Pie Luāras upes Francijas ziemeļrietumos – pussalā, kas atgādina teiksmaina dzīvnieka galvu, atrodas arī vēsturiskās Bretaņas hercogistes centrs Nante. Mūsdienu Francijas administratīvais iedalījums iekļāvis Nanti Atlantijas Luāras departamentā, kā pēdējo svarīgāko Luāras ielejas pieturas punktu, pirms upe ietek okeānā. Tā formāli vairs neatrodas Bretaņas provinces sastāvā, tomēr desmit gadsimtus ilgušais kopējais liktenis ceturto lielāko Francijas pilsētu nemainīgi saista ar bijušo, vareno hercogisti.
Senāk pilsētu dēvēja arī par Rietumu Venēciju, jo to caurauda Luāras pieteku, mazu upīšu un kanālu tīkls, kuras 20. gadsimtā tika aizbērtas, uzbūvējot virs tām plašas avēnijas.
Luāras upe vienmēr ir bijusi robežšķirtne gan arhitektūrai, gan arī lauksaimniecībai. Tas īpaši labi redzams Nantē – uz dienvidiem no pilsētas atrodas ciemati, kas būvēti Vidusjūras stilā ar lēzeniem terakotas jumtiem un kur atrodas galvenais Muskadē vīna ražošanas reģions, bet uz ziemeļiem –Ziemeļfrancijai raksturīgās ēkas ar šauriem, stāviem šīfera jumtiem, plašām ganībām gaļas lopiem un rūpīgi kultivētām platībām dārzeņu lielražotājiem. Slavenās pagātnes laikā pilsēta uzkrāja milzu bagātības, pateicoties kuģubūvei, vergu tirdzniecībai un koloniālajām ekspedīcijām.
Kaut arī 15. gadsimtā par provinces galvaspilsētu kļuva Renne, līdz pat Franču revolūcijai lielākā daļa Francijas vergu tirdzniecības noritēja tieši caur Nanti, kas kļuva par valsts lielāko ostu. Pusgadsimtu pēc Lielās franču revolūcijas, kas nesa sev līdzi ekonomikas lejupslīdi, Nante atkal sāka uzplaukt, pateicoties kuģubūvei, zvejniecībai un pārtikas ražošanai. Arī mūsdienās Nante un Luāras ieleja var lepoties ne tikai ar pilīm un slaveno vēsturi – pavisam netālu atrodas "Airbus" avio kuģu ražotne, kā arī vieta ar nosaukumu "Saint Nazare", kurā tiek būvēti pasaulē lielākie okeāna laineri.
Sperot soļus cauri Nantes pilsētai, apskates vērtas ir dažādas vietas, sākot ar 13. gadsimtā būvēto Bretaņas hercogu pili – pilnībā restaurētu un atvērtu apmeklētājiem. Tajā mājvietu radis Vēstures muzejs, kas atraktīvā veidā ved savus apmeklētājus cauri Nantes pilsētas vētrainajai dzīvei daudzu gadsimtu garumā. Nepamanīta nevar palikt arī Nantes katedrāle – balta, gotiskās mežģīnēs tērpta celtne, kuras celtniecība aizņēma 400 gadus un kurā atrodas marmorā tērpta Bretaņas pēdējā hercoga atdusas vieta.
Pasaules atpazīstamību ir ieguvusi arī Nantes sala (Ile de Nantes) – 350 ha liela teritorija, kurā izvietotas dažādas futūristiska izskata izklaides vietas un objekti, piemēram, seni angāri, kas pārvērsti par modernās mākslas izstāžu zālēm, doki, kas kļuvuši par restorāniem, un galvenā izklaide – milzīga, 12 metrus augsta, mehāniska ziloņa skulptūra, kam var uzkāpt mugurā un pavizināties, apskatot tuvējo apkārtni.
Ja kādreiz bērnībā, lasot grāmatas vai skatoties filmas "Kapteiņa Granta bērni" vai "Ceļojums uz zemes centru", prātā iešāvās doma par to, no kurienes gan ir Žils Verns, kā viņš pats dzīvoja un kā spēja iedomāties šos visus interesantos pavērsienus, ceļojumu un teju jau "iekāpt nākotnē", tagad var uzzināt vismaz dažas atbildes uz šiem jautājumiem – slavenā Bretaņas dēla muzejs atrodas tieši Nantē, viņa dzimtajā pilsētā.
Francija lepojas ar greznību, izsmalcinātu stilu un modes zīmoliem. Izņēmums nav arī Nante – šeit atrodas "Passage Pommeraye". Tā ir 1843. gadā uzbūvēta iepirkšanās arkāde, kurā ir ne tikai lieliski veikali ar pazīstamākajiem modes zīmoliem, bet tā ir arī arhitektūras šedevrs pati par sevi – ar neorenesanses skulptūrām, koka paneļiem un akmens apdari, dzelzs un stikla jumtu, kas piepilda galeriju ar gaismu. Šī vieta noteikti ir viens no tā saucamajiem "obligātajiem" apskates objektiem.
Nantes kulinārija ir patīkams pārsteigums visiem zivju un jūras velšu cienītājiem, jo tās šeit pasniedz tik svaigas, cik vien var būt – teju no ūdens uzreiz uz pannas. Nante ir dzimtene arī slavenajām Francijas pankūkām, bet "dzīves svinētāji" var izmēģināt Bretaņas austeres un vietējo Muskadē.
Ziedu mīlētājiem pavasaris ir izcils laiks, lai dotos uz šo Francijas nostūri (īpaši šogad), jo maija sākumā tur noris izstāde "Floralies" - prestiža starptautiska ziedu izstāde, kas no 1956. gada katru piekto gadu notiek Nantē. Tajā piedalās vairāk nekā 200 ziedu un augu industrijas pārstāvju – gan profesionāļu, gan amatieru - no visas pasaules, kurus vieno kopēja kaislība pret dārzkopību, botāniku, ainavu arhitektūru un dizainu.
Gados, kad šīs izstādes nav, apskates vērts ir Botāniskais dārzs – ar ļoti plašu krājumu visdažādāko eksotisko ziedu un augu, "aptiekas dārziņu" un ēnainām pastaigu taciņām. Tā septiņos hektāros atrodamas ap 10000 dažādu augu sugas. "Palmu māja" uzbūvēta 19. gadsimta stikla un metāla struktūru tradīcijās, divas siltumnīcas atvēlētas orhidejām, un reizi gadā ziedos atplaukst 220 gadus veca magnolija.
Nantē var reibt ne tikai no mīlestības un svaiga gaisa – šeit ir pārsteidzošas ēkas, apskates vērti objekti un vēdera lutināšanas prieki. Vairāk par Luāras ielejas vilinājumu – pasaku pilīm, krāšņākām ainavām un gardu vīnu – lasi šeit.
Raksts tapis sadarbībā ar tūroperatoru "FlyMeAway".