Brīvdienu maršruts: ko apskatīt gleznainajā Priekuļu novadā

Priekuļu saules parks kļuvis ne tikai par iemīļotu pastaigu vietu Priekuļu iedzīvotājiem, bet arī par populāru apskates objektu novada ciemiņiem. Parkā atrodas Latvijas dižākais dalības jeb analemmatiskais saules pulkstenis un Veselības taka, pa kuru ejot, var iepazīt Latvijas ārstniecības augus, izmasēt kāju pēdas un vienlaikus smelties zemes enerģiju. Šeit iespējams apciemot Priekuļu Dūdieviņu.

Savukārt pavasaros apmeklētāju acis priecē ziedošais rododendru dārzs. Vērīgākie ziedu cienītāji pamanīs arī savdabīgus rododendru nosaukumus, kā "Guļošais policists", "Priekuļu princis" un "Sniega karaliene". Šādus nosaukumus jaunizveidotiem rododendru hibrīdiem devuši Priekuļu bērnudārza "Mežmaliņa" audzēkņi.

Parka teritorijā ir iespēja iepazīties arī ar dažādiem kultūraugiem. Bērni šeit var mācīties, kā izskatās kartupeļi, zirņi, graudaugi un citi laukos pierasti un nepierasti augi. Bet nedaudz tālāk noslēpies koka skulptūru dārzs, kurā skulptūras veidojuši koktēlnieki no Latvija un Lietuvas, savukārt 2014. gadā tas tika papildināt ar mākslas darbiem no Koktēlnieku plenēra.

Koordinātas: 57.3121, 25.3547
Adrese: Cēsu prospekts 5, Priekuļi, Priekuļu novads

Saules pulksteņi un veselības takas kļuvušas par vienu no Priekuļu novada simboliem. Stilizēts saules pulkstenis attēlots pat novada ģerbonī. Novadā nu jau apskatāmi trīs saules pulksteņi un baskāju veselības takas, kas katra ar savu unikālo dizainu un simboliku priecē Priekuļu, Liepas un Mārsnēnu iedzīvotājus un viesus.

Lielākais no saules pulksteņiem apskatāms jau iepriekšminētajā Priekuļu saules parkā. Šis pulkstenis laiku rāda tikai tad, ja cilvēks piedalās tā noteikšanas procesā. Kad viņš nostājas uz atbilstošā mēneša nosaukuma, kas atrodas centrā esošā skalā, ēna norāda virzienu uz stundas atzīmi. Lai iegūtu pareizu laiku, uzmanīgi jāizlasa un pareizi jāizpilda izmantošanas pamācība.

Koordinātas: 57.3121, 25.3547
Adrese: Cēsu prospekts 5, Priekuļi, Priekuļu novads

Dabas un liepu lapu motīviem caurvīts pulkstenis un taka atrodas Liepas centrā, blakus unikālajam smilšu atsegumam Lielā Ellīte. Pulkstenis veidots no liela laukakmens ar metāla liepas lapu formas ciparnīcu, caur kuru, spīdot saules stariem, uz metāla pamatnes iespējams ieraudzīt precīzu laiku.

Koordinātas: 57.3835, 25.4274
Adrese: Rūpnīcas iela, Liepa, Liepas pagasts, Priekuļu novads

Mārsnēnu saules pulkstenis un taka, kas vijas ap to, veidots, izmantojot latviešu rakstu zīmes. Novada baskāju veselības takas veidotas, konsultējoties ar fitoterapeitu Artūru Tereško un balstoties uz alternatīvās medicīnas teoriju, ka noteikti punkti uz pēdas ir saistīti ar dažādu cilvēka iekšējo orgānu darbību. Taku paredzēts iet basām kājām pa dažādu lielumu un formu akmeņiem, izmasējot pēdas pamatnes aktīvos punktus un uzlabojot orgānu darbību.

