Vjetnamas garšu skavās – stāsts par rolleriem, ēdienu un atkritumiem
Foto: Privātais arhīvs
Vairāki paziņas, skatoties manus "Instagram" stāstus no ceļojuma pa Vjetnamas dienvidu galu, jautāja – tu tur ēst aizbrauci? Ja godīgi, tad jā. Pirms pāris gadiem Berlīnē ieturējos vjetnamiešu ēstuvē, iemīlējos ēdienā un, arī Rīgā dzīvojot, nelaižu garām iespēju pamieloties ar dzidro pho zupu. Par ēdienu arī šis stāsts, pāris atkāpes veltot pludmalēm, peldošajam tirgum un motorolleriem.

Pēdējā brīža pirkums un ķešā biļetes Rīga-Parīze-Hošimina decembra vidū. Ar nolūku izvēlējos dienvidu pusi, jo ziemeļos, kur slavenais Halongas līcis, decembrī var traki līt.

Pirms brauciena gan jānokārto vīzas lietas. Internetā samaksājot 30 dolārus, pāris dienu laikā tiku pie apstiprinājuma vēstules, lūk, saite uz lapu. Šī vēstule jāizprintē un ar pases izmēra fotogrāfiju, izkāpjot no lidmašīnas, jādodas uz vīzu piešķiršanas stūri. Iedevu papīrus, pēc minūtēm desmit kasierei samaksāju 25 dolārus un tiku pie pases ar vīzu. Jāpiebilst, ka Parīzē iepazinos ar jauku pāri no Latvijas, kas arī devās uz Hošiminu un, lidojot atpakaļ uz Rīgu, atkal satikāmies un pačalojām par pieredzēto. Viņi kasierei devuši 50 dolārus, tādējādi maksājot par abu vīzām, bet viņiem pieprasījuši vēl 50, nu, ko, nācies arī samaksāt. Tāpēc varbūt labāk iet pa vienam un dot tieši 25 dolārus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!