Brīvdienas Ķīnā: 10 idejas, kā ceļojumu padarīt neaizmirstamu

Nedēļu ilgā ceļojumā pa Ķīnu jāiekļauj Pekina, Siaņa un Šanhaja. Taču senā valsts slēpj vairāk dārgumu nekā tikai šīs trīs pilsētas, kaut arī tur ir daudzi aplūkošanas vērti objekti.

Jā, Ķīnas galvaspilsētai Pekinai ir slikta reputācija gaisa piesārņojuma dēļ, taču leģendārā Aizliegtā pilsēta, rāmā Vasaras pils un īpatnējais Debesu templis piešķir tik aizraujošu vēsturisku elpu, kādu neatrast nekur citur. Viesošanās Ķīnas galvaspilsētā ir lieliska iespēja nobaudīt slaveno Pekinas pīli. Šis ēdiens jau pirms vairākiem simtiem gadu celts imperatoru svētku galdā, taču recepte nav bijusi publiska līdz pat 1864. gadam. Zinātāji apgalvo, ka nekur citur Pekinas pīle nav tik autentiska kā Ķīnas galvaspilsētā.

21 196 kilometrus garais Lielais Ķīnas mūris ir viens no zināmākajiem šīs valsts apskates objektiem. Visbiežāk tūristi apmeklē Badalingas daļu, taču var doties uz Džinšaliņu vai Gubaiko un apvienot to ar pārgājienu kalnos. Abas minētās vietas ir tālu no tūristu ceļiem, mūris nav tik rūpīgi restaurēts kā Badalingā, tādēļ te var gūt autentiskākus iespaidus par seno būvi. Džinšaliņa un Gubaiko atrodas dažu stundu braucienā no Pekinas, taču pats Lielais Ķīnas mūris stiepjas vēl tālu iekšzemē līdz pat Iekšējai Mongolijai.

Senie ķīnieši bija īsti akmens mūru meistari, tādēļ ir vērts pievērst uzmanību, piemēram, Siaņas pilsētas aizsargmūrim vai pasaulē garākajam apļveida mūrim – Mingu pilsētas mūrim, kas sākotnēji bijis 35 km garš. Šis nenovērtētais Ķīnas brīnums tapis laikā no 1366. līdz 1386. gadam Mingu dinastijas galvaspilsētas aizsardzībai, tas apskatāms Naņdzijinas pilsētā.

Vēl viens obligātais apskates objekts – ikoniskās terakotas kareivju skulptūras, kas atrodas netālu no pirmā Ķīnas imperatora Cjiņa Šihuana (259. - 210. g. p.m.ē.) kapenēm. Katra skulptūra, kas tapusi Cjiņa aizsardzībai pēcnāves dzīvē, ir unikāla, tādēļ terakotas armija arheologiem ir īsta dārgumu krātuve. Tieši Cjiņa laikā sākās arī to nocietinājumu būve, kuru mūsdienās pazīstam kā Lielo Ķīnas mūri. Terakotas armijas muzejā no Siaņas var nokļūt ar auto vai sabiedrisko autobusu. Tiesa, jāņem vērā, kas tas ir vispopulārākais muzejs Ķīnā.

Pamatīgākas apskates vērta ir arī pati senā Siaņa, kas bijusi mītnes vieta 13 dinastijām. Tās apkārtnē ir atrodamas 72 karaliskās kapenes un vairāk nekā 700 dažādu vēsturisko objektu, sākot ar pagodām līdz pat pilsētu mūriem. Te atrodas arī slavenā Lielā meža zosu pagoda, savukārt tūristu suvenīri meklējami musulmaņu kvartālā.

Ja esat Guliņā, tad ir jāizbrauc Lī upe. Skaistas krasta klintis, vienaldzīgi ūdens bifeļi, kas braslos meklē maltītes, idilliski rīsu lauki un bambusa plosti, ar kuriem pārvietojas vietējie iedzīvotāji. Bambusa plostu var arī izīrēt. Taču var izvēlēties arī tradicionālu kruīzu, pārgājienu pa krastu. Lī upes ainavas Guiliņā ir iekļautas UNESCO dabas mantojuma sarakstā, te ir arī neskaitāmi vēstures pieminekļi no Kinu, Mingu, Hanu dinastiju laikiem. Upe ar zvejniekiem, kas ķer zivis, ir attēlota uz 20 juaņu naudas zīmes.

Džedzjanas provincē ar bambusa plostiem ir vērts izbraukt Nanksi upi – majestātiski kalni, sena apbūve krastos, iedzīvotāji skalo veļu un izmanto kormorānus zivju ķeršanai.

Trešo garāko upi pasaulē – Jandzi – uzskata par vienu no Ķīnas civilizācijas šūpuļiem. Upe vijas no Tibetas plato līdz pat Šanhajai, tās krastos atrodas Čuncjina, Nandzjina un Šanhaja. Upes varenību vislabāk var novērtēt, dodoties kruīzā, kurš ietver populāru apskates vietu (Trīs aizu dambis, Fendu spoku pilsēta, Lešanas milzu Buda, Rietumu ezers) apmeklējumus.

Cjudžaigo ir viena no sirreālākajām vietām, kur ceļotājam var gadīties nokļūt. Ezers ar mainīgo ūdens krāsu, kuru ietekmē aļģes un kaļķa iegulas, ir lielākais šā reģiona dārgums. Šeit savvaļā mīt milzu pandas. No visām lielākajām Ķīnas pilsētām te var nokļūt ar lidmašīnu. Tuvākais satiksmes mezgls ir Čendu, Sičuaņas provincē, kas atrodas stundas lidojumā.

