Teherāna Irāna
Foto: Shutterstock
Es negribēju braukt projām. Jutos, it kā kāds būtu mani apdullinājis. Acīs ņirbēja vien koša mozaīka un miljoniem spoguļu ņirboņa. Sajūtas plūda pāri malām, tās nebija apturamas. Un pat tagad, izdzirdot Irānas vārdu, mana sirds tūliņ pildās ar pārdzīvoto emociju un iespaidu jūru.

Lidmašīnas reisā Baku-Tehenrāna valdīja īsta bakhanālija. Meitenes ar izlaistiem matiem un dziļiem dekoltē skaļi čivināja sarunās ar vīriešiem. Tie, savukārt, klaigāja un lietoja alkoholu. Dzerts tika daudz – viskijs, šņabis, alus un vīns plūda kā no krāna. Uz mums, vienīgajiem nedzerošajiem, melnā apģērbiem ietīstījušies tūristiem no Igaunijas (mēs taču gatavojāmies – bijām izpētījuši likumus, kā jāģērbjas Irānā), raudzījās aizdomīgi un pārmetoši.

Neticami, ka visi šie cilvēki lido uz zemi, par kuras tikumiem, tradīcijām un paradumiem internets tik ļoti brīdina. Taču atlika vien nolaisties Teherānas lidostā, kā visas meitenes aši apsēja galvas lakatus, līdz pat zodam aizsedza atklātos dekoltē, vīri "pārslēdza" drūmus skatienus un visi klusītēm, izliekoties, it kā viens otru nekad nebūtu redzējuši, devās uz muitu. Mūs sagaidīja cita planēta, kuras nosaukums ir Irāna.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!