Koordinātas: 57.4214, 25.5796
Adrese: Mārsnēni, Mārsnēnu pagasts, Priekuļu novads

Veselavas muiža ir līdz mūsdienām gandrīz pilnībā saglabājies muižas apbūves komplekss un parks. Muižas pils celta 1841. gadā eklektikas stilā un ir smagnēja U veida celtne ar nedaudz izvirzītiem sānu flīģeļiem. Tā atrodas uz palielas ovālas salas, ko no visām pusēm ieslēdz grāvis. Šāds kungu mājas izvietojums imitēja viduslaiku nocietināto piļu paraugu. Apbrīnojama ir ēkas apkures sistēma – daudzie mājas apkures ierīču dūmkanāli ir sakoncentrēti tikai trīs dūmeņos.

1871. gadā par muižu īpašnieku kļuva Teofīla dēls landrāts Baltazars Teofīls fon Kampenhauzens, bet pēdējais Veselavas muižas īpašnieks bija viņa dēls Aurēlijs fon Kampenhauzens. Viņa īpašumā muiža atradās no 1910. līdz 1920. gadu agrārreformai, kuras laikā no Veselavas muižas zemēm izveidoja 93 jaunsaimniecības, 14 sīksaimniecības un 24 rentes saimniecības.

Interesenti ar gidu var doties izzinošā ekskursijā pa muižu un tās tuvējo apkārtni. Ar Veselavas muižu saistīti nostāsti par baronu un skaisto meitu – Kausuļu Rasu, kas līdzīgi Turaidas Rozei, nepakļāvusies muižkunga iegribām. Lai dzirdētu šo stāstu pilnībā, ir jādodas uz Veselavu. Vairāk par muižu lasi te.

Koordinātas: 57.2901, 25.4773
Adrese: "Viesturi", Veselava, Veselavas pagasts, Priekuļu novads
Kontakti: +371 26100962

Brīvkalnu taka ir vieta, kur veldzēties dabā, iepazīt putnus, kā arī lūkoties uz apbrīnojamo ainavu. Apkārtnē atrodami 26 kokā grebtu pūču tēli, 18 latvju zīmes, vairāk nekā 10 dīķi, pakalni un lejas, meži un pļavas.

Šeit varēsi izbaudīt klusu pastaigu, kā arī, iespējams, ieraudzīt kādu meža, pļavas vai ūdens radību. 2008. gada 3. maijā šeit atklāts arī Voldemāra Koltova veidotais "Zemnieku spēka akmens", kas atgādina par Veselavas zemnieku garu un spēku, brīvības mīlestību.

Koordinātas: 57.2909, 25.4950
Adrese: "Brīvnieki", Veselavas pagasts, Priekuļu novads

Ja vēstures iepazīšana allaž bijusi tuva, vērts doties uz šo apskates objektu. Viena no savdabīgākajām piemiņas vietām represētajiem izveidota "Baižēnu" māju šķūņa drupu vietā, kurā 1949. gadā naktī uz 25 .martu tika turēti 40 Jaunraunas pagasta iedzīvotāji, lai no rīta tos vestu tālāk uz Lodes dzelzceļa staciju un Sibīriju.

Koordinātas: 57.3421, 25.4780
Adrese: "Baižēni", Jaunrauna, Priekuļu pagasts, Priekuļu novads

Muzejā varēsi uzzināt par traģisko un raibiem notikumiem bagāto Veidenbauma dzīvi, apskatīt viņam veltīto ekspozīciju. Apmeklētājus gaida arī dvīņu klēts, un izstāžu zāle, kur vienkopus var redzēt Latvijā plašāko Vidzemes lāžu izstādi un iepazīties ar 19. un 20. gadsimta saimniecības piederumiem. Plašajā dārzā redzēsi Eduarda tēva stādītos ozolus, kuru stāsts neparastā veidā atspoguļo Veidenbaumu ģimenes likteni. Dārzā stalti stāv arī Veidenbauma piemineklis, kura autors ir Laimonis Blumbergs.

Koordinātas: 57.3955, 25.4780
Adrese: "Kalāči", Liepas pagasts, Priekuļu novads
Kontakti: +371 25601677

Lielā Ellīte ir Latvijai neparasts smilšakmens atsegums ar vairākām arkām, pīlāriem, nišām un alu, kas radies sufozijas procesā. Tās arkāde ir palikusi vienīgais šādas formas dabīgā smilšakmens veidojums Latvijā.

