Uz Mēness izdīgusī kokvilna gājusi bojā  (2)

Sēklu izdīgšana uz Mēness tika uzsvērta kā ļoti nozīmīgs solis kosmosa pētniecībā, jo šī bija vēsturē pirmā reize, kad uz Mēness ir izdīgusi bioloģiska matērija. Līdz šim augus bija izdevies izaudzēt vien Starptautiskajā kosmosa stacijā. Augi "Chang'e-4" tika novietoti speciālā un slēgtā konteinerā. Tiesa, to mūžs nebija ilgs, jo pēc dažām dienām tie gājuši bojā.

Sēklu audzēšanas eksperiments beidzies pēc deviņām dienām, jo vadības komanda pārtraukusi elektrības padevi, ziņo CNN. Temperatūra biosfērā sasniegusi anomāliju, kā rezultātā tā nogalinātu visu dzīvo, tajā skaitā arī sēkliņas un augļu mušiņu oliņas. "Lai gan mums ir divas temperatūras regulēšanas iekārtas, temperatūra uz Mēness pulksten 10.30 no rīta bija virs +30 grādiem pēc Celsija. Kā zināms, tad šādā temperatūrā augs nevar izaugt," CNN argumentējis profesors no Čongčingas Universitātes.

Savukārt "The Guardian" skaidro, ka pie tā vainojama nakts, jo tad uz Mēness gaisa temperatūra pazeminājusies līdz -170 grādiem pēc Celsija. "Dzīvie organismi nevarētu pārciest Mēness nakti," profesora citēto arī atstāsta "The Guardian".

Jau ziņots, ka šī gada 3. janvārī Ķīna uz tā sauktās Mēness tumšās puses veiksmīgi nosēdinājusi pašgājēju robotu, kas ir pirmais šāds mēģinājums un tiek uzskatīts par nozīmīgu soli kosmosa izpētē. Robots aprīkots ar instrumentiem ģeoloģiskās izpētes veikšanai, kā arī bioloģiskajiem eksperimentiem.

Augu audzēšanai uz Mēness ir arī visnotaļ tālredzīgs skatījums, jo, ja tos izdosies izaudzēt, tas būs viens no ilgtermiņa kosmosa pētniecības misiju pamatnosacījumiem, piemēram, lidojumam uz Marsu, kas aizņem aptuveni divus vai divarpus gadus. Tas nozīmē, ka astronauti potenciāli paši varētu izaudzēt savu pārtiku, tādējādi viņiem nevajadzētu atgriezties uz Zemes, lai papildinātu pārtikas rezerves.

Bezpilota aparāts "Chang'e-4" nogādāja uz Mēness ne tikai augsni un kokvilnas sēklas, bet arī kartupeļus, raugu un augļu mušiņu oliņas.