Trīs stundu braucienā no Sjininas, Cjinhaijas provincē 3205 metrus virs jūras līmeņa apskatāms Ķīnas lielākais iekšzemes sālsezers Kukunors jeb Cjinhai ezers. Šajā valsts daļā ieklīst vien retais tūrists, izņemot riteņbraucējus, kas vasarā piedalās sacensībās.

Savukārt brauciens pa vienu no pasaulē bīstamākajiem ceļiem – Karakoramas šoseju – tiks atalgots ar satriecošiem skatiem pie Karakula ezera. Nekādas norādes par "nogruvumiem" neattur ceļotājus no Kašgaras doties to aplūkot. Izkusušo ledāju ūdeņu pārpilnais ezers atrodas 3600 metrus virs jūras līmeņa Pamira plato. No Kašgaras uz Karakulu nekursē sabiedriskais transports, taču tūrisma kompānijas organizē ekskursijas nelielās grupās.

Bijusī Portugāles kolonija Makao ir viens no diviem Ķīnas speciālajiem administratīvajiem reģioniem, kur izvietojies pasaulē lielākais azartspēļu tirgus. Runā, ka Makao gada ienākumi no kazino teju septiņas reizes pārsniedz Lasvegasas ieņēmumus. Senākajā eiropiešu kolonijā Austrumāzijā, kuru Portugāle pārvaldīja 442 gadus (1557-1999), atradīsiet šarmantus kontrastus starp barokālām baznīcām, taoistu tempļiem un spožām luksus kazino ugunīm. Šī reģiona virtuvē savijušās garšas no pieciem kontinentiem. Makao var nokļūt ar prāmi no Šeņdžeņas, ar autobusu, auto vai lidmašīnu.

Rīsu audzēšanas terases ir ļoti gleznainas jebkurā vietā, taču Longšengas terases netālu Guiliņas, Džuanu autonomajā reģionā, ir kas īpašs. Terases, ko dēvē par Pūķa mugurkaulu, ir klasisks Ķīnas tradicionālās lauksaimniecības piemērs. Pastorālo ainu papildina dīvaini pievilcīgi ciemati. Šīs ainaviski skaistās vietas ir labi sasniedzamas ar autobusu no Guiliņas.

Par skaistākajām rīsu audzēšanas terasēm uzskata Junhe terases, kas atrodas netālu no Lišujas pilsētas un Cikuejas terases, Loudi prefektūrā, Hunaņas provincē. Junhe kalnos rīsus audzē aptuveni 1000 gadu, terases ierīkotas agrīnās Tangu dinastijas laikos. Senie ciemati Lišujas pievārtē ir ērti sasniedzami ar auto vai vilcienu, savukārt līdz Cikuejas terasēm no Čanšas pilsētas jābrauc 285 km.

Domājot par pilsētu ar neskaitāmiem kanāliem, prātā nāk Venēcija, taču arī Ķīnā ir vairākas pilsētas, kas ir būvētas "uz ūdens". Vispopulārākā "ūdens pilsēta" ir Honkuna, tūristi iecienījuši arī Taeirčuaņu Šanduņas provincē un Žožaņu netālu no Šanhajas. Ja meklējat ko autentiskāku, tad reģionā starp Šanhaju, Sudžou un Handžou var apmeklēt mazo, kluso Tongli, Sitangu vai turīgu iedzīvotāju iecienīto Nanksjunu.

"Dim sum" (burtiskā tulkojumā – "pieskarties jūsu sirdij") ir viena no populārākajām ķīniešu virtuvēm. Tās ir delikateses, kuru pirmsākumi meklējami simtiem gadu senā pagātnē, kad ceļinieki apstājušies atpūsties tējas namiņos un ko ātri uzkost garo braucienu laikā. Ja esat Honkongā, tad ir vērts apmeklēt kādu no "Tim Ho Wan Dim Sum" restorāniem. Kaut arī šobrīd ēdinātavu ķēde ir izpletusies vairākās pilsētās un valstīs, (piemēram, Singapūrā, Makao) tomēr par vislabākajiem tiek uzskatīts pirmās, Honkongā bāzētās.

Ar baltajām smiltīm klātās Saņjas pludmales ir vistālāk uz dienvidiem esošais Ķīnas kūrorts, kas atrodas Hainaņas salā. Sala ir īsta tropiskās atpūtas paradīze ar neskaitāmiem kūrortiem, spa, peldošiem restorāniem un izklaides parkiem. Aptuveni 28 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Saņjas, Jalongas līča krastā iekārtojušās aptuveni 20 starptautiskās luksus viesnīcas. Bet 40 kilometrus no Saņjas centra atrodas budistu dievības Guaņjiņas statuja, kas skatās un sūta svētību uz trīs pusēm – kontinentālo Ķīnu, Taivānu un pāri Dienvidķīnas jūrai. 108 metrus augstā statuja uzcelta netālu no Nanšanas kalna, kas ir vistālāk dienvidos esošā augstiene Ķīnā. Saņjas lidosta nodrošina aviosatiksmi ar visām lielākajām Ķīnas pilsētām, kā arī deviņām starptautiskajām pilsētām.

Dokumentālie seriāli par Ķīnu – "Pazuduši Ķīnā", "Ķīna no gaisa" – "National Geographic" skatāmi sestdien, 2. februārī, no pulksten 12:10, kā arī citās dienās.