10 skaistas Polijas pilsētas, ko vērts apciemot

Šī senā, karaliskā pilsēta ir viena no dzīvīgākajām pilsētām Eiropā. Tajā ir tik daudz ko redzēt un piedzīvot!

Pašā Krakovas sirdī, proti, vecpilsētā, atrodas gotiskā stilā celta baznīca, kuras smailes paceļas augstu virs galvām, virs baroka un romānikas stila fasādēm un celtnēm. Bez ievērības nepaliks arī Vāveles pils elegantās aprises, kas iemirdzas zelta toņos. Zīmīgi, šī pils gadsimtiem ilgi bijusi visas Polijas karaliskais centrs. Tā ir celta romānikas stilā, un, laika gaitā mainoties, tā ir tikusi arī pie renesanses un gotikas vaibstiem. Šī pils izceļas ar ievērojamu kultūras vēsturisko mantojumu.

Pilsēta sastāv no daudz skaistām bruģakmens alejām, un ik pēc stūra atklājas jauns kvartāls, kurā pulsē dzīvība. Mazi tirdziņi, bāri, veikaliņi. Nav brīnums, ka katru gadu šo pilsētu apmeklē vairāk nekā septiņi miljoni tūristu.

Vēl Krakovas pievārtē var apskatīt grandiozās Veļičkas sāls raktuves, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tās darbojas jau kopš 13. gadsimta, taču, tiesa, tagad tās vairāk pilda muzeja funkciju. Vecajās sāls raktuvēs ir gan pazemes ezers, gan spa ar sāli galvenajā lomā. Šeit ir neskaitāmi daudz dažādu skulptūru un veidojumu, kuri, protams, ir no sāls. It sevišķi izceļas dažādi bībeles tēlu atveidojumi. Maģiski, vai ne?

Tajā ir kā nosēts ar koka mājiņām, gluži kā pasakās. Un brīdī, kad pilsētiņa paliek aiz muguras, acīm paveras biezi mūžzaļo priežu meži, ēnās noslēpjot sniegbaltā sniega kupenas ziemā, bet bezgalīgās ogotāju un sēņotāju taciņas vasarā.

Šī vieta vairāk būs piemērota miera meklētājiem, proti, tiem, kuriem pilsētas skaņas jau ir mazliet apnikušas un ir vēlme pavadīt dienas, dzirdot klusu vēja šalkoņu un mazu upīšu čalošanu.

Jau vairākus gadus Zakopane ir iesaukta par Polijas ziemas galvaspilsētu. Un ne velti – uzsniegot pirmajam sniegam, pilsētiņā jau pulcējas pirmie ziemas mīļi. Būtiska pilsētas sastāvdaļa ik gadu vēsajā laikā ir sniega labirints, kas tiek uzskatīts par lielāko pasaulē, bet aktīvākos priecē arī slēpošanas trases.

Tiesa, tas, ka šī vieta tiek saukta par ziemas galvaspilsētu, nenozīmē, ka šeit ir garlaicīgi pārējā laikā. Iespējams doties pa daudzajām pastaigu takām dabā vai pašu pilsētiņu. Visaktīvākā ir ieliņa ar nosaukumu "Krupowke", kur smaržo pēc poļu alus, ceptām desiņām un kūpināta siera.

Viena no skaistākajām vietām, ko šeit vēl var apskatīt, ir "Morskie oko" jeb Jūras acs ezers. Tam raksturīgs zilganzaļš ūdens un to ieskauj dzīvīgi zaļa flora. Plašāk lasi te.

Poznaņas dzīslās rit vēsturiski brīnumi. Tā ir viena no vecākajām Polijas pilsētām, un, neskatoties uz to, ka pēc Otrā pasaules kara tajā tika veikti milzīgi rekonstrukcijas darbi, pilsētā vēl joprojām ir daudz un dažādu arhitektūras pērļu, kas liek elpai aizrauties.

Viens no fotogēniskākajiem apskates objektiem ir tirgus laukums un renesanses laika Rātes nams. Krāsas gluži vai lec ārā no ēkām, aptverot tūristu bezgalīgā pozitīvismā.

