Krāslavas novads atrodas gleznainā vietā. Te savu plūdumu sāk Daugava, metot astoņus skaistus lokus līdz pat Daugavpilij. Krāslavu mēdz dēvēt par Latvijas mazo Šveici, mazpilsētu pērli un pat par gurķu pilsētu, tomēr, lai arī kā to dēvētu, tā apbur ar savu skaistumu un mājīgo atmosfēru. Ko tajā apskatīt? "Tūrisma Gids" kopā ar Krāslavas novada tūrisma informācijas speciālistiem piedāvā dažādas idejas.
Pilsētas attīstība cieši saistīta ar grāfu Plāteru darbību šajā miestā. Grāfi Krāslavu centās izveidot par Latgales garīgo un saimniecisko centru. Šodien Krāslavas ielās nevar sastapt nevienu šīs dzimtas pārstāvi, bet viņu veikums redzams ik uz soļa. Krāslavieši lepojas ar grāfu Plāteru pili, pazemīgi noliektu galvu dodas uz vareno katoļu dievnamu, kā arī ar lepnumu stāsta par grāfu dzīvi pirms diviem gadsimtiem. Vēsturiskie objekti organiski iekļaujas pilsētas kopējā tēlā un ir Krāslavas novada vizītkarte.
Krāslavas pievilcību vairo te esošie vēstures un arhitektūras pieminekļi, dabas skaistums un prasmīgie cilvēki.
Krāslavas grāfu Plāteru pils komplekss pēdējo gadu laikā piedzīvojis manāmas pārmaiņas. Kompleksa centrālā ēka ir grāfu Plāteru dzimtas rezidence. Tās celtniecība sākta ap 1765. gadu pēc arhitekta Antonio Parako projekta un pabeigta 1791. gadā. Sākotnēji pils būvēta baroka stilā, taču 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā tā pārbūvēta pēc klasicisma kanoniem.
Pils iekštelpu sienas bagātīgi apgleznotas ar senās Romas skatiem, iluzoriem zīmējumiem un figurālām kompozīcijām pēc Dž. B. Piranezi gravīru paraugiem. Šie sienu interjera gleznojumi ir 18. gadsimta Latgales laicīgās arhitektūras izcilākais piemineklis.
Pils pagaidām apskatāma tikai no ārpuses, taču pārējās kompleksa ēkas ir apdzīvotas ikdienā. Bijušajā kalpu mājā ierīkots Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, kurā smelties zināšanas par Krāslavas vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz pat mūsdienām. Apmeklētāju iecienītas ir ne vien ar vēsturi saistītās ekspozīcijas, bet arī dažādu mākslinieku darbu izstādes, kas muzejā tiek regulāri rīkotas. Muzeja jaunums ir ekspozīcija "Pi vīna golda", kas stāsta par piecu Krāslavas vēsturisko pamattautību – latviešu, krievu, baltkrievu, poļu un ebreju – kulinārajām tradīcijām. Jaunā ekspozīcija atrodas nesen renovētajos pils kompleksa staļļos jeb Amatu mājā.
Bijušajā pārvaldnieka mājā atrodas Krāslavas novada tūrisma informācijas centrs un biedrība "Latgales kulinārā mantojuma centrs". Te apmeklētāji var iegūt visu nepieciešamo tūrisma informāciju par Krāslavas novadu, visu Latgali, kā arī citiem Latvijas reģioniem un iegādāties suvenīrus.
Neparasta privātkolekcija mājo pārvaldnieka mājas bēniņos – aptuveni 1500 porcelāna lelles. Tās darinājuši dažādi mākslinieki no visas pasaules. Te ir iespēja arī fotografēties stilizētos tērpos.
Pils kompleksa teritorijā atrodas grota ar pils sargu – lauvu, skatu laukums, no kura paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu, un parks ar dīķi.
Kad izbaudīts pils komplekss, var doties Krāslavas ielās – pastaigāties pa vēsturisko centru, kur atrodas strūklaka pilsētas ģerboņa forma, iepazīt Krāslavas koka apbūvi un iegriezties Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu baznīcā, kas ir spilgtākais baroka laikmeta arhitektūras piemineklis Latgalē. Baznīca būvēta no 1755. līdz 1767. gadam pēc itāliešu arhitekta Antonio Parako projekta. Baznīcas altāra daļā izvietota itāļu mākslinieka Filipo Kastaldi 18. gadsimtā gleznotā freska "Svētais Ludvigs dodas krusta karā", kuras restaurācijas darbi tika veikti 12 gadus un tika pabeigti 2015. gadā. Sevišķi jāizceļ Sv. Donata mocekļa relikvijas, kas piesaista lielu skaitu ticīgo, tādējādi padarot Krāslavu par otro lielāko svētceļotāju vietu Latgalē pēc Aglonas. No 1757. līdz 1844. gadam pie baznīcas darbojās garīgais seminārs – pirmā augstākā mācību iestāde Latvijā.
Pilsētas skaistākā rota ir Daugava. Krāslavā arī sākas dabas parks "Daugavas loki". Parks izveidots 1990. gadā, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un maz pārveidoto ainavu Daugavas senlejas Krāslavas – Naujenes posmā un tam piegulošajā teritorijā. Raksturīgākā dabas parka īpatnība ir astoņi lieli Daugavas loki, kuru garums sasniedz četrus līdz sešus kilometrus. Parka teritorijā atrodami daudzi dabas un kultūrvēsturiski pieminekļi. 2011. gadā tas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. Vērts piebilst, ka skaists skats uz Daugavu un pilsētu paveras no Priedaines skatu torņa, kas ir 32 metrus augsts.
Apceļojot "Daugavas lokus", iespējams apciemot interesantas saimniecības, kas atrodas dabas parka teritorijā. Smaržu virpulī nokļūsi z/s "Kurmīši", kas nodarbojas ar ārstniecības augu audzēšanu tējām. Kopš aizvadītā gada saimniecībā tiek ražoti ārstniecības augu hidrolāti jeb ziedūdeņi.
Par to, kā "Daugavas lokos" dzīvo bites, izstāstīs saimniecībā "Cīruļi", savukārt baudīt saldumus aicina z/s "Brieži" saldumu darbnīca.
Aktīvās atpūtas cienītājiem patiks "Daugavas lokus" izbaudīt, braucot ar laivu vai plostu, minoties ar velo pa velomaršrutu Nr. 35 "Daugavas loki" vai dodoties zirgu izjādēs, ko piedāvā zirgu sēta "Klajumi". Pēc enerģiskas izjādes zirgu sētā var nobaudīt Latgales kulinārā mantojuma ēdienus, izpērties pirtiņā un palikt nakšņot.
Sportiska atpūta garantēta sporta un atrakciju parkā "Starp debesīm un zemi". Tur var rāpties pa šķēršļu trasi, kā arī, piemēram, spēlēt militāro spēli "Airsoft". Mierīgākas atpūtas cienītāji ir laipni aicināti izbaudīt veselības taku "Eņģeļa pēdiņas".
Unikāls objekts atrodas pašā Krāslavas novada pierobežā. Tas ir "Laimes muzejs" Indrā. Interaktīvā ekspozīcija aicina ikvienu darboties, sajust un domāt, skatīties nākotnē. Muzeja uzdevums nav sniegt atbildi uz jautājumu "Kas ir laime?", bet rosināt cilvēkos pozitīvas emocijas, ļauties iespaidiem, radīt, iedvesmot un meklēt katram savu atbildi uz šo jautājumu. Muzejs saņēma apbalvojumu "Inovatīvākais tūrisma objekts Latgalē 2018".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
