pārdaugavietis.

Virteņu likšana ir vesels process – vispirms tiek izvilkts elektrības padeves tīkls, sakārtas lampiņas un sasprausti vadi sadalītājos, tad visi savienojumi tiek nosegti ar melnām celtniecības vannām. Lampiņas viņš liek paša spēkiem, bez ceļamkrāna palīdzības. Tam ir izveidota īpaša ietaise no bambusa kārtīm, kuras tiek pagarinātas vēlamajā augstumā, bet galā ir uztaisīts mazs žebērklis, lai var uzkarināt virtenes uz kokiem, bet pēc tam tās ērti noņemt. "Jāsaka, ka kļūst arvien grūtāk, jo koki aug arvien garāki," smej namatēvs. "Mēs jau pagājušogad nospriedām, ka nu ir pēdējais gads, bet jaunākais mazdēls mantojumā negribēja pieņemt, savukārt vecākā mazdēla draudzenei radās interese palīdzēt, bet ar to palīdzēšanu bija, kā bija. Tā es viņas sakāru," saka apņēmīgais vīrietis. "Es jau domāju, ka vajadzēs kādam atdāvināt, cik ilgi es pats vēl ņemšos."

Lampiņas namatēvs liek teju mēneša garumā, tiesa, aprēķins ir tāds, lai jau 18. novembrī krāšņos dekorus varētu ieslēgt. Tam ir izveidota arī īpaša programma – lampiņas tiek iedegtas vakarpusē, kad satumst, – pulksten 17, bet atslēgtas atbilstoši nedēļas plānam, proti, vienā nedēļā tās mirdz līdz pulksten 22, otrā – līdz 23, bet Ziemassvētkos līdz pusnaktij. Taujāts, vai nav domas pievienot arī mūziku savam namam, saimnieks atzīst, ka tāda doma ir, bet viņš neesot tik tehnisks cilvēks.

Lampiņu virtenes ir izvietotas pa visu dārzu, tās ir arī izkārtas uz robežas ar kaimiņu mājokļiem, kā arī krāšņā rotā ir izrotāts nams, kas atrodas mājas pretējā pusē, kur dzīvo kunga mazdēls ar draudzeni. Savukārt dārzā sasēdušas dažādu veidu izgaismotas figūriņas, piemēram, zaķi, brieži, rūķi, ragaviņas ar Ziemassvētku vecīti un daudz kas cits, bet nepiepūsti vēl ēkā stāv multfilmu tēli un lielie sniegavīri 3 metru augstumā, kas gaida savu iznācienu dārzā, kā arī "sprakšķošās lampiņas" un īpašs svētku vainags, kas tiks uzstādīts nākamnedēļ. "Šogad laikam esmu par slinku, jo sniegavīriem jāvelk atsevišķa līnija dārzā un jāpieslēdz kompresors," stāsta namatēvs.

Kaimiņi arī labprāt iesaka, kādas lietas vēlētos redzēt mirgojam, piemēram, pērn kaimiņiene vēlējusies rūķi eglē, bet šogad Ziemassvētku vecīti ar ragaviņām. Arī citi kaimiņi šajā ielā izdaiļo savus namus Ziemassvētku noskaņās.

Greznos dekorus namatēva mājoklī novērtē arī divi labradori, no kuriem viens ir četrus mēnešus vecs kucēns, kuram nekas nav šķērslis, jo mazais nebēdnis pat nereti ielec krūmā, kur ir lampiņas. Pēdējā laikā gan viņš kļuvis rāmāks, tāpēc labprātāk rotaļājas ar kādu čību vai bumbiņu, kuras pagalmā atstājis, kur pagadās.

Katru gadu lampiņas nav vienā un tajā pašā vietā, jo to krāsas tiek pamainītas. Ja tagad būtu jāsāk no jauna, saimnieks kolekciju neveidotu ar krāsainajām lampiņām, bet izvēlētos tikai dzeltenīgās silto toņu lampiņas un baltās. Viņš arī parāda, ka ne vienmēr visas lampiņas ir tādas, kādām tām vajadzētu būt, jo gadās arī brāķis, piemēram, dzeltena lampiņu virtene, kurā ir zilas lampiņas. "Tīri labi izskatās. Es domāju, ja nākamgad taisīs, tad būtu jāliek jauktā veidā," prāto vīrietis. Vaicāts par to, vai lampiņas var salabot, viņš norāda, ka šādas lampiņas remontēt nevar, bet ir savs knifiņš – kad lampiņu virtene iegādāta, tad tā tiek aptīta ar izolācijas lenti pie paša kontakta un nedaudz tālāk.

Ne vienmēr ar lampiņu izvietošanu viss gājis gludi – reiz pagalmā izcēlies ugunsgrēks, kā rezultātā nodedzis lielais kadiķis. Tolaik pie vainas bijis lielais elektrības rullis, kuru viņš piemirsis attīt pilnībā vaļā, kā rezultātā radās spriegums, rullis aizdegās un nodega kadiķis. "Bija tādi dūmi, ka kaimiņi izsauca ugunsdzēsējus," atceroties tolaik piedzīvoto, smejas lampiņu entuziasts. Viņš gan guvis mācību – nedrīkst atstāt satītu elektrības rulli. "Kaut vai tas ir par garu, vadi ir jāizmētā, lai tie nebūtu ritulī," pārējos pamāca namatēvs.

2. janvāris būs pēdējā diena, kad saimnieka mājās iemirdzēsies tūkstošiem lampiņu, jo pēc tam tās pakāpeniski novāks un sapakos kastēs pa krāsām – līdz nākamajam gadam. Novākšanas darbi sākas tur, kur lampiņas izkārtas vispirms, proti, augstajos kokos, bet, kā atzīst namatēvs, novākšana ir nedaudz sarežģītāka, tādēļ bambusa kārtīm tiek uztaisīti lielāki žebērkļi, lai ērtāk pacelt visu virteni. Veikli darbojoties, visas krāšņās svētku rotas viņš novāc aptuveni nedēļas laikā. Kad pienāk rudens, kastes tiek vērtas vaļā, lai pārbaudītu lampiņu tehnisko stāvokli.

Jaunas lampiņas savai kolekcijai namatēvs iegādājas pēc Jaunā gada, kad veikalos Ziemassvētku rotājumiem ir atlaides līdz pat 70 procentiem. Tas ir īstais laiks, kad par ļoti izdevīgu cenu nopirkt arī lampiņu virtenes. "Pārdevēja brīnās: "Ko jūs darīsiet? Svētku laiks pagājis!" Es atsaku: "Ceru, ka sagaidīšu vēl vienu svētku laiku savā mūžā.""