Slovēnijā atrodamā Predjamas pils pavisam noteikti šarmē ar savu atrašanās vietu. Pils jau kopš 13. gadsimta cieši piekļāvusies 123 metrus augstajām klintīm, kā arī tā glabā interesantus stāstus un pazemes ejas. Ne velti šis ir viens no populārākajiem galamērķiem visā valstī.
Lai arī pils prot piesaistīt uzmanību vien ar savu unikālo atrašanās vietu, tā interesentiem sagādājusi vēl kādu pārsteigumu – zem tās iegūlusies varena alu sistēma ("Jama pod Predjamskim gradom" jeb "The Cave under Predjama Castle"), minēts ceļvedī "Postojnska-jama".
Atsaucoties uz senu leģendu, 15. gadsimta beigās pilī bija apmeties Erazems, kurš, kā skaidro "Atlas Obscura", bija apvidū labi pazīstams kā laupītājbarons un zaga no bagātajiem, bet deva trūcīgajiem. Nogalinot Frederiku III, viņš bija sacēlis varenu brēku, tāpēc, karapulka ieskauts, viņš bijis spiests patverties savā pilī. Tomēr dumpinieks Erazems bijis apveltīts arī ar gaišu prātu un izveidoja slepenu tuneli, kas ļāva pa pazemes ejām slepeni doties, kur vien kāro sirds. Lai iegūtu ēdienu un izlavītos no pils, Erazems veselu gadu izmantojis slepenos tuneļus alās, visbeidzot šo noslēpumu ienaidniekiem atklājis kāds viņa kalps, pieliekot punktu slapstīšanās dienām un arī viņa dzīvībai, minēts "Atlas Obscura".
Ginesa rekorda grāmatā Predjamas pils atzīmēta kā lielākā alu pils pasaulē, savukārt zem tās atklātās alas sniedzas 14 kilometru garumā. Tiesa gan, tūristiem pieejama vien 700 metrus gara apskates vieta. Jāpiebilst, ka zinātkārajiem gida pavadībā ar īpašu aprīkojumu iespējams doties arī piedzīvojumiem nedaudz bagātākās ekspedīcijās pa slepenām ejām, kur reiz slapstījies Erazems un kas parasti tūristiem ir slēgtas.
Kopš pirmsākumiem pils vairākkārt pārbūvēta un atjaunota, līdz beidzot ieguvusi mūsdienās labi pazīstamo ēkas izskatu. Pilī, kas atvērta visu gadu, iespējams apskatīt senu ieroču izlasi, kā arī no maija līdz septembrim apskatīt pazemes alas, kas pārējā laikā ir slēgtas, ļaujot tur mītošajiem sikspārņiem mierīgi pārziemot. Vairāk par alām un piedāvājumu Predjamas pilī iespējams lasīt ceļvedī šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
