Kolas zāle un košļeņu piparmētra – kā Krimuldas pusē audzē eksotiskus garšaugus

Kā "Tavs Dārzs" atklāj "Zutiņu" saimniece Rūta Beirote, stādaudzētavā garšaugu klāsts tiek paplašināts ar katru gadu. "Tā kā mūsu kaislība ir ne tikai audzēt, bet arī gatavot, tad likumsakarīgi, ka mums gribas izmēģināt gan dažādus paveidus un šķirnes jau ierastajiem un Latvijā izsenis audzētajiem garšaugiem, gan arī nomēģināt ārvalstu selekcionāru brīnumus," atklāj saimniece.

"Zutiņos" garšaugi tiek izloloti divās lielās siltumnīcās. Tajās ir ap 20 šķirņu piparmētru, piecu veidu garšu zāles, ap 15 bazilika šķirnēm, 10 veidu timiāniem un citiem garšaugiem, kas ir gan populāri, gan arī tādi, kas ir mazāk zināmi.

"Mīlestība pret ēdienu un gatavošana ir pēdējā laika modes kliedziens," norāda Beirote, kura arī akcentē to, ka ne velti par ēdieniem tiek uzņemtas filmas, bet gandrīz ikkatrs televīzijas kanāls pārraida šovus. "Šai modes tendencei līdzi seko arī selekcionāri un cītīgi strādā pie tā, lai, neraugoties uz to, kādu virtuvi mēs esam iecienījuši vai kādas zemes ēdienu plānojam gatavot, mums vienmēr pa rokai būtu attiecīgās zemes svaigi garšaugi," stāsta stādaudzētavas saimniece.

Taujāta pat to, kur tad lūkoties pēc dažādiem garšaugiem sava dārziņa papildinājumam, Beirote stāsta, ka daļu no garšaugiem noteikti var iesēt paši no veikalos pieejamajām sēklām, bet daļu – pavairot ar saknēm. Savukārt daļu garšaugu no eksotiskā garšaugu klāsta stādaudzētavas pasūta kā jaunstādus no tuvāku un tālāku zemju stādaudzētājiem. "Tie tiek piegādāti mums vēl pavisam maziņi, tikko no zemes izlīduši, lai savu dzīvi tālāk turpinātu pie mums," norāda Beirote.

"Vai tad nevaram paši visu iesēt – tā daži jautā? Un atbilde ir – varam, kamdēļ gan ne," atzīst audzētāja. Viņa gan skaidro, ka katram garšaugam ir sava audzēšanas specifika, kā arī vēlamā dīgšanas temperatūra. "Piemēram, citronzāle, iesēta no sēkliņām, dīgst tikai īsteni tropiskos apstākļos mitrumā un +25 grādu siltumā," piebilst Beirote, "ja temperatūra būs zemāka, dīgšanas process var aizņemt līdz 3 nedēļām, bet, ja kādunakt nokritīs zem +18 grādiem, dīgšana var apstāties un vairs arī neturpināties." Jāņem arī vērā tas, ka Latvijā eksotiskajiem garšaugiem ir grūti nodrošināt atbilstošus klimatiskos apstākļus, kuros tie ir pieraduši augt. "Lai varētu celt galdā citronzāli jau vasaras sākumā, tā mums būtu jāsēj jau janvārī un tik eksotiskus apstākļus nodrošināt mūsu klimata apstākļos ir ļoti grūti un arī dārgi. Tādēļ augiem, kas mūsu klimatiskajiem apstākļiem nav raksturīgi, bieži tiek izmantots jau gatavs stādmateriāls," skaidro "Zutiņu" saimniece.

Turpinājumā lasi ieteikumus par eksotisko garšaugu audzēšanu, dažādajām šķirnēm, kā arī to pielietošanu uzturā!

"Tās ir viens no garšaugu veidiem, kas aizsāka garšaugu daudzveidības uzvaras gājienu jau daudzus gadus atpakaļ un joprojām nebeidz pārsteigt. Ja senāk mēs pazinām līdz 3 veidu piparmētrām, kas auga omītes dārzā, tad nu jau vairākus gadus mūs priecē tādi krāšņi nosaukumi kā 'Ananāsu piparmētra', 'Košļeņu piparmētra', 'Ābolu mētra' un citas. Piparmētras tiek iedalītas no izteikti piparotām līdz maigi saldām. Atsevišķi izdalītas tiek arī mētras ar īpaši ārstnieciskām īpašībām, piemērām, Japānas ārstnieciskā piparmētra vai Tibetas mētra. Kā īpaši piparotas mēs pazīstam 'Piparoto pirparmētru' , 'Šokolādes piparoto mētru', 'Mohito piparmētru'. Ar izteiktu citrusa smaržu un garšu apveltītas 'Greipfrūtu mētra', 'Apelsīnu mētra', 'Citronu piparmētra', 'Mandarīnu piparmētra'. Īpaši saldas būs zemeņu, aveņu, ābolu, ingvera piparmētras. To veidu piedāvājumā ir ap 50.