Ceļotājas piezīmes: praktiski padomi, apmeklējot Maču Pikču  (3)

Maču Pikču atrodas 132 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Kusko pilsētas, Urubambas provincē. Maču Pikču un Huayna Picchu kalni ir daļa no liela ortogrāfiskā formējuma, kas pazīstams kā Vilcabamba, Peru Andu centrālajā kordiljerā. Tie atrodas Urubamba kanjona kreisajā krastā. Kalnu piekājē tek upe Vilcanota-Urubamba. Maču Pikču atrodas pusceļā starp abu kalnu virsotnēm, 450 metrus virs ielejas līmeņa un 2438 metrus virs jūras līmeņa.

Pilsēta tika uzbūvēta 15.gadsimtā. To veido divas daļas: teritorija, kas tika izmantota lauksaimniecībai – plašs mākslīgo terašu tīkls, un apdzīvojamā teritorija, kas sastāv no dažādām ēkām un laukumiem. Ievērojamākie no tiem ir: Saules templis (Templo del Sol), Trīs logu templis (Templo de las Tres Ventanas), Galvenais templis (Templo Principal) un Kondora templis (Templo del Cóndor).

Ēku struktūra atbilst klasiskajam inku stilam. Ēkām ir taisnstūra formas pulētas akmens sienas, to būvēšanā nav izmantota ne java, ne arī kāds cits saistmateriāls, kā arī trapecveida durvis un logi. Pilsētas teritorijā ir 172 ēkas.

1983. gadā Maču Pikču tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Pirmajos gados pēc šī statusa piešķiršanas Peru lauku teritorijas bija ieslīgušas Sendero Luminoso fanātiķu terorisma jūgā, tādēļ šo vēsturisko vietu tolaik apmeklēja nedaudz vairāk nekā 100 tūkstoši apmeklētāju gadā. 1991. gadā, kad valsti pārņēma holēras epidēmija, to apmeklēja vien 77 295. 2007. gadā to pasludināja par vienu no septiņiem jaunās pasaules brīnumiem. No šā brīža apmeklētāju skaits ar katru gadu auga, it īpaši no jūlijā līdz septembrim. Ja 2007. gadā tika pārdotas 800 000 ieejas biļetes, tad 2016. gadā to apmeklēja jau 1 419 507 interesenti. Jebkurai tūrisma apskates vietai tas būtu grūti sagremojams pieaugums. Pagaidām tūristu skaita pieaugumu nedaudz bremzē fakts, ka uz apskates vietas tuvāko ciematu (Aguas Calientes) nav ceļa. Līdz ar to tūristi ciematā ierodas ar vilcienu, kas kursē pa šauro džungļu ieleju, lai vēlāk dotos no ciemata augšup kalnā līdz pašai pazudušajai pilsētai ar kājām vai autobusā (29 sēdvietas) pa zigzaga veida zemes ceļu. Brauciena cena ir 7 eiro (turp un atpakaļ).

Tomēr sliktās organizācijas un tūristu ievērojamā pieauguma dēļ, UNESCO draudēja iekļaut šo Peru vēsturisko svētvietu Pasaules mantojuma apdraudēto vietu sarakstā. Lai tas nenotiktu, Peru valdība, sākot ar 2017. gada 1. jūliju, ieviesa jaunus noteikumus vietas apmeklējumam, no kuriem galvenie ir:

Sīkāk par noteikumiem, ieejas biļešu cenām un citu noderīgu informāciju jūsu apmeklējuma plānošanai atradīsiet Maču Pikču oficiālajā mājaslapā.

Pirmkārt, lieki netērēt spēkus, ejot uz Maču Pikču kājām, nedz pa Inku ceļu (Camino Inca), nedz no Aguas Calientes. Kāpēc? Maču Pikču komplekss ir ievērojama izmēra un, ņemot vērā augstkalnu klimatu (kustamies lēnāk), kā arī to, ka tas izvietots starp diviem kalniem un nākas bieži kāpelēt augšup un lejup, varat riskēt tā īsti neizbaudīt savu vizīti šajā unikālajā vietā. Ja vēlaties apskatīt lielāko kompleksa daļu, atklāt tā nostūrīšus, vērts izvēlēties braucienu augšup kalnā ar autobusu. Manuprāt, tas ir vispareizākais lēmums, ņemot vērā, ka būsiet samaksājis ievērojamu naudas summu, lai pastaigātos pa šīs senās pilsētas ielām. Noteikti, ka, ejot kājām pa jebkuru no maršrutiem, paveras skaistas ainavas, bet, ja godīgi, Maču Pikču arī jūs sagaida elpu aizraujoši skati, un tā lielākā vērtība ir tieši šī inku pazudusī pilsēta.

