Senais zvejnieku ciems – Carnikava: idejas laika pavadīšanai šajā pusē  (2)

Pavasara saules stari pie jūras? Izklausās fantastiski. Tomēr sajūtas būs vēl patīkamākas, ja līdz jūrai dosies pa pagājušā gada nogalē izveidotajiem koka celiņiem Garciemā. Takas sākums meklējams uz Aizvēju ielas, kur, ejot tālāk pa 650 garu celiņu, tiksi līdz jūrai. Ceļš ved cauri dabas parkam "Piejūra" un mežainajām piejūras kāpām, kas ir Eiropas Savienības aizsargājams biotops.

Dodoties pastaigā, būs iespējams ne vien saelpoties svaigo priežu mežu gaisu, bet arī aplūkot Eimuru kanālu, kas gar koka platformām pavadīs tevi līdz jūrai, tāpat pastaiga dos iespēju apskatīt augstās kāpas, kas dažviet sasniedz pat 15,6 metrus virs jūras līmeņa. Takas galvenais mērķis ir samazināt antropogēno slodzi uz zemsedzi un nodrošināt iedzīvotājiem ērtu pārvietošanos līdz jūrai. Plašāku informāciju meklē te.

Ja sanācis paviesoties šajā pusē, nevar neapmeklēt rekordistu savā kategorijā – Carnikavā atrodas Latvijā garākā promenāde uz jūru ar cieto segumu. Krāsaino betona plātņu ceļš stiepjas 1800 metru garumā un caur dabas parku "Piejūra", kas atrodas "Natura 2000" teritorijā, ved līdz baltajām smiltiņām un bangojošajai jūrai.

Runājot par promenādes segumu, tajā ietverts Līvu ceļa raksta koncepts, attēlojot trīs krāsu – melna, balta, sarkana – vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu. Cieto segumu kāpu zonā nomaina koka laipas, savukārt pirms noejas uz jūru ir izveidota koka skatu platforma. Vairāk lasi šeit.

Lūk, vēl viena vieta, kur izpaužas Carnikavas diženums. Carnikavā atrodams Latvijā garākais gājēju un velosipēdistu tilts pār Gauju. Tas savieno Carnikavas novada administratīvo centru ar Gaujas ciemu. Tilts ir 220 metru garš un četrus metru plats. Tilts tika atklāts 2014. gadā un vēl joprojām neviens tam nav atņēmis zīmīgo titulu.

Šī būve ir nozīmīgs posms "Eiro Velo 13" Dzelzs priekškara maršrutā, kas iezīmē simbolisku robežu starp Eiropas Austrumiem un Rietumiem. Kopumā šis velomaršruts šķērso 20 Eiropas valstis vairāk nekā 10 000 kilometru garumā un aicina ikvienu velobraucēju apceļot Baltijas valstu piekrasti.

Ja ir vēlēšanās iepazīt Carnikavas novada vēstures un kultūras mantojuma liecības, vērts doties uz Novadpētniecības centru Jomas ielā 7. Novadpētniecības centrs atklāts pirms vairākiem gadiem, bet tā ēka veidota kā kopija netālu no Gaujas grīvas 19. gadsimta vidū būvētajai zvejnieka un pārcēlāja mājai "Cēlāji". Gar jūras līci senāk gājis zemes ceļš no Rīgas uz Pērnavu, un pie "Cēlājiem" bija viena no trim nozīmīgākajām Gaujas lejteces pārceltuvēm. Ēkas oriģināls novērtēts kā izcils 20. gadsimta Vidzemes zvejnieku dzīvojamās mājas paraugs.

Novadpētniecības centrā iespējams apskatīt ekspozīciju, pieteikt muzejpedagoģisko programmu, noorganizēt braucienu pa Gauju zvejnieku laivā un pieejamas citas aktivitātes.

Līdz 1917. gadam Carnikava varēja lepoties ar greznāko muižu Vidzemē, kuru 18. gadsimtā uzcēla Ernsts Reinholds fon Mengdens, taču diemžēl Pirmā pasaules kara laikā muižu nopostīja un nekad vairs arī neatjaunoja. Mūsdienās no skaistās Mengdena muižas Carnikavā ir palicis viens kolonnas kapitelis, klēts vietā uzcelts tautas nams, kā arī atjaunots muižas parks, kur novada iedzīvotāji atpūšas, svin svētkus un pulcējas uz dažādiem pasākumiem.

Muižas parks ir attīstīts par lielisku pastaigu vietu un piepildīts ar atpūtas laukumiem ģimenēm ar bērniem, jauniešiem un dabas mīļotājiem. Parkā atrodas ap 200 gadu veci koki, kuru tuvumā var skriet, braukt ar riteni, skrituļot, nūjot, skeitot vai arī izvēlēties kādu citu sev tīkamu nodarbi.

Šī ir bijusī padomju armijas pretgaisa aizsardzības karaspēka daļas pilsētiņa, kur savulaik atradās bāze armijas mācību vajadzībām. Daļā no teritorijas atrodas sēta ar iebetonētām bildēm, kuras liecina par dzīvi Padomju Savienības pastāvēšanas laikā. Bāzē atrodas kādreizējais kontrolpunkts, pāris sargu būdas, lielas garāžas un trīs angāri.