Astoņas ievērojamas klintis Latvijā, kuras jāredz ikvienam  (7)

Lai arī noraudzīties uz klinšainiem atsegumiem var vairākas vietās Latvijā, šoreiz esam izcēluši astoņus maršrutus. Dažas no klintīm ir visai ērti sasniegt, savukārt, lai lūkotu citas, būs jādodas kaut nelielā ekspedīcijā. Šīs klintis ir skaistu mežu, dabas taku vai upju ieskautas.
Lai izdodas to meklējumos!

Zvārtes iezis ir viens no skaistākajiem smilšakmens iežu atsegumiem Latvijā. Tas ir veidojies pirms vairāk nekā 350 miljoniem gadu un ir 20 metrus augsts. Blakus izcilnim atrodas iežu atsegums, kura kopgarums ir 200 metri un augstums sasniedz 44 metrus. Izcils skats uz šo varenību pavērsies gan no upes, gan arī no ieža virsotnes, kurp ved kāpnes.

Lasīt vairāk

Varenas izmēros un nudien skaistas – tādas ir Ķūķu klintis Gaujas nacionālajā parkā. Kāpēc gan neizmantot kādu brīvu dienu un nebraukt tās sameklēt?

Ķūķu klintis atrodas Gaujas labajā krastā. Kā skaidrots Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā, tas ir Latvijā augstākais devona iežu atsegums. Tā garums ir 300 metri, bet augstums vietām sasniedz pat 43 metrus.

Lasīt vairāk

Gaujas nacionālais parks nudien var lepoties ar daudz iežu atsegumiem (10 no tiem meklē te). Viens no tiem ir arī Spriņģu iezis, kas skaisti iekārtojies Gaujas krastā.

Spriņģu iezis atrodas Līgatnes novadā. Ar vairākiem pārtraukumiem tas stiepjas 600 metru garumā. Arī augstuma ziņā tas ir visai varens, brangākajās vietās sasniedzot pat 21 metru augstumu. Spriņģu iezis ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.

Lasīt vairāk

Skaistās klintis atrodas Priekuļu pusē, Gaujas nacionālajā parkā, kur tās iekārtojušās Gaujas krastā. Tās stiepjas gar upes kreiso krastu apmēram 500 metru garumā un augstumā mērāmas no 18 līdz 26 metriem.

Ērgļu klintis ir pašas varenākās savā viengabalainībā visā Gaujas senielejā. Klintis ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājams biotops, skaidrots Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.

Lasīt vairāk

Līču-Laņģu klintis atrodas Priekuļu novadā, Gaujas nacionālajā parkā. Tas ir tiešām iespaidīgs dabas veidojums. Šīs klintis ir arī vienas no lielākajām klinšu sistēmām Latvijā.

Līču-Laņģu smilšakmens atsegums veidojies vairāk nekā pirms 300 miljoniem gadu, un Līču klints augstums ir 30 metri, savukārt Laņģu klints augstums ir 11 metri. Tie visi gan ir tikai skaitļi, daudz iespaidīgāk ir pašam šo dabas brīnumu skatīt savām acīm, tomēr pirms tam tas vēl ir jāatrod...

Lasīt vairāk

Skaisto ziemu pavisam noteikti var doties baudīt arī Cēsu pusē, kur skaisti iegūlušās Sarkanās klintis jeb Raiskuma iezis un Rūcamavots.

Kraujas apakšējā daļā 200 metru garumā atsegti līdz 10 metru augsti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi. Iežu virsma ir nelīdzena, rievu un plaisu sašķelta. Sarkanajās klintīs ir vairākas nelielas alas un nišas. Lielākā no tām ir apmēram septiņus metrus plata, 5 metrus augsta un 3,5 metrus dziļa.

Teritorijā atrodami arī vairāki avotiņi. Populārākais no tiem ir Rūcamavots, kas laužas ārā no zemes ar nelielu rūkoņu. Tas kalpo ne tikai tūrisma nolūkos, bet to iecienījuši arī vietējie, kas labprāt avotu izmanto kā dzeramā ūdens ieguves vietu.

Lasīt vairāk

Piķenes krauja atrodas Gaujas senlejas labajā krastā lejpus Krimuldas. Šeit kilometra garumā apskatāmas skaistas, mežainas klintis ar astoņiem atsegumiem, divām alām, avotiņu un gleznainu ūdenskritumu. Iestājoties salam, tas pārvēršas dabīgā ledus skulptūrā.

Leģenda vēsta, ka te agrāk mātes bērniem mazgājušas galvu, jo ticēja, ka avota ūdens stiprina atmiņu un var padarīt bērnus gudrus un laimīgus.

Lasīt vairāk

Dodoties pa Skaņākalna dabas taku, ir iespēja skatīt vairākus neparastus dabas objektus, kas ar savu pievilcību sajūsminās apmeklētājus ikvienā gadalaikā – taka sākas pie Bezdelīgu klintīm un stiepjas aptuveni trīs kilometru garumā gar gleznaino Salacas krastu līdz Skaņākalnam, kas ir ceļotāju iecienīts apskates objekts un kuru vislabāk vērot no Salacas upes labā krasta.

Nepilnus 20 metrus augstā un 90 metrus garā sarkanā smilšakmens klints ne vien izskatās iespaidīgi, bet arī rada unikālu akustisko efektu – neparasti skaidru atbalsi. Skaņākalna atbalss ir vienīgā šāda veida atbalss Latvijā un līdz ar to ir leģendām apvīta un aizsargājama kā svarīgs dabas mantojums. Takā līdztekus dabas objektiem – Vilkaču priedei, Eņģeļu alai, Neļķu klintij – var aplūkot cilvēka rokas radītu skaistumu – putnu un rūķu koka skulptūras, skatu platformas un dažādus interaktīvus objektus, kas visvairāk priecēs mazākos parka apmeklētājus.

Lasīt vairāk