Apskates objekti Jaunzēlandes Ziemeļu salā, kas nemaksā vairāk par sviestmaizi  (1)

Jau iepriekš tikām brīdināti, ka valsts ir dārga un izklaides jo īpaši. Tomēr laika gaitā sapratām, ka ļoti daudz interesanta ir iespējams piedzīvot absolūti bez maksas vai par smieklīgi zemu cenu. Galvenais ir meklēt, lasīt informāciju un jautāt vietējiem. Tūrisma brošūrās nekad nebūs pieminēti karstie baseini par trīs dolāriem vai ekskursijas pa zelta raktuvēm pilnībā bez maksas.

Turpinājumā būs daži no maniem mīļākajiem apskates objektiem Jaunzēlandes Ziemeļu salā, kas ir par brīvu vai nemaksā vairāk par sviestmaizi.

Jaunzēlande ir slavena ar savām pārgājienu takām. Un mūsu pirmā noietā taka, mums ļoti palika atmiņā. Tā bija "Mangawhai" klinšu taka. Šis bija labs sākums, lai pierastu pie ilgstošas staigāšanas pa dažādām virsmām un iemēģinātu jaunos pārgājiena apavus.

Mūsu pirmais īstais pieturas punkts pēc Oklendas bija pilsētiņa ar nosaukumu "Kerikeri". Vietējie joko, ka nosaukums ir tik jauks, ka jāsaka divreiz. Patiesībā daudzu vietu nosaukumi ir maoru valodā, kurā ir raksturīgi atkārtot zilbes vai konkrētas skaņas.

Šajā pilsētiņā gan nav daudz izklaides iespējas, bet ja nu sanāk tur pabūt, var noiet taku uz Varavīksnes ūdenskritumu ("Rainbow Falls"). Tāpat var arī nopeldēties pie skaistā Čārlija ūdenskrituma ("Charlies Rock") no kura vietējie bezbailīgi lec ūdenī.

Tomēr visvairāk šajā apvidū vēlos uzsvērt ko citu. Jaunzēlande ir vulkāniskas izcelsmes sala. To pamanījām jau Oklendā, kur ikviens paugurs liecināja par tur kādreiz bijušu aktīvu vulkānu, kas nu jau krietnu laiku duss saldā miegā. Pateicoties šīm vulkāniskajām aktivitātēm, valstī ir daudzi karstie avoti. Ir vietas, kur upe ir karsta un tajā var vannoties pat ziemā. Dažviet karstie strautiņi izveidojuši tādus kā dabiskos baseinus, kā arī daudzi spa būvēti to tuvumā, lai izmantotu dabiski karsto, minerāliem bagāto ūdeni. Ir tikai loģiski, ka ko tādu ir vērts izbaudīt, ja esi šajā maģiskajā zemē, bet visbiežāk tas maksās attiecīgu cenu. Vēlos izcelt, ka ir vietas, kur šādas karstās ūdens peldes var baudīt bez maksas vai par ļoti draudzīgu cenu.

Baseinos ūdens nav kristāldzidrs un pat ne caurspīdīgs. Tas variē no duļķaini pelēka līdz pavisam melnam. No tā nav jābaidās, jo tas tikai pierāda, cik minerāliem bagāti ir ūdeņi šajā vietā. Vienīgais ieteikums būtu noņemt visas rotaslietas un nevilkt pavisam gaišu peldkostīmu. Mana sudraba ķēdīte kļuva pavisam melna un tikai ar īpašām metodēm atgriezu tai spožumu. Tāpat arī peldkostīms neatguva savu ideālo krāsu. Tomēr pieredze bija tā vērta. It īpaši kādā vēsākā dienā, kad ir vēlme pasildīties.

Ja ir gana daudz laika, noteikti ieteiktu doties uz tālāko ziemeļu punktu jeb "Cape Reinga", kas atzīmēts ar bāku.

Jau labu gabalu pirms šīs vietas pazūd telefona sakari. Apkārt nav mājas vai veikali, tikai kalni, lejas un smilšu kāpas.

Lai gan pludmales un bākas ir iespējams apskatīt arī jebkur citur, šī vieta ir īpaša ar ko citu. Tieši šeit ir iespējams vērot, kā satiekas Tasmana jūra un Klusais okeāns. Apbrīnojami, ka to patiešām var skaidri redzēt, jo viļņi sitas viens pret otru, nākot no divām dažādām pusēm.

Arī pārgājienu takas te ir daudz un visas gleznainas – gluži kā no pastkartītēm.

