Ziemeļblāzmas meklējumos: ceļojums uz skatiem bagāto Norvēģiju

Seko līdzi Alīnas un Jēkaba ceļojumiem blogā un "Instagram" kontā.

Lai redzētu ziemeļblāzmu, nepieciešama tumsa. Trumsē no novembra līdz janvārim valda polārā nakts. Saule tad neceļas virs horizonta, tomēr pa dienu tāpat ir mazliet gaišs. Mēs apmeklējam Trumsi februārī, kad redzami arī skaisti saulrieti un saullēkti. Labākai redzamībai arī noderēs tukšāks mēness vai arī skatīšanās tad, kad tas vēl nav uzlecis vai jau ir norietējis. Daudzi saka, ka vajadzētu braukt vismaz uz trim dienām, lai ar garantiju redzētu ziemeļblāzmu vismaz vienā. Mēs ceļojumā bijām četras dienas un ziemeļblāzmu redzējām katru vakaru.

Jau pirmajā vakarā turpat, pilsētas centrā, virs galvām varēja redzēt nelielu zaļu atspīdumu. Tomēr pilsētā ir salīdzinoši gaišs, tāpēc mēs nolēmām izbraukt ārpus pilsētas uz "Ersfjordbotn" pusi. Šeit līkumojām pa mazajiem celiņiem un minējām – kā nu būs, vai varēsim auto atstāt vienkārši ceļmalā? Var! Izrādās, te tā dara visi.

Kad beidzot redzam tās visā krāšņumā, aizraujas elpa! Izskatās ļoti līdzīgi, kā internetā atrodamajos video un fotogrāfijās – tikai tās dzīvē mazliet, mazāk zaļas. Mēs apbraucām vēl vairākus apļus, jo brīžiem ziemeļblāzma pieklusa, tad atkal parādījās citur un viļņojās ar jaunu spēku.

Stāvot starp majestātiskajiem kalniem pilnīgā klusumā, ziemeļblāzmai dejojot virs galvas un tikai pa brīdim izdzirdot no kilometriem tālu stāvošajiem tūristiem "oohh" un "aahh", sajutāmies vieni paši ar šo fantastisko dabas parādību. Nevarējām vien nopriecāties, ka izlēmām par labu individuālai to medīšanai, ne tūrei! Nākamajos vakaros devāmies medīt ziemeļblāzmu vēl un vēl – jau uz labi iestaigātajām takām no "Ersfjordbotn" uz "Grotfjord" un atpakaļ.

Nākošajā rītā nolemjam doties uz zvejnieku ciematu "Sommarøy", kas atrodas aptuveni 35 kilometru attālumā no Trumses.

Pa ceļam piestājam kādā nelielā ostiņā – te šalc jūra, izskaloti ūdenszāļu kušķīši, ūdens ir neparasti caurspīdīgs un tajā redz katru smilšu graudiņu un akmentiņu. Koši saulainajā dienā vizuļo apsnigušie kalni un kļūst skaidrs, kāpēc tik daudzi cilvēku vēlas atgriezties Norvēģijā vēl un vēl!

Kad nokļūstam "Sommarøy", nolemjam uzkāpt kalna takā "Hillesøya", uz observatorijas pusi. Kāpiens augšā ir diezgan stāvs, vietām jāpieturas pie striķiem un jāvelkas augšā, bet tomēr nolemjam iet līdz augšai un skats atmaksājas! Vēlāk lasījām, ka no otras puses ir arī cita taka – lēzenāka. Zem kājām vizuļo zila jūra, redzam "mājiņas uz kājiņām" lejā un kalnus visapkārt.

Kāpjot augša, auksti nav nemaz, jo kāpiens silda, bet, apsēžoties uz kāda akmens, augšā drīz vien jūtam, ka vējš sāk noķert mūs arī te, un tad ir laiks doties atpakaļ.

Nākamajā dienā dodamies gluži uz otru pusi – uz "Lyngen Alps". Izbraucot no Trumses, pēc dažiem kilometriem saprotam, ka esam kādā aukstā gaisa ieplakā starp kalniem, jo te jau ir –30°C, kaut pilsētā bija aptuveni –10°C. Te visapkārt vizuļo sniegs un apsarmojušie koki ar milzu kristāliem, bet sniegā redzam aļņu, stirnu un citu dzīvnieku pēdas. Tālāk, kad esam pie ūdens, tas vārās. Ir vēl salīdzinoši agrs rīts un saule tikko parādījusies aiz kalnu malas.

