Šī gada pavasaris atsteidzās ātrāk nekā citus gadus, pārspējot dažādus siltuma rekordus un atstājot iespaidu arī uz norisēm dabā. Aicinām doties pavasarīgā fotopastaigā pa Dārzkopības insitūta dārziem, lai apskatītu, kas tur saziedējis un kas vēl tikai plāno izrādīties visā krāšņumā.
Kā norādīts Dārzkopības institūta feisbuka lapā, "visas kultūras zied kā trakas". Kamēr aprikozes jau ir tuvu noziedēšanai, ceriņi un ābeles ir lielos pumpuros, arī krūmcidonijas vēl tikai plaukst, taču visā savā krāšņumā zied ķirši un plūmes. Pilnziedā ir arī bumbieres, upenes, jāņogulāji un korintes.
Taujājot, cik neparasti tas ir, ka šogad viss zied vienlaicīgi, Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis teic: "Vairāk kopā izskatās ziedēšana sakrita krūmogulājiem un bumbierēm, kauleņkokiem (ķirši, plūmes), kas varbūt ir nedaudz atšķirīgi. Pie tam tas droši vien nedaudz atšķiras pa Latviju kopumā skatoties." Viņš arī skaidro, ka, aprunājoties ar kolēģi, sapratis, - ziedēšana kauleņkokiem (ķiršiem, plūmēm) kādreiz bijusi arī vēl agrāk.
"Parasti visagrāk uzzied ogulāji – upenes, ērkšķogas, jāņogas. Agri zied arī aprikozes, sausserži. Dobelē tipiskais saldo ķiršu ziedēšanas laiks ir bijis maija svētkos, pirmajos datumos. Bijuši arī gadi, kad ļoti gaidījām, rīkojām pat ķiršu svētkus, bet ziedēšana bija vēlāk," atceras eksperts.
Tāpat viņš skaidro, ka ziedēšanas vienlaicīgumu noteica salīdzinoši lielais karstums. "Augiem jāsasniedz konkrētu temperatūru summu, lai ziedētu. Šogad tas notika strauji - izskatās, ka robežtemperatūru vienlaicīgi sasniedza daudzi augļaugi. Ābeļu ziedēšana pie mums tikai vēl sākas un izskatās, ka vēsums to pagarinās. Ir pat bijušas sezonas, kad ābeles zied trīs nedēļas (skatot agrās un vēlāk ziedošās šķirnes)."
Rubauskis gan uzskata - principā nekādu sensāciju attiecībā uz ziedēšanu šeit nevar atrast. "Tā tas reiz jau noteikti ir bijis. No vienas puses ir labi, ka agrīnās un vēlīnās šķirnes zied reizē – labāka iespēja apputeksnēties. Tai pat laikā varbūt nemaz tik labi nav. Ja aizmetas pārāk labi, tad ir daudz darba retinot, un atsevišķām kultūrām, to šķirnēm, tas var rosināt ražošanas periodiskumu. Iespējams, korekcijas ieviesīs salnas. Bīstamākas zemās temperatūras noteikti būs jauniem augļaizmetņiem, nekā ābeļu ziedu pumpuriem."
Attēlos redzamās fotogrāfijas uzņemtas 30. aprīlī.
Kā liecina jaunākās prognozes, tuvākajās dienās Latvijā būs novērojamas salnas. Grāmatas "Augļkopība", kuras atbildīgā redaktore ir Dārzkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase, sadaļā par salnām tiek skaidrots, ka tiek iedalīti tiešie un netiešie paņēmieni salnu bojājumu ierobežošanā.
"Jāizvēlas dārzu kopšanas paņēmieni, kuri var samazināt salnu bojājumus. To būs mazāk, ja augsne būs bez apauguma. Šāda augsne dienā vairāk sasilst, bet naktī siltumu vieglāk un vairāk atdod gaisa slānim ap augļaugiem, tā temperatūra krīt ne tik strauji," vēstīts grāmatā.
Izplatīts paņēmiens pret salnām ir dūmu veidošana, dedzinot mitras skaidas vai salmu ķīpas. Vēl citus padomos no šī avota, kas būtu jāņem vērā, gatavojoties salnām, atradīsi šeit (sākot no 457. lappuses).
Vairāki padomi augu pasargāšanai salnu pavasara salnu periodā atrodami arī šajā rakstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
