Galamērķis netraucētai pastaigai – plaukstošā Augstrozes pilskalna taka  (1)

Par šo pastaigu galamērķi atcerējāmies, jo gribējām apvienot ģimenisku izbraukumu ar dažu slēpņu atrašanu, kas vēl nav apciemoti Limbažu pievārtē. Tā nu 1. maija novakarē sakāpām mašīnā un devāmies Augstrozes virzienā, braucot pa ceļu Limbaži-Valmiera.

Kāpiens Augstrozes pilskalnā, lai gan nav ilgs, noteikti liks kaut nedaudz aizrauties elpai. Tiekot līdz augšai un staigājot pa margotajiem koka celiņiem, paveras iespaidīgs skats uz turpat līdzās esošo Augstrozes Lielezeru. Augstrozes pilsdrupu mūri, ap kuriem vijas "Latvijas mežu" izbūvētais koka celiņu takas posms, ir atliekas no 1272. gadā celtās Rīgas arhibīskapa vasaļa pils. Tā uzcelta kalnā ar domu, ka tās stāvās malas pasargās no iebrucējiem, taču 1601. gadā pili izlaupījuši un nodedzinājuši poļi un tatāri, vēsta Dabas aizsardzības pārvaldes tūristiem sagatavotā informācija.

Pie takas sākuma tūristiem izbūvēta nojume ar galdiņu, kurā ieturēt nelielu pikniku. Bet pilsdrupu pakājē, kur sākas koka kāpnes, arī atrodams galdiņš, kur piesēst nogurušajiem vai tiem, kas vēlas ieturēt līdzpaņemtos gardumus.

Otrpus šosejai ved ceļš uz Augstrozes evaņģēliski luterisko baznīcu. Pat ja mērķis nav redzēt pašu baznīcu, vērts aizbraukt, lai izbaudītu rēno pavasara gaisotni un skaisti iekopto apkārtni.

Pirms vai pēc Augstrozes pilskalna apciemojuma, tiem, kas aizraujas ar slēpņošanu (geocaching), vērts izbraukt pa lauku ceļu un piestāt, lai atrastu slēpni ar nosaukumu "Relikts". Šī vieta ir īpaša ar to, ka ceļmalā, netālu no Klagatu purva, saglabājies neliels padomjlaiku "benzīntanks". Turklāt teju neskarts – pie divām lielām cisternām joprojām stāv benzīntanka sarga būdiņa un degvielas uzpildes pistole.

Tāpat arī nevajag baidīties no blakus esošo māju sargsuņa. Kā norāda pieredzes bagātie slēpņotāji – mājas īpašnieks par slēpni zina un to var meklēt netraucēti.