Kad atbraucam līdz prāmju ostai, esam vieni no pirmajiem rindā. Dienas vidū prāmji kursē vien reizi pusotrā stundā un biļetes jāpērk uz prāmja. Brauciens aizņem vien divdesmit minūtes, bet var ātri pagūt paēst prāmja kafejnīcā.

Kad nokļūstam otrā pusē, vērojot klusos ciematiņus, nākamās pāris stundas pavadām, braucot apkārt tik, cik vien tālu varam tikt. Šķiet, te valda pilnīgs izmirums. Reti kad redzam citu auto vai cilvēku. Kāda cilvēku grupa aiziet pāri aizsalušajam līcim uz otru kalnu pusi. Otrā pusē namiņā deg gaisma, jo diena jau tuvojas beigām. Kad kartē telefonā cenšamies atrast kādu vietu, kur vēl varētu kaut ko apēst, saprotam – pilnīgi viss ir ciet. Neviena veikala, nevienas kafejnīcas. Līdz ar tumsas iestāšanos parādās pirmās ziemeļblāzmu astes. Beidzot ir laiks doties atpakaļ. Prāmju grafiks mums ir nofotografēts un skatāmies, ka varbūt vēl varam pagūt uz nākamo. Cerības nav lielas, tomēr mums paveicas un esam pie prāmja savlaicīgi. Tomēr tad saprotam, ka viss vēl nav galā – uz prāmi ir pamatīga rinda. Vai tiksim iekšā? Veiksme tomēr ir mūsu pusē, jo iebraucam prāmī pēdējie, pašā pēdējā brīvajā vietā!

Ir laiks apskatīties pašu Trumsi! Agrā rītā dodamies uz centru, kas ir mazliet garaiņu pilns. Arī te jūra vārās. Krastmala ir diezgan tukša, vien pa kādam tūristam, kas fotografē lielos kuģus ostā. Mēs vērojam pilsētiņas celtnes no otras puses – jahtu piestātnē, kur mums pievienojas daži ūdensputni. Miers un klusums! Pāri lielajam tiltam brauc mašīnas, un tā pretējā pusē redzam Arktisko katedrāli, kas ir viens no galvenajiem apskaties objektiem Trumsē.

Mūsu pirmā pietura ir Polaria – vistālāk uz ziemeļiem pasaulē esošais akvārijs, kurā iepazīties ar zemūdens dabu reģionā. Pēc izskata tā sasaucas ar Arktisko katedrāli – iedvesmota no ledus gabaliem, kas skarbās Arktiskās jūras iespaidā saspiesti uz zemes. Akvārijs izveidots kā izglītojoša izstāde, domājot arī par bērniem. Te ir roņu šovs (kas ir ne tikai cilvēku izklaidei, bet arī lai parūpētos par to pietiekamu kustēšanos), jūras zāles, eži un zvaigznes.

Visbeidzot pienācis laiks skaistākajam iespaidam par Trumsi – braucienam ar trošu vagoniņu "Fjellheisen", kas ļauj vērot pilsētu no 420 metru augstuma. Mēs dodamies te pa gaismu un gribam sagaidīt saulrietu, bet vēlāk arī "zilo stundu", cerībā redzēt kādu ziemeļblāzmu. Pie izejas no vagoniņa šeit ir kā slidotavā! Daudzi cilvēki apkārt staigā ar uz zābakiem uzliktām ķēdēm, bet mēs, uzmanīgi pie malām turoties, virzāmies tālāk. Pēc tam, kur sniegs jau mazāk nomīts un cilvēku ir mazāk, izbaudām skaistos kalnu skatus – fjordā brauc kāds kravas kuģis un drīz pamale sāk krāsoties. Pie trošu vagoniņa stacijas ir kafejnīca, kurā, ja paveicas, var dabūt galdiņu pie loga. Cik gan tur ir skaists skats! Ēdiens ir garšīgs, bet īpaši silda sulīgais kakao. Aiz loga valda īsta ziemeļu pasaka – zilganajā tumsā vizuļo pilsētas gaismas un automašīnu lukturi.

Ceļojums uz Trumsi izrādījās daudz piepildītāks, nekā cerējām – īsais četru dienu brauciens atstāja paliekošu iespaidu, jo daba šeit ir ārkārtīgi skaista. Galvenais ir silti saģērbties un tad varēs izbaudīt gan pārgājienus, gan krāšņu ziemeļblāzmu!