Domājams, ka ala sākusi veidoties jau pirms 7000 gadu. Laikam ejot, Ellītes ala ir nepārtraukti mainījusies, piemēram, ir nobrukusi ieeja, taču ala, jādomā, ir kļuvusi dziļāka. Alas kopgarums ir nedaudz vairāk kā 20 metri, tās griestu augstums sasniedz 3,5 metrus un platums – 5 metrus. Ala atrodas augstu virs upes, neparastā vietā, kur to nemaz nevarētu gaidīt – tā atrodas pašā Liepas ciema centrā.

Koordinātas: 57.3839, 25.4273
Atrašanās vieta: Rūpnīcas iela, Liepa, Liepas pagasts, Priekuļu novads

Līču – Laņģu klintis ir ap kilometru gara klinšaina smilšakmens krauja Gaujas senlejas kreisajā krastā, kas no Gaujas laivotājiem noslēpušās ar meža plīvura. Līču klintis ir diženas, līdz 30 metriem augstas un ap 200 metriem platas. Tās iekrāsojušās sarkanīgā tonī, kuru krāšņumu daļēji apslēpušas sūnas. No klinšu piekājes izplūst aptuveni 20 avoti, kas izgrauzuši tajās dažāda garuma alas un nišas.

Laņģu klintis atrodas uz dienvidiem no Līču klintīm, un ir aptuveni 11 metrus augstas. No Lielās Laņģu alas iztek Bezdibeņa avots. Laņģu niša atgādina miniatūru Gūtmaņa alu. Vairāk par klintīm te.

Līču – Laņģu klinšu maršrutā iespējams apskatīt arī Liepas māla karjeru, kas vizuāli šķērsgriezumā atgādina kārtainu torti pelēkzaļos un sarkanbrūnos toņos. Liepas mālu karjerā atrodas Lodes bruņuzivju iegula, kas ir otra lielākā devona mugurkaulnieku fosiliju atradumu vieta pasaulē.

Koordinātas: 57.3926, 25.3922
Atrašanās vieta: Liepas pagasts, Priekuļu novads

Senatnīgā lauku muiža atrodas starp divām pilsētām – Cēsīm un Valmieru. Muiža kopš 1843. gada piederējusi baltvācu muižnieku Knīrimu dzimtai. Profesors un agronomijas zinātņu doktors Voldemārs fon Knīrims lauku muižu ar saimniecību un zemi izmantoja savām vajadzībām kā vasaras mītni. Savukārt Ūlofs Palme, kas bija Knīrima mazdēls, bijis Zviedrijas premjerministrs, un Skangaļu muižā pie sava vectēva pavadīja savas bērnības vasaras.

Šobrīd ar Pestīšanas armijas gādību atjaunotajā muižas kompleksā izveidota viesu māja un tiek apsaimniekota muižas zeme. Skangaļu muižā iekārtota arī vēstures ekspozīcija, kur par muižas vēsturi un tagadni iespēja uzzināt gida stāstījumā un muižas kompleksa apskates laikā.

Koordinātas: 57.3990, 25.4942
Adrese: "Skangaļi", Liepas pagasts, Priekuļu novads
Kontakti: +37125300030

Ērgļu klintis ir viens no izcilākajiem un ainaviskākajiem klinšu atsegumiem Latvijā. Tā ir varena, majestātiska siena ar plašu, gleznainu ainavu, kas paveras no skatu laukumiem virs tām. Pirmos 130 metrus veido līdz 22 metru augsta, vertikāla smilšakmens siena, savukārt tālāk iezīmējas vairāki upē nedaudz ievirzīti izciļņi. Vēl iespaidīgākas un augstākas klintis izskatās, tās vērojot no upes, ko vislabāk var izbaudīt, ceļojot ar laivu vai plostu. Plašāk par klintīm lasi te.

Koordinātas: 57.3601, 25.2599
Adrese: Gaujas kreisais krasts, Priekuļu pagasts, Priekuļu novads