Pieci dabas objekti Latvijā, kurus apvij stāsti par raganām  (1)

Siguldas pusē, Daudas upes lejā, meklējama viena no Gaujas nacionālā parkā pērlēm – Raganu katls.

Raganu katls ir milzīga grava, kuras sienas slejas 30 metru augstumā, bet gravas platums sasniedz 20 metrus. Tajā skaisti iekārtojušās arī klintis, kas sniedzas līdz pat 20 metriem un ir ļoti stāvas.

Šo vietu apvij vairākas teikas. Viena no tām stāsta, ka senos laikos Jāņu naktī pie Daudu mājām raganas slaukušas saimnieka govis. Kad tās pieķertas, bēgot lekušas no kraujas tādā ātrumā, ka izsitušas lielu bedri, kura atgādinājusi katlu. Savukārt kāda cita teika vēsta, ka senos laikos šī grava esot bijusi raganu sapulču vieta, kur tās salidojušas uz savām slotām un mācījušās visādas zintis un pesteļošanas. Reiz runāts, ka kurš kaut reizi bijis Raganu katlā, iemantošot spēku un drosmi, un nekādas burvestības tam vairs nebūšot bīstamas.

Lasīt vairāk

Sēra dīķi ir neparasts ģeoloģisks veidojums, kas atzīts par dabas pieminekli. Tiesa, sērūdeņu dēļ nāksies nedaudz pieciest īpatnējo aromātu, bet tieši ar sēru bagātais ūdens ir iemesls šejienes īpatnējajai florai un dīķu nokrāsai, ko ziemā gan nevar saredzēt, jo zemi klāj sniega sega. Kā skaidrots Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā, sērūdeņiem piemīt vēl kādas īpašības – tie ir arī dziednieciski.

Pati taka ved pa Raganu purva rietumu malu un aizved līdz iepriekšminētajiem dīķiem. Taka ir lokveida un ļauj nesteidzīgi, bez liekiem tūristu pūļiem pabūt pie dabas.

Lasīt vairāk

Kalnansu purva taka atrodas netālu no Kabiles. Tur gar Bezdibeņa ezeru izvijusies skaista koka laipa, kas piedāvā aplūkot purvam raksturīgo un gleznaino apkārtni.

Ezers un purvs atrodas 90 metrus virs jūras līmeņa, un tos apvij dažādi nostāsti. Kā "Tūrisma Gids" skaidroja iepriekš, seni nostāsti vēsta, ka tur žāvējoties nauda un apkārtnē redzētas arī raganas. Savukārt teika vēsta, ka Bezdibeņa ezers pazemē savienojas ar kādu citu ezeru. Vairāk par Kalnansu purvu un Bezdibeņa ezeru lasi te.

Lasīt vairāk

Zvārtes iezis atrodas Amatas novadā, pašas Amatas upes krastā. Iezi var apskatīt no dažādiem skatpunktiem, tomēr jāatzīst, ka viens no iespaidīgākajiem skatiem būs tad, ja uzkāpsi aptuveni 44 metru augstajā Zvārtes kraujā, kuras kopgarums ir 200 metri. Krāšņais iezis izveidojies tad, kad Amatas upē tika izskaloti smilšakmens ieži. Tā augstums ir gandrīz 20 metri.

Iepretim Zvārtes iezim atrodas vēl daži dabas apskates objekti, piemēram, Miglas iezis, ko vietējie iedzīvotāji nodēvējuši par Pļavas iezi. Tāpat arī šeit atrodas Raganu pļava, kur izveidota ekspozīcija, kas vēsta par Zvārtes raganām, kā arī par pļavas augiem un dažādām dabas parādībām. Raganu pļavas nosaukumam ir īpaša nozīme saistībā ar pašu Zvārtes iezi. Nostāstos minēts, ka senatnē šeit pulcējušās raganas. Īpaši aktīva raganu darbība šeit esot bijusi tieši Vasarsvētkos, Jāņos un Ziemassvētkos.

Lasīt vairāk

Kā "Tūrisma Gids" stāstīja jau iepriekš, Talsu pilskalns ir ar teikām apvītākais pakalns Talsos. Stāsta, ka kādreiz šeit dzīvojis ķēniņš Visvaldis ar savu skaisto meitu Nāroni. Netālu no Talsiem – tumšajos Dundagas mežos dzīvojusi ragana ar savu dēlu Jurci. Jurcis Nāroni ir tā iemīlējis, ka nolēmis meiteni nolaupīt. Kādu dienu, kad Nārone bija devusies kādā no saviem klejojumiem bērīša mugurā, Jurcis pārlaidās tai pāri ar savu burvju mēteli un meiteni paķēra. Bet kā jau lepna kurzemniece, Nārone nepadevās bez cīņas – viņa gabaliņu pa gabaliņam grieza nost no Jurča burvju mēteļa. Kur gabaliņš nokrita, tur izveidojās ezers – tāpēc arī Talsu apkaimē ir daudz ezeri. Bet ar laiku mētelis palika par mazu abiem lidotājiem, un tie sāka krist. Uzkrituši virsū ķēniņa pilij, tā nogrima ezera dzīlēs ar visiem pavalstniekiem.

Leģenda vēsta, ka, ja Jaungada naktī, kamēr pulkstenis sit divpadsmit, kāds pagūtu apskriet apkārt Talsu pilskalnam, tad Visvalža pils ar visiem tās iemītniekiem un princesi Nāroni, atkal paceltos virs zemes.

Ja ceļi veduši uz Talsu pusi, noteikti vērts apmeklēt arī šos apskates objektus.