Nedēļas nogale Kocēnu novadā: idejas skaistai laika pavadīšanai

Tiem, kas vēlas aktīvi izkustēties, pie sirds ies šī ideja! 30. janvārī Rubenes ciema teritorijā izveidotas trīs slēpošanas trases. Īsākā trase, kuras apļa garums ir aptuveni 600 metru, izveidota Rubenes pamatskolas sporta stadiona teritorijā. Apkārt BMX trasei pieejama slēpošanas trase, kurā apļa garums ir 1,1 kilometrs. Savukārt uz ūdenstilpes Lielais Ansis ledus izveidots 2,6 kilometrus garš slēpošanas aplis. Slēpošanas trases nav mākslīgi apgaismotas, tāpēc diennakts tumšajā laikā slēpotāji aicināti lietot pieres lukturīti, kā arī rūpēties par savu drošību, slēpojot uz Lielā Anša ledus. Papildus iepriekšminētajām trasēm Kocēnu novadā iespējams slēpot arī Kocēnos – slēpošanas trasē starp Alejas un Ozolu ielām, un Vaidavā – trasē uz Vaidavas ezera, "Tūrisma Gidam" pastāstīja Kocēnu novada domes pārstāve Elīna Upīte.

Vēstures un muižu mīļiem vērts dotie uz Dikļu pils kompleksu. Senākās ziņas par Dikļu muižu ir saglabājušās no 15. gadsimta sākuma, kad tā bija Rīgas bīskapijas lēņu zeme un tika iznomāta Tomasam Rezem. Dikļu pils tagadējā ēka tika uzcelta 1896. gadā, izveidojot izteiksmīgu neobaroka celtni, ar mansarda jumtiem gan centrālajā daļā, gan sānu rizalītos. Dikļu muižas "ansambļa" otrā būtiskākā sastāvdaļa ir klēts, kas ir vecāka par pili un celta 18. gadsimta beigās vēlīnā klasicisma formās. 2008. gada septembrī noslēdzās vairāku gadu darbs, un Dikļu muižas klēts atdzima – ar plašu zāli izstādēm un koncertiem, virtuvi, kā arī mājīgām viesu istabām jumta stāvā. Klēts zālē laiku pa laikam ir iespēja apskatīt dažādu paaudžu latviešu mākslinieku darbu izstādes.

Teikām un nostāstiem apvītais Zilaiskalns ir simbols tautas brīvībai un nemirstībai, arī mūsdienās tā ir vieta, kur var smelties un atjaunot spēkus. Zilaiskalns bijis īpaši svēta vieta senajām tautām, tur tās svinējušas savus godus un veikušas senos rituālus. Svētki tur tiek svinēti joprojām, bet tautas izpratne par tradīcijām un šīs vietas nozīmi laika gaitā ir mainījusies. Nostāsti vēsta, ka senatnē Zilākalna apkaimē dzīvojuši daudzi zintnieki un vārdotāji. Ne tik senos laikos Zilākalna tuvumā dzīvoja un ļaudis dziedināja slavenā Zilākalna Marta. Uz viņas mājām Žāžēnos, netālu no Zilākalna, braukuši ļaudis no visas Latvijas un gaidījuši garās rindās, lai varētu ar viņu kaut tikai parunāt. Vairāk par šo vietu lasi te.

Savukārt Sietiņiezis ir lielākais balto smilšakmeņu atsegums Latvijā un Baltijā. Tas ir 15 metru augsts un 400 metru plats – atsegums ir arī valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Tas ir ļoti daudzveidīgs – ar topošu arku, milzīgu stabveida cilni, alu ar divām izejām, augstajām kraujām un nišām. Tas ir noklāts ar filigrāniem smilšu iedobumiņiem, ieža unikālajiem rotājumiem, un tieši šo iedobumiņu līdzības dēļ Sietiņiezis ir ieguvis savu nosaukumu.

Kā "Tūrisma Gids" skaidroja iepriekš, Daviņu lielo akmeni 1925. gadā atrada un kā pirmo šāda veida objektu Latvijā aprakstīja Pieminekļu valdes darbinieks Arturs Štāls. Akmens ir četrus metrus garš, gandrīz trīs metrus plats un teju pusotru metru augsts. Juris Urtāns, apsekojot Daviņu bedrīšakmeni 1980. gadu vidū, tajā saskaitīja par četrām bedrītēm vairāk nekā sākumā – 19 noapaļotus konusveida dobumiņus, kādi raksturīgi Ziemeļeiropā izplatītajiem kultūrakmeņiem. Tomēr arī tas vēl nebija viss – 2008. gadā Latvijas petroglifu centra (LPC) speciālisti, uzmanīgi izpētot akmeni, atklāja, ka tajā ir vēl 16, līdz šim nepamanītas bedrītes. Kopā tātad veselas 35. Līdzīgi akmeņi Latvijā šobrīd atrasti apmēram 80, aptuveni 40 esot kaimiņos Lietuvā, taču Igaunijā – 2000.

Citas idejas atpūtai Kocēnu novadā meklē te.