Brīvdienu maršruts: apskates vietas Grobiņā  (1)

Par pastāvējušo skandināvu koloniju liecina Grobiņas arheoloģiskais ansamblis, kas ir autentisks un ļoti labi saglabājies skandināvu ieceļotāju jeb pirmsvikingu laika arheoloģisko vietu un struktūru kopums. Arheoloģiskajos izrakumos iegūtā materiālā bagātība un daudzveidīgums ir unikāls. Tieši tāpēc Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pieminekļi iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.

Grobiņas arheoloģisko ansambli veido vairāki viena laika arheoloģijas pieminekļi: Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem, Grobiņas pilskalns (Skābarža kalns) un senpilsēta, Priediena un Atkalnu senkapi, Smukumu un Porānu (Pūrānu) senkapi, kas kompakti izvietoti Grobiņā un tās tuvākajā apkārtnē.

Savukārt Ālandes upe kā vienojošs ainavas elements savā ceļā sasaista šīs vēsturiskās vietas un notikumus. Ālandes upes atpūtas kompleksa pastaigu taka, kas šogad sagaidīja savu pirmo pavasari, ir piemērota, lai pārvietotos ar kājām, velosipēdu, vecākiem ar bērnu ratiņiem, kā arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Plašāk par taku lasi te.

Tās būvniecība saistāma ar 13. gadsimta vidu, kad Grobiņas pils pirmo reizi minēta vēsturiskos rakstu avotos. Domājams, ka tā bijusi no koka, jo 1263. gadā tā nodedzināta, bet 1328. gadā uzcelta no jauna.

Pils gadsimtiem bijusi nozīmīgs militārs nocietinājums, līdz zaudēja savu aizsardzības nozīmi 1795. un 1812. gada karadarbības rezultātā. Savā pastāvēšanas laikā pils vairākkārt remontēta un modernizēta. Līdz mūsdienām saglabājušies viduslaiku mūri, 17. gadsimtā veidoti nocietinājumu bastioni un aizsarggrāvji, kā arī stāvinātas nogāzes.

Promenādē uzstādītas plāksnes ar citātiem no Raiņa un Zentas Mauriņas darbiem. Tās rada interesi par to, kāpēc Grobiņa bijusi īpaša un kas šeit norisinājies.

Tālāk promenādes bruģis ved uz interaktīvu vides objektu "Akmens stāsti". Šeit ikviens interesents var baudīt akmens gaismas spēli un noklausīties stāstu par Grobiņas novada kulta akmeņiem.

Lielās ielas 84. nams ievērojams ar to, ka no 1898. līdz 1921. gadam tajā dzīvoja latviešu rakstniece, tulkotāja un domātāja, literatūras vēsturniece, starptautisku apbalvojumu laureāte Zenta Mauriņa. Liels dārgums ir saglabātās liecības par šo viņas dzīves posmu.

Neparasta ekspozīcija sniedz ieskatu, ka daudzu lietu mūžs nebeidzas brīdī, kad cilvēki no tām atbrīvojas. Muzejā gida pavadībā iespējams ne tikai apskatīt senus radioaparātus, mājsaimniecības priekšmetus un gleznas, bet arī iepazīt uzņēmumu, kas ar modernu tehnoloģiju palīdzību rūpējas par reģiona ekoloģiju un Liepājas un tuvējo novadu atkritumus pārvērš elektroenerģijā.

Pamatekspozīcija ir Bārtas tautas tērpa darināšanas un valkāšanas tradīcijas no 19. līdz 21. gadsimtam. Muzeja darbinieces stāsta par tautas tērpa detaļām un to aušanu, kā izšuj Bārtas krekla rakstus un darina saktu pušķus.

Rakstītajos avotos pirmo reizi Tāšu muiža minēta 1501. gadā. No 1641. gada līdz 19. gadsimta vidum muiža piederēja baronu Korfu dzimtai, kuras valdīšanas laikā tapusi muižas centra apbūve. Kungu mājā saglabājušies vērtīgi baroka stila kamīni, no akmens izgatavots galvenās ieejas portāls u.c. detaļas.

Netālu atrodas arī Tāšu ezers. Tas piemērots kā mierīgās atpūtas cienītājiem, tā arī aktīvākiem atpūtniekiem. Pie ezera iekārtotas telšu vietas, laivu bāzes un ugunskura vietas. Ezerā ir vērojams interesants dabas veidojums – peldošās salas, savukārt pie ezera sastopami arī neskaitāmi daudz meža dzīvnieku. Makšķerēšanas cienītājiem ezers būs īsta idille, jo tā dūņainais ūdens to padara par īstu līņu paradīzi!

Tas ir Baltijas jūras liedags, kur vakaros var vērot, kā saule norietot noglāsta Liepājas ostas jūras vārtus un ieripinās putojošos viļņu apskāvienos. Tā ir lieliska atpūtas vieta pie Dzintara takas maršruta punkta. Labiekārtota pludmale, pastaigu laipas, informācijas stendi, automašīnas stāvlaukums. Izklausās vilinoši, ne tā?