Pieci slaveni dievnami, kurus savulaik plosījušas liesmas  (1)

Par ugunsnelaimi, kas 15. aprīlī plosījās Parīzes Dievmātes katedrālē lasi šeit.

Berlīne ir Vācijas galvaspilsēta pēc šīs valsts apvienošanas un nodibināšanas, bet Drēzdene vienmēr bijusi tās inteliģences, mākslas un izglītības centrs, kur koncentrējušās arī brīnišķīgas arhitektūras pērles – Cvingers, opera un arī Dievmātes baznīca, kas ir viena no lielākajām kupola vainagotajām celtnēm Eiropā.

Pēc reformācijas šeit esošā katoļu baznīca nonāca luterāņu rokās, bet 18. gadsimtā mazāko dievnamu aizvietoja ar iespaidīgo baroka stila domu, kādu to esam pieraduši redzēt arī pašlaik.
Otrā pasaules kara laikā Drēzdene bija viena no pilsētām, kas cieta vissmagāk, un to burtiskā nozīmē nobombardēja līdz pamatiem. Arī iespaidīgo domu.

Pēc kara vācieši daudzus no saviem ievērojamākajiem arhitektūras pieminekļiem pēc skicēm, fotogrāfijām un zīmējumiem atjaunoja iepriekšējā izskatā. Arī Drēzdenes domu. Jāpiebilst, ka tā atjaunošana bijis ļoti sarežģīts un dārgs darbs, un rekonstrukcija pabeigta vien 2005. gadā – gadu ātrāk nekā bija plānots, jo tās atklāšanai bija jāsakrīt ar Drēzdenes 800. gadadienu 2006. gadā.

Mūsdienās tā ir ne tikai dievnams, bet arī iespaidīga koncertzāle. Tās sienās var sazīmēt dažus oriģinālos fragmentus, savukārt pats lielākais no tiem apskatāms laukumā baznīcas priekšā kā atgādinājums par laiku, kad pilsēta pēc kara bija drupās.

Svētās Ģimenes baznīca, kuras celtniecību uzsāka jau 19. gadsimta beigās, joprojām ir nepabeigta, tomēr sīki izrotātās kolonas un torņi, apvienojot gotikas un liektas jūgendstila formas, pārsteidz ikvienu, kas to ierauga, un tas ir viens no Barselonas apmeklētākajiem objektiem.
Apmeklētājiem ir pieejama lielākā daļa no katedrāles, ieskaitot kapenes, kur apglabāts arhitekts Antonio Gaudi, un torņa smailes, kurās iespējams nokļūt ar liftu. 1984. gadā baznīca tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Tomēr arī šis piemineklis nav pasargāts no uguns posta – 2011. gadā baznīcas sakristejā izcēlās ugunsgrēks un plosījās 45 minūtes, liekot evakuēt gan tūristus, gan strādniekus. Sakristeja tika pamatīgi izpostīta, bet to atkal atjauno.

Jāpiebilst, ka Svētās Ģimenes baznīcas celtniecību ir plānots pabeigt 2026. gadā, tieši 100 gadus pēc Antonio Gaudi nāves.

Par citiem Barselonas ievērojamajiem apskates objektiem lasi šeit.

Svētā Paula baznīca Londonā ir viens no tūristu iecienītākajiem apskates objektiem pilsētā.
Svētā Paula (St. Paul) katedrāle ar masīvo kupolu ir Sera Kristofera Vrena (Christopher Wren) meistardarbs. Lielākā daļa Londonu apmeklējušo cilvēku zina par tajā esošo slaveno "Čukstu galeriju" (Whispering Gallery), tomēr daudz mazāk ir tādu, kas zina, ka tās mozaīku raksta grīdu veidojušas cietumnieces no Piespiedu darba nama. Tāpat reti kurš zina, ka 1964. gadā šajā vietā runu teica Mārtins Luters Kings.

Sākotnēji tomēr šī baznīca nelepojās ar iespaidīgo kupolveida torni – to tā ieguva tikai 18. gadsimtā pēc Lielā Londonas ugunsgrēka, kas dievnamu nopostīja 1666. gadā. Un vai zinājāt, ka šī baznīca būtu pilnīgi nopostīta arī Otrā pasaules kara laikā, ja vien tai 1940. gadā uzmestā nacistu bumba, kas tomēr nebija eksplodējusi, laikus netiktu neitralizēta? Tāpat 1913. gadā ticis izjaukts mēģinājums uzspridzināt bīskapa troni Paula baznīcā.

Ko apskatīt Londonā, lasi šeit.

Viens no Vīnes atpazīstamākajiem simboliem ir Svētā Stefana katedrāle. Baznīca šajā vietā atradās jau 12. gadsimtā, tomēr mūsdienās redzamās ēkas celtniecība sākās 14. gadsimtā. Greznā katedrāle ir veidota gotikas un romānikas stilā, un tās jumts ir noklāts ar 230 000 krāsainu flīžu, kas veido milzīgu mozaīku.

Arī šo arhitektūras un mākslas meistardarbu ugunsliesmas nav saudzējušas. Pirmoreiz to krietni nopostījusi uguns 1258. gadā, un pēc tam – 1263. gadā – dievnams tika uzcelts gandrīz no jauna uz vecajām drupām. Tā nu tas nostāvēja gandrīz 700 gadus, līdz pat Otrajam pasaules karam, kad 1945. gadā tika aizdedzināti netālie veikaliņi, padomju armijai ienākot pilsētā. Uguns ātri vien pārsviedās arī uz katedrāli un izpostīja tās jumtu, kas pēcāk iegruva. Tomēr ķieģeļu sienas bija stipras un pasargāja arī daudzas no vērtīgajām relikvijām dievnamā. Austrieši savu katedrāli sāka atjaunot nekavējoties un jau 1948. gada Ziemassvētkos tā daļēji tika atvērta apmeklētājiem, savukārt pilnībā tā atjaunota 1952. gadā.

Ko apskatīt Vīnē, lasi šeit.

Pētera baznīca ilgu laiku bijusi pilsētas galvenais dievnams un veltīta Rīgas patronam – Svētajam Pēterim. Pirmo reizi tā dokumentos minēta 1209. gadā un jau toreiz saistās ar spilgtu, diemžēl latviešiem nelāgu notikumu. Proti, tieši šeit, baznīcas pagalmā, varenais Jersikas ķēniņš Visvaldis nodeva savu valsti bīskapam Albertam, atpakaļ to saņemot jau kā bīskapa lēni, par ko jāmaksā nodevas un jāizrāda gods Albertam, teikts Latviešu konversācijas vārdnīcas 16. sējumā.

Sava garā mūža laikā šī baznīca piedzīvojusi arī ne mazums skumju un traģisku brīžu, tostarp tās tornis sabrucis vairākkārt, bet dievnams dedzis četrreiz – 1677. gada lielajā Rīgas ugunsgrēkā, 1721. gadā, kad tajā iespēra zibens, un vēl divas reizes Otrajā pasaules karā, pēc kura ilgu laiku Vecrīgas centrā Pēterbaznīca stāvēja kā caurs zobs, līdz 70. gados to atkal atjaunoja. Tagad tornis ir iecienīta pilsētas apskates vieta.

Vairāk par šīs baznīcas raibo mūžu lasi šeit.