Šoreiz "Tūrisma Gids" izraudzījis dažādas vietas no visas pasaules, kur atrodami pazemes labirinti – alas un slepenas ejas, kas mudināt mudinās uzzināt, kāpēc tās tur reiz izveidotas un kādi stāsti tās apvij.
Polijas pazemes pasaule – Veļičkas raktuves
Veļičkas sāls raktuves Polijā darbojas jau kopš 13. gadsimta. Mūsdienās gan šajā vietā populārāks ir muzejs, nekā sāls ieguve – ik gadu vairāk nekā 1,2 miljoni ceļotāju apmeklē neparasti mirdzošo pazemes valstību.
Daudzi šo vietu dēvē par pasaules interesantākajām sāls raktuvēm, un tam ir pamats. Raktuves jau 1978. gadā iekļautas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Vecajās sāls raktuvēs ir gan pazemes ezers, gan labsajūtas un SPA komplekss, kurā, protams, goda vietā ir sāls, kas ir ne vien noderīgs kulinārijā, bet arī veselīgs kā kosmētikas un ārstniecības līdzeklis.
Vecajās raktuvēs iespējams doties arī īstā kalnraču piedzīvojumu ekskursijā "Veļičkas raktuvju noslēpumi" – ar lukturīti pie ķiveres un drosmes pilnu sirdi. Ceļojums sākas jau Veļičkas pilsētas centrā, bet tālāk ceļš ved pa šaurajām raktuvju ejām un citiem interesantiem objektiem. Šādā apakšzemes ceļojumā uzzināsi gan par sāls ieguvi, gan ekipējumu, kāds nepieciešams raktuvju darbiniekiem rakšanai un drošībai.
Pārsteigumi pazemē – mirdzošā ala sapņu zemē Jaunzēlandē
Pirms 30 miljoniem gadu Vaitomo atradās zem ūdens. Vaitomo alas ir sens kaļķakmens alu un grotu labirints, kur ir stalaktītu un stalagmītu kolonnas un kur apkārt spoži mirdz miljardiem kāpuriņu. To mazie ķermenīši, kas izstaro gaismu, alas griestus tumsā pārvērš par zvaigžņotām debesīm, kā arī ar savu gaismu palīdz orientēties alā.
Vaitomo alu komplekss sastāv no trīs alām – Aranui, Ruakuri un Vaitomo. 2005. gadā alas atvērtas apmeklētājiem kā labs inženiertehnisko iespēju un dabas brīnumu līdzās pastāvēšanas piemērs. Nokāpjot alās pa spirālveida tuneli, skatam atklājas kaļķakmens pasaule, kuras sienās ieraugāmi arī nelieli kristāliņi. Tur atrodama pavisam cita pasaule ar pazemes ūdenskritumiem un mirdzošajiem kāpuriņiem, kas mitinās vien nelielā daļā no milzīgā alu tuneļa. Alās pieejamas garākās pazemes ekskursijas Jaunzēlandē.
27 metrus dziļa aka Portugālē, no kuras ved slepenas ejas
27 metrus dziļa, skaista, bet noslēpumu plīvurā tīta – tāda ir aka Portugālē, kuru dēvē par "The Initiation Well". Skaistā aka meklējama īpašumā "Quinta da Regaleira", kur tā atrodas līdzās pilij un citām ēkām, noslēpumainiem parkiem un pazemes tuneļiem, kā arī dažādiem citiem apskates objektiem, minēts "Abandoned spaces". Aka jau sākotnēji netika būvēta ūdens resursu iegūšanai, bet, kā minēts tūrisma ceļvedī "Sintra-Portugal", iespējams, tur notika slepenas ceremonijas. Tiesa, konkrētu liecību par tās izmantošanas nolūkiem gan nav. Tomēr arī tajā ir savs šarms, iespējams, tāpēc šī noslēpumiem apvītā vieta tik ļoti ieintriģējusi ziņkārīgos.
Visu vēl interesantāku padara tas, ka no akas ved slepenas ejas, kas savienotas ar pazemes tuneļiem. Pa vienu šādām eju iespējams nokļūt uz visai līdzīgu, bet mazāku aku, kuras nosaukums ir "Unfinished Well" jeb Nepabeigtā ala.
Predjamas pils Slovēnijā, zem kuras atrodas iespaidīga alu sistēma
Slovēnijā atrodamā Predjamas pils pavisam noteikti šarmē ar savu atrašanās vietu. Pils jau kopš 13. gadsimta cieši piekļāvusies 123 metrus augstajām klintīm, kā arī tā glabā interesantus stāstus un pazemes ejas. Ne velti šis ir viens no populārākajiem galamērķiem visā valstī.
Lai arī pils prot piesaistīt uzmanību vien ar savu unikālo atrašanās vietu, tā interesentiem sagādājusi vēl kādu pārsteigumu – zem tās iegūlusies varena alu sistēma ("Jama pod Predjamskim gradom" jeb "The Cave under Predjama Castle"), minēts ceļvedī "Postojnska-jama".