Otrkārt, iegādājieties vilciena un ieejas biļetes savlaicīgi. Ieejas biļetes var nopirkt manis jau iepriekš norādītajā adresē, savukārt vilciena biļetes kādā no divu autorizēto kompāniju mājaslapām, kuras var atrast te un te. Es personīgi nevarēju riskēt, iegādājoties biļetes internetā uz konkrētu dienu, jo ceļoju pa vairākām Dienvidamerikas valstīm, tādēļ bija praktiski neiespējami 100 procentīgi zināt konkrētu dienu iepriekš, pieņemot, ka mani nekas ceļā neaizkavē… Tādēļ otra iespēja ir ierasties Kusko vismaz četras dienas pirms plānotās vizītes un iegādāties ieejas biļetes kompleksā, kā arī vilciena un autobusa biļetes kādā no vietējām aģentūrām. Pēc manas pieredzes šis variants nav nemaz tik slikts, lai gan jūs var pabaidīt ar to, ka var nebūt brīvu vietu vilcienā (tās vienmēr atrodas). Kaulējoties varat dabūt labu cenu, kurā iekļauts viss: vilciena, autobusa un Maču Pikču ieejas biļetes ar gida pakalpojumiem, protams.

Sīkāk par vilcienu:

Peru Rail piedāvā četru veida vilcienus un līdz ar to arī cenas: no Vistadome, Expedition, Sacred Valley līdz pat luksusa vilcienam Hiram Bingham. Savukārt Inca Rail piedāvā sekojošus četrus vilcienu tipus: The Voyager, The 360°, The First Class un The Private. Jebkurš no abu piedāvāto kompāniju vilcieniem ir ērts, moderns un pilnībā piemērots tūristu vajadzībām. Kur ir atšķirība starp tiem? Peru Rail ir pirmā kompānija, kurai tika izsniegta atļauja kursēt no Kusko līdz Aguas Calientes, savukārt Inca Rail ir nedaudz lētāka, jo kursē tikai no Ollantaytambo līdz Aguas Calientes. Pēdējā gadījumā tie ir 30,5 kilometri un brauciens ilgst aptuveni divas stundas. Kopumā eksistē vēl divas dzelzceļa stacijas, no kurām iespējams doties līdz vajadzīgajam galamērķim: Paroy un Urubamba.

Treškārt, tiešām iesaku jums izvēlēties otro maiņu ar ieeju pulksten 12 (praksē 11). Kāpēc?Vairākums tūristu iegādājas biļeti pirmajā maiņā, tāpēc arī tās un attiecīgās vilciena biļetes mūsu vasaras mēnešos ātri tiek izpirktas. Iemesls šādai popularitātei it kā ir saullēkta maģija šajā vietā, rīta gaisma kā tāda, kā arī tas, ka iespējams savlaicīgi atgriezties Kusko. Izvēloties šo variantu, jums nāksies stāvēt garās rindās jau pulksten 5 no rīta, lai ieņemtu sēdvietu pirmajos autobusos, kas brauc augšup. Pirmais autobuss izbrauc 5.30, pēdējais – 15.30. Autobusi izbrauc aptuveni ik pēc 10 minūtēm, un brauciens ilgst aptuveni 30 minūtes vienā virzienā. Šo ceļu pārsvarā augšup kalnā varat veikt arī kājām aptuveni pusotrā stundā, bet ņemiet vērā, ka daļu no maršruta būs jāveic, ejot turpat blakus autobusiem. Manuprāt, tā varētu būt pieredze, bez kuras jebkurš ceļotājs var iztikt.

Ja iegādājieties biļeti otrajā maiņā, nebūs tik šausmīgi agri jāceļas, rindas uz autobusu būs mazākas un, pēc manas pieredzes, varēsiet pavadīt Maču Pikču vairāk laika (no 11 līdz 17.30). Turklāt dienā, kad es apmeklēju šo pasaules brīnumu, pēdējās pāris stundās tūristu bija pavisam maz. Beidzot varēju mierīgi fotografēties jebkurā kompleksa vietā, bez jebkādiem tūristu pūļiem. Arī kompleksa apsargi ir ļoti laipni un ļauj uzturēties tā teritorijā teju līdz pēdējai minūtei.

Tomēr vērts piebilst, ka jābūt gana uzmanīgam un nevar nokavēt pēdējo autobusu. Atpakaļceļu iespējams veikt tikai no pulksten 6 rītā līdz 17.30.

Ceturtkārt, sekojot maniem iepriekšējiem padomiem, jums būs jāseko arī šim pēdējam: ierasties Aguas Calientes iepriekšējā vakarā pirms Maču Pikču apmeklējuma. Kāpēc? Ja izvēlaties pirmo maiņu, protams, jums būs jāierodas ciematā jau iepriekšējā vakarā un te jāpārnakšņo. Tomēr tas pats attiecas arī uz otro maiņu. Iepriekšējā vakarā būs vieglāk (un iespējams pat lētāk) iegādāties vilciena biļetes (protams, iespējams gaismā neredzēsiet visu ieleju, pa kuru kursē vilciens, bet, manuprāt, tas arī nav tas pats galvenais). Noteikti ierodaties Aguas Calientes ar jau rezervētu istabiņu. Varat doties vakariņās, nākamajā rītā mierīgi pabrokastot un nedaudz iepazīt ciematu, un pēc tam doties līdz autobusam.

Plašāka informācija par Maču Pikču un citām Peru pilsētām ceļojumu piezīmju blogā "Īsts ceļotājs".