"Sen jau vēlējos aizbraukt uz Murjāņu veco kamaniņu trasi, bet vēl nebija sanācis. Biju apņēmies to izdarīt šopavasar! Bet biju arī izlasījis, ka pārgājienu vērta ir Lojas upe, kas nav ļoti gara – upes kopējais garums ir kādi 26 kilometri. Bija nedaudz jāpapēta karte – kādu posmu tad vēlētos iet," Artis Šukots atklāja "Tūrisma Gidam".
"Braucu ar autobusu līdz Murjāņiem. Tad nedaudz pagāju uz priekšu kādus pārsimts metrus pa šoseju, un upīte jau bija klāt! Pa kreisi paliek Katrīndzirnavas, kas ir interesants objekts, un lielais klinšu atsegums, kuru, braucot pa Rīga-Valmiera šoseju, var brīvi redzēt. Savukārt pa labi atrodas upīte, kuru devos iepazīt. Kāpu pāri margām un devos upei pa pēdām – gāju, līdz tā ietek Gaujā. Tas nozīmē – doties gar upīti līdz Rāmkalniem. Kopumā, pēc "Endomondo" uzskaitītā, tie ir seši kilometri. Ļoti maz, bet neteikšu, ka tas bija pašas vieglākās pakāpes gājiens, drīzāk viduvējs," stāsta Artis.
"Šajos kilometros ir tik daudz, ko redzēt – ļoti skaista, līkumota upe. Turklāt piesātināta ar klinšu atsegumiem! Un nevis sarkanajiem, kādus esam pieraduši redzēt Gaujas krastos, bet gan ar baltajiem klinšakmens tipa atsegumiem," par redzēto atmiņās gremdējas Artis.
Ejot gar šo upīti, iespējams nonākt arī līdz Murjāņu vecajai kamaniņu trasei. Tiesa, jāpatur prātā, ka tas ir privātīpašums, tomēr arī tad, kad Artis apmeklēja šo vietu, viņš neesot bijis tur vienīgais.
Kā "Tūrisma Gids" skaidroja iepriekš, kamaniņu trase celta 1978. gadā. Trase tika izveidota, pateicoties Rolanda Albina Upatnieka iniciatīvai, kurš pats bija slavens latviešu kamaniņu braucējs.
Kas tad interesentus tur sagaida? "Bija posmi, kur brīvi varēja staigāt pa šo kamaniņu trasi, bet vietām viss bija pilnībā sapuvis! Aina bēdīga. Tāda pamestības sajūta, laika zobs dara savu. Viss ieaug, daba pārņem! Bet kopumā varētu teikt – tāds nacionālais dārgums, apskates vērta vieta."