Vēl viena apbrīnas vērta vieta ir "Te Paki" smilšu kāpas. Ir interesanti redzēt tuksnesi tik koši zaļas dabas vidū. Gluži vai redzēt oāzi tuksnesī, tikai šeit tuksnesis ir oāzē.

Pastaiga pa milzu smilšu kalnu jau vien ir iespaidīga, taču, ja ir pavisam liela vēlme, par pieciem līdz 10 dolāriem ir iespējams noīrēt speciālus dēļus, lai pamēģinātu sandbordingu. Līdzīgi kā ar ragaviņām vai plēvi, laižoties lejup pa sniega kalnu, tikai šeit kalns ir no smiltīm.

Ja negribas maksāt, var izmantot jebkādu dēli, kas pagadījies pa rokai, un uz kura iespējams uzgulties. Vietējie pat ieteica izmantot ceļazīmes, kas gan nešķita īpaši likumīga izvēle.

Tāpat tiem, kas brauc ar četrriteņu piedziņu ir iespēja pabraukāties pa "90 Mile beach", kas vietējiem kalpo teju kā otra šoseja.

Vēl viens Jaunzēlandes fenomens ir spīdīgie tārpiņi. Bieži dzirdēts par vietām, kur rīko speciālas ekskursijas pa alām, kur tie dzīvo. Dažkārt pat tiek piedāvātas laivas, ar kurām cilvēki tiek vizināti, kamēr virs viņu galvām karājas spīdīgie tārpiņi. Šādas tūres bieži vien maksā diezgan dārgi. Tomēr būtu grēks šos spīdīgos brīnumus neredzēt.

Viena no bezmaksas vietām, kur tos apbrīnot visā krāšņumā, ir "Waipu" alās. Tur gan ieteicams izvēlēties atbilstošus apavus, piemēram, gumijas zābakus, jo būs jābrien pa ūdeni līdz sasniegta vieta, kur tie mājo. Noderīgs būs arī gaismas lukturītis, lai neaizķertos taustoties pa tumsu.

Kad sasniegta alas platākā vieta, laiks izslēgt gaismu un paskatīties augšup. Tur arī mums aizrāvās elpa, jo mazie spīdīgie tārpiņi tiešām atgādināja zvaigznes naksnīgās debesīs. Tārpiņiem nepatīk spilgta gaisma un lieli trokšņi, tāpēc tas būtu jāievēro. Fotogrāfijās tos spēs iemūžināt tikai labākās kameras, tāpēc telefonu ņemt līdzi nav īsti vērts.

Tādas vietas kā šī, ir arī daudz kur citur. Tārpiņi mēdz dzīvot uz mitrām klinšu sienām un dažkārt arī tumšākos mežos. Tāpēc, apjautājoties vietējiem, ir liela iespēja, ka redzēsi tos ne tikai vienu reizi vien.

Kā zināms, arī Jaunzēlandi reiz piemeklējis zelta bums, kad zeltrači no malu malām braukuši šurp labākas dzīves meklējumos. Lai kaut nedaudz iepazītos ar šo interesanto fenomenu, ir iespējams apmeklēt vairākas kādreizējās zeltraču pilsētiņas un pat raktuves. Mums ļoti patika "Karangahake Gorge Crown Mines".

Ielejai cauri tek upe, kas visu padara vēl gleznaināku. Viegli iztēloties, kā šeit uzņemtu filmu par zeltraču dzīvi.

Noteikti vēlos pieminēt vēl kādu karsto avotu vietu, kas nebūt nav tik tipiska. Jaunzēlandē "Coromandel" pussalā atrodama Karstā ūdens pludmale ("Hot Water Beach"). Ūdens mēdz sakarst līdz pat 64 grādiem pēc Celsija, tāpēc jābūt uzmanīgiem, lai neapplaucētos.

Vietējie jau ilgu laiku pirms tūristu pieplūduma izmantoja šo vietu savām spa aktivitātēm. Koncepts pavisam vienkāršs – nepieciešama lāpsta un atliek tikai rakt. Lāpstu iespējams noīrēt turpat tuvējā kempingā vai sērferu veikaliņā, bet taupības nolūkos cilvēki mēdz izmantot katlus un pannas. Tā nu katrs tiek pie vidēji sekla baseiniņa, kas ātri vien piepildās ar karsto ūdeni. Noteikums tikai viens – iet tad, kad ir bēgums, citādi baseiniņu izrakt nav iespējams.