Ginesa rekorda grāmatā Predjamas pils atzīmēta kā lielākā alu pils pasaulē, savukārt zem tās atklātās alas sniedzas 14 kilometru garumā. Tiesa gan, tūristiem pieejama vien 700 metrus gara apskates vieta. Tomēr zinātkārajiem gida pavadībā ar īpašu aprīkojumu iespējams doties arī piedzīvojumiem nedaudz bagātākās ekspedīcijās pa slepenām ejām, kur reiz, glābjot savu dzīvību, slapstījies pils īpašnieks un kas parasti tūristiem ir slēgtas.
Tūristu iecienītās Parīzes katakombas
Parīzes katakombas pieejamas apskatei, un jau izsenis atzīta par vienu no pilsētas biedējošākajām vietām. Nav nekāds brīnums, ka daudzi runā, ka šajā vietā spokojoties. Katakombas mēdz dēvēt pat arī par pasaules lielāko kapu, jo tur atrodamas vairāk nekā sešu miljonu cilvēku mirstīgās atliekas.
18. gadsimta vidū Francija bija viens no politiskajiem un ekonomiskajiem centriem pasaulē. Šajā laikā ļoti ātri "auga" Parīze un arī tās iedzīvotāju skaits. Likumsakarīgi, ka pieauga arī mirušo skaits, un, tā kā pilsētā trūka vietas, kur zemes klēpī guldīt viņu mirstīgās atliekas, zem pilsētas tika izveidotas katakombas, pazemes ejas un tuneļi. Otrā pasaules kara laikā katakombas franču pretošanās kustība izmantoja kā slēptuvi no nacistiem.
Tagad katakombas ir oficiāls Parīzes muzejs. Ieeja tajās ir pie pilsētas agrākajiem "Barrière d'Enfer" vārtiem. Pēc tam jādodas 19 metrus dziļi pazemē pa spirālveida kāpnēm
Pils Polijā, zem kuras, iespējams, noslēpts nacistu zelts
Ksjonžas pils ir trešā lielākā pils Polijā. Tā atrodas uz majestātiskas klints Lejassilēzijā. Lai arī tās vēsture ir vairāk nekā 700 gadu sena, paši satraucošākie notikumi pilī un tās apkaimē risinājušies pagājušā gadsimta vidū, Otrā pasaules kara laikā, kad pils bijusi nacistu pakļautībā, un, iespējams, pazemes tuneļos zem tās paslēpts slavenais "zelta vilciens".
Klintīs zem pils un tās apkaimē tika izrakta milzu tuneļu sistēma, kurā brīvi varēja pārvietoties kravas mašīnas un vilcienu vagoni. Saskaņā ar leģendu 1945. gada sākumā nacistu armija, bēgot no padomju spēku tuvošanās, toreizējā Breslavā glabāto salaupīto zeltu, dārglietas un citas vērtības sakrāva vilcienā un mēģināja izvest. "Zelta vilciens" tā arī nekad nesasniedza savu galamērķi, bet neskaidros apstākļos pazuda tagadējās Polijas dienvidrietumos.
Kohtlas Raktuvju parks Igaunijā
Pazemes muzejs ir Igaunijas ziemeļaustrumos esošā Kohtlas Raktuvju parka saistošākā un aizraujošākā atrakcija, kuru veido agrākās raktuvju ejas aptuveni kilometra garumā. Ekskursijas gaitā ikviens apmeklētājs pārvēršas par kalnraci, uzliekot galvā ķiveri un pie jostas piestiprinot kalnrača lampu, nolaižas līdz astoņu metru dziļumā esošajās raktuvju ejās, sper soli īsto kalnraču pēdās un gūst ieskatu viņu kādreizējā darba dzīvē - visai nepatīkamos, mitros un krēslainos apstākļos.
Parks ierīkots bijušajās degslānekļa raktuvēs, tādēļ ir vēl jo iespaidīgāks un ļauj labāk izprast rūpniecības pagātni un nākotni. Pazemes pārgājiena laikā apmeklētāji nonāk dažādās kalnraču pazemes darbavietās - sprāgstvielu noliktavā, brauc ar īstu pazemes kalnraču vilcienu un iepazīstas ar pazemes tehniku un rakšanas tehnoloģijām. Apmeklētājiem ir iespējams arī pasūtīt garšīgas kalnraču pusdienas un izbaudīt tās kalnraču pazemes ēdnīcā.
Kohtlas raktuves slēgtas kopš 2001. gada. Taču, kas neatceras pagātni, dzīvo bez nākotnes, tādēļ igauņi pirms dažiem gadiem nolēma ķerties pie cirtņiem un ķiverēm, aizdegt kalnraču lampas un no jauna atklāt pazemes dārgumu krātuves ikvienam. Ik gadu kopš 2012. gada parks arvien paplašinājies, un nu jau tur ir visai daudz, ko apskatīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
