Grobiņas novads sarūpēja vietējiem un viesiem īpašu pārsteigumu jaunajā tūrisma sezonā – 27. aprīlī, Grobiņas novada vasara tūrisma sezonas atklāšanas svētkos, tika atklāta Ālandes upes pastaigu taka, kas vijas no pilsdrupām līdz Priedulājiem, pastāstīja Grobiņas novada domes eksperts tūrisma jautājumos Raimonds Reinis.
Ālandes upes atpūtas kompleksa pastaigu taka vijas cauri Grobiņai līdzās Ālandes upes līkločiem trīs kilometru garumā. Līdzās pastaigu takai plūst Ālandes upe, bet apkārt virmo leģendām apvīti nostāsti, kuri šeit ir zemē, akmenī un vārdos iekalti. Visas pastaigu takas garumā iespējams iepazīt šos stāstus ar informatīvu stendu un atraktīvu elementu palīdzību.
Ālandes upes atpūtas kompleksa pastaigu takas viens no sākumiem rodams Grobiņas viduslaiku pilī ar bastioniem. Tās būvniecība saistāma ar 13.gadsimta vidu. 1328. gadā Grobiņas pils uzcelta no jauna Ālandes upes labajā krastā uz zemes paaugstinājuma aptuveni 200 metrus no Grobiņas pilskalna jeb Skābarža kalna. Lai gan gadsimtu garumā pils bijusi nozīmīgs militārs nocietinājums, 1795. un 1812. gada karadarbības rezultātā pils šo funkciju zaudēja un gadsimtu gaitā pārvērtās drupās. Līdz mūsdienām ir saglabājušies pils viduslaiku mūri, 17.gadsimtā veidotie nocietinājumu bastioni, aizsarggrāvji un stāvinātās nogāzes.
Turpinot ceļu pa pastaigu taku, iespējams redzēt Grobiņas pilskalnu (Skābarža kalnu) un senpilsētu, kas veido 6,24 hektāru lielu teritoriju Ālandes upes labajā krastā. Pilskalnu klāj vairāk nekā 20 skābarži, ir labi saglabājušās nogāzes un plakuma malas. Savukārt apmetnes teritoriju lielākoties sedz pilsētas apbūve, infrastruktūra un saimniecības platības. Kopumā Grobiņas pilskalns un senpilsēta glabā liecības par, iespējams, senāko Latvijas pilsētu, kura apdzīvota sākot ar vidējo dzelzs laikmetu un galvenokārt saistāma ar kuršu un skandināvu ieceļotāju līdzās pastāvēšanu laikā no 7.- 9. gadsimtam.
Pastaigu takas otrs sākums ir Priediena senkapi – milzīgs mirušu dvēseļu klājums. Tie slēpj aptuveni 2000 uzkalniņu, kur katrā var būt guldīti vairāki cilvēki – senās Grobiņas iedzīvotāji, kurši un skandināvu ieceļotāji, kas šeit mituši 7. – 9.gadsimtam. Turklāt Priediena senkapi glabā unikālas liecības par šo skandināvu ieceļotāju līdzāspastāvēšanu vietējo kuršu kopienai. Pašlaik senkapu teritoriju daļēji klāj mežs un pļavas, kā arī neliela apbūve. Senkapu teritorija postīta Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, ierīkojot tranšejas, blindāžas un cita veida ierakumus, tomēr, par spīti tam, senkapu lielākā daļa ir saglabājusies un dabā skaidri saredzama.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!