Apmeklējot pilsētu, uz katra stūra sajūtamas spēcīgās un vēsturiskās saknes. Ikviena simpātijas noteikti iemantos bruģēti celiņi, kas izvijušies starp zīmīgajām ēkām, kā arī koka mājas, kas ietērptas vijīgo efeju pinekļos. Nepamanīta nepaliks arī Olštinas pils, kura ir celta 14. gadsimtā gotikas stilā, turklāt izskatās gluži kā senās viduslaiku filmās!

Šobrīd šī ir vienīgā vieta ārpus Krakovas, kur vēl tik izteikti ir saglabājies Polijas vēsturiskais autentiskums, skaidro "Culture trip". Protams, šeit ir ne tikai pilsētas šarms, bet arī zaļi meži apkārt pakalniem, smilšainie krasti, kurus apskalo vijīgie ūdeņi, un nebeidzami labības lauki. Godīgi sakot, šajā pilsētā ir it viss, ko tūrists vēlas redzēt un izjust laukos. Kazimeždolni pilsētā ir burvīgs tirgus laukums, kura apkārtnē ir labi saglabājušās vietējā baroka-renesanses stilā celtas ēkas. Tāpat šeit kalna galā ir senas pilsdrupas, kuras perfekti iederas pilsētas scenārijā.

Tiesa, pils ļoti smagi cieta Otrā pasaules kara laikā, taču tagad tā ir atjaunota un tajā atrodas muzejs. Turklāt 1997. gadā to iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Ieraugot šo pili, patiešām iespaidi būs neaizmirstami.

Mūsdienās tā vēl aizvien ir pilna ar dažādiem nocietinājumiem, kā arī ar izcilām baznīcām, gotiskām fasādēm un brīnumainām viduslaiku apskates vietām. Senā Hanzas pilsēta pavisam noteikti pārsteigts ar skaisto vecpilsētu, ko krustu šķērsu iespējams izstaigāt mierpilnā pastaigā.

Jāpiebilst, ka apbrīnas vērts ir arī Nikolaja Kopernika nams. Tajā viņš radījis lielu daļu savu plaši zināmo darbu un ēkā tagad atrodas apmeklētājiem atvērts muzejs.

Šī pilsēta ir svarīgs Polijas rūpniecības un kultūras centrs. Ostas pilsēta vēl ir zināma kā "solidaritātes dzimtene", jo šeit 20. gadsimta astoņdesmitajos gados darbību uzsāka pret komunismu vērstā kustība. Tam par godu šeit arī izveidots muzejs.

Pilsēta arī plaši zināma ar savu arhitektūru, kas patiesībā pilsētas vēsturē ir bijis sāpīgs jautājums. Kāpēc? Otrā pasaules kara laikā izdzīvoja nepilna trešdaļa no visām pilsētas ēkām, skaidrots "Culture Trip". Taču tas nelika cilvēkiem zaudēt cerību, jo pēc kara ēkas rūpīgi pēc senajiem rasējumiem atjaunoja.

Pilsētas laukumā atrodas Gdaņskas simbols – Neptūna strūklaka. Turklāt blakus tai atrodas viena no brīnišķīgākajām pilsētas ēkām – Artūra nams, kurš reiz bijis tirgotāju tikšanās punkts. Jebkurā gadījumā pilsēta ir kā pārpildīta ar dažādām arhitektūras pērlēm un odziņām. Ja esi fotogrāfs un meklē sev jaunus horizontus, nav svarīgi, esi iesācējs vai profesionālis, jo Gdaņska ir ļoti fotogēniska.

Pētot Polijas austrumdaļu, 60 kilometrus no robežas ar Ukrainu, atrodas lepnā Zamosca. Pavisam noteikti šī ir pilsēta, ko vērts apskatīt.

Šī pilsēta var lepoties ar greznām renesanses un baroka celtnēm. Pilsētas pamati tika likti 16. gadsimtā, aicinot arhitektus no Itālijas, kuri uzbūvēja pilsētu vienotā renesanses stilā. Par brīnumu, šī pilsēta pārdzīvoja kara laikus mierīgi, daudz netika izpostīts. Tomēr, kas ir interesanti, Otrā pasaules kara laikā vācieši šo pilsētu nosauca par Himlerštati, jo bija paredzējuši to kolonizēt vācu ieceļotājiem.

Arī Zamosca ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, jo tā dibināta tirdzniecības ceļā, kas savienoja Rietumeiropu un Ziemeļeiropu ar Melno jūru.