Mūsu pieredze bija pavisam ekstrēma. Bijām tur pašā ziemas vidū un cēlāmies vēl pirms saullēkta, lai paspētu uz dienas pirmo bēgumu. Tā nu pa piķa melnu tumsu ziemas aukstumā tika izrakts sekls, bet karsts baseiniņš, kurā sēžot sagaidīju saullēktu virs okeāna. Ko tik maģisku, šķiet, nebiju vēl piedzīvojusi. Turklāt visā pludmalē bijām divi vien, kas ir liels retums. Kad jau bijām gatavi beigt savas aktivitātes un viļņi pamazām sāka dzēst mana baseiniņa eksistences pēdas, sāka ierasties lieli cilvēku bari. Vasarā cilvēku ir daudz, daudz vairāk.

Ja sanāk, apciemo arī Rotorua pilsētu, kas slavena ar saviem geizeriem, karstajiem avotiem un sēra smaku. Tur bez maksas iespējams izstaigāt Redvudas ("Redwoods") mežu, izvēloties sev vēlamā garuma taku.

Turklāt, ja gaisā virmo piparmētru vai mentola smarža, tad vainīgi, visticamāk, būs eikalipta koki, kas šeit gluži vai kalpo par dabisko gaisa atsvaidzinātāju.

Diemžēl zilonis pazaudēja savu galvu 7,8 balles stiprā zemestrīcē 2016. gadā. Taču brīnumainā kārtā akmens veidojums joprojām atgādina ziloni.

Pludmale arī ir viena no melno smilšu pludmalēm, bet akmens veidojumus iespējams apskatīt tikai bēguma laikā, kad līdz tiem ir iespējams aiziet.

Lai piedzīvotu īstu vulkāna pastaigas pieredzi, varam ieteikt doties uz Jaunplimutu ("New Plymouth"), kur visā godībā varēsi vērot perfekto Taranaki kalnu-vulkānu. Lai gan visos ceļvežos lasīsi par "Tongariro Alpine Crossing" kā obligāto aktivitāti, arī Taranaki vulkāns neliks vilkties.

"Tongariro" ir gandrīz 20 kilometrus garš pārgājiens pa vulkāniskajiem laukiem, apskatot krāterus, zilos ezerus, pļavas un lavas laukus. Savas dažādības dēļ, saprotams, ka tā ir vērtīga pieredze, taču pēdējos gados šī taka ir ļoti komercializēta un praktiski neiespējami to noiet mierā un klusumā, jo apkārt gandrīz vienmēr būs cilvēku pūļi (ja vien neizvēlēsieties agras rīta stundas nesezonā).

Savukārt Taranaki ir pieminēšanas vērts pasākums. Vulkāns ir tik simetrisks, ka no jebkuras puses izskatās perfekti. Vasarā iespējams uzkāpt līdz pat pašai augšai, diemžēl pārējos gadalaikos, to varēs tikai profesionāļi, jo sniega dēļ tas nav īpaši droši.

Filmas "Gredzenu pavēlnieks" fani noteikti vēlēsies doties uz Velingtonu, kas ir ievērības cienīgs pieturas punkts jau tāpēc vien, ka tā ir Jaunzēlandes galvaspilsēta. Dēvēta arī par vēju pilsētu, jo tur vēja ātrums var sasniegt pat 248 kilometrus stundā.

Šis man pašai ir vismīļākais objekts visā Ziemeļu salā, jo sava savdabīguma dēļ izskatās kā mākslīgi veidots filmēšanas laukums. Kas ir tikai daļēja taisnība, jo "Gredzenu pavēlnieks" tiešām filmēts arī šeit, bet vieta ir absolūti dabiski veidojusies. Tam gan ir grūti noticēt, jo sajutos kā uz citas planētas.

Neliela taka aizved uz klintīm, kas kā zobeni slejas pretī debesīm. Kā arī no nelielā skatu laukumiņa ir iespējams tās vērot no augšas. Un, ja reiz ir pabūts šajā vietā, iesaku pabraukt arī nedaudz tālāk līdz "Cape Palliser" bākai. Tālāk nemaz aizbraukt nav iespējams, jo ceļš gluži vienkārši beidzas.

Jāsaka, ka bijām pārsteigti cik daudz krāšņuma un brīnišķīgu vietu mums neizmaksāja ne centa. Visus pieminēt nemaz nav iespējams. Un arī pie šī saraksta nevajadzētu apstāties, jo apbrīnojamas vietas ir ik uz stūra.

Ar padziļinātu vietu aprakstu, kā arī Elisas un Alda piedzīvojumiem Jaunzēlandē vari iepazīties viņu blogā, kā arī smelties iedvesmu bildēs "Instagram".