Nekad nebiju ciemojusies Smiltenē, tomēr, dzirdot šīs pilsētas nosaukumu, katru reizi galvā sāka skanēt "Apvedceļš – Zemenes". Protams, katrai pilsētai un vietai ir savs šarms un sava odziņa, bet domāju, ka Smiltene neizcelsies. Taču es kļūdījos. Smiltene ir viena no skaistākajām Latvijas pilsētām, kuru man sanācis apskatīt. Šai vietai piemīt savs šarms!
Savu pastaigu sāku pie Smiltenes tehnikuma, kas atrodas vecās Smiltenes muižas ēkās. Devos lejā gar muižu pa bruģēto celiņu. Jau celiņš vien un labi koptā apkārtne sagādāja pārsteigumu, jo vide tiešām izskatījās ļoti labi. Cauri bruģakmeņiem gluži vai strāvoja senatnes enerģija un gribējās pēc iespējas ātrāk apskatīt visu, kas atrodas tuvumā.
Aiz līkuma jau pavērās elpu aizraujošs skats – liels ezers, kura ūdeņos spēlējās saules stari un peldēja pīles. To sauc par Vidusezeru. Kad cītīgi centos nofotografēt pīles, kuras plunčājās ezera ūdeņos, garām gāja kāda sieviete. Pasveicināju, vēlot labu vakaru. Sieviete pasmaidīja un, laipni atbildot ar to pašu, uzsāka sarunu. Uzzināju, ka Vidusezerā mēdz dzīvoties arī gulbju pāris, kurš tajā brīdi nekur nebija redzams. Kad devos tālāk, sieviete jau bija krietni man priekšā, taču viņa, ieraugot gulbjus otrā ezera malā, sauca mani tuvāk, lai tos parādītu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
