Vidzemes jūrmalas stāvkrasti – 2019. gada ģeovieta

Vidzemes jūrmalas stāvkrasti ir īpaši ar to, ka šeit ir vienīgā vieta pie Baltijas jūras, kur krasta kraujās atsedzas devona smilšakmeņi.

Īpaši ainaviski izteiksmīgi ir vairāki smilšakmens atsegumu posmi uz dienvidiem no Tūjas, pie Ķurmjraga un Ežurgām, kā arī pie Veczemjiem. Kopējais stāvkrastu garums ar smilšakmens atsegumu posmiem ir aptuveni 15 kilometri.

Ainaviskie stāvkrasti pilnībā ietilpst "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā", bet krāšņākie atsegumu posmi ir noteikti kā ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi – Ežurgu klintis un Veczemju klintis. Lielu daļu stāvkrastu kopgaruma aptver dabas liegums "Vidzemes akmeņainā jūrmala".

Stāvkrastus ietverošā jūras mala ir radusies ilgstošas un daudzveidīgas ģeoloģiskās attīstības rezultātā. Smilšakmeņi kā ieži ir veidojušies ārkārtīgi tālā senatnē – devona perioda vidū – pirms aptuveni 390 miljoniem gadu. Rīgas līča, kura krastos klintis atrodas, ieplaka ir leduslaikmeta veidojums – radusies ledāja mēļu erodējošās darbības rezultātā pēdējā gadu miljonā. Savukārt pašas klintis to patreizējā izskatā ir mūsdienu jūras pēdējo gadu tūkstošu veidojums – galvenokārt viļņu erozijas rezultāts.

Bez smilšakmeņiem stāvkrastā pēc stiprākajām vētrām neilgu laiku ir aplūkojami arī slāņoti raibkrāsainu devona māliežu atsegumi, kā arī akmeņaina leduslaikmeta mālsmilts – morēna. Krasta joslā atrodas īpaši daudzveidīgi (gan pēc sastāva, gan krāsas) ledāju atnesti un jūras apgludināti laukakmeņi. Krastu un pludmali klāj vēja veidotas kāpas un priekškāpas. Arī pludmale ir daudzveidīga savās izpausmēs – gan smilšaina, gan oļaina, gan lieliem akmeņiem klāta; nereti ir sastopami krāsaini smago minerālu smilšu kliedņi. Ainaviski izteiksmīgas ir smilšakmeņos viļņu izdobtās grotas un alas, kā arī vētru izgāztie, apberztie un salauzītie priežu vraki pludmalē.

Smilšakmens ieži ietilpst vidējā devona Burtnieku svītā un teritorija ir nozīmīga iežu un fosīliju pētījumiem. Relatīvi nesen ir iegūti jauni dati par svītas sastāvu, uzbūvi un fosīliem seno augu sakņu veidojumiem.

Stāvkrasts ir nepārtraukti mainīgs un krāšņs visos gadalaikos. Tas tiek pamatīgi izskalots rudens vētrās un ir interesants no krasta monitoringa viedokļa. Neraugoties uz atrašanos aizsargājamās teritorijās, stāvkrastu tomēr ievērojami ietekmē cilvēku darbība – krastu nostiprināšanas darbi, apbūve, piemēslošana, nobradāšana un citas darbības. Jūrmalas stāvkrastu posms ir nozīmīga tūrisma un rekreācijas vieta. Teritorija pārsvarā ir pieejama un labiekārtota – ir izveidotas takas un maršruti, kas nodrošina piekļuvi.

Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, sakopšanu un labiekārtošanu.

Maijā gada ģeovietā notiks izglītojošs pasākums – pārgājiens ar speciālistu ģeologu piedalīšanos un piemērotās vietās tiks novietoti stendi ar informāciju par ģeoloģisko mantojumu. Par konkrēto pasākuma laiku tiks paziņots atsevišķi.

"Tūrisma Gids" atgādina, ka pērn par gada ģeovietu tika izvirzīts unikālais Raunas Staburags.

Vidzemes jūrmalas stāvkrastu kā "Latvijas Gada ģeovieta 2019" izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, Spectūrisms un novadu pašvaldības.