Nav nekāds noslēpums, ka Latvijā ir daudz skaistu vietu, ko apskatīt. Un Kurzeme nav izņēmums. Ja vēlies apceļot ievērojamākos objektus ar aktīvu kustēšanos, sēdies uz velosipēda un ņem piemēru no Arta Šukota, kurš devās divu dienu braucienā.
"Vienmēr "Google maps" ar karodziņu atzīmēju vietas, kur gribētu doties – kāda taka, kāds ūdenskritums, kāds koks, kāds akmens. Un Kurzemē šādi punkti bija salikti vairāki! Līdz ar to bija jāmēģina no šiem punktiem veidot maršruts," stāsta Artis, kurš divu dienu laikā nomina vairāk nekā 150 kilometrus.
Artis jau no paša rīta ar velosipēdu bagāžas nodalījumā devās ar autobusu maršrutā Rīga-Kolka-Mazirbe, kur no galapunkta tālāk minās Talsu virzienā. Pēc nepilniem četriem kilometriem jau klāt bija arī pirmais apskates objekts, proti, relatīvi maz zināmais Zārtapu ūdenskritums, uz kuru nav norādes un labiekārtotu ceļu. Lai arī zināms gandarījums par sasniegto apskates objektu bija, kā teic Artis, ūdenskritums šajā lakā bija salīdzinoši sauss. Plašāk par šo Latvijas apslēpto pērli lasi te.
Nedaudz tālāk meklējama Pēterezera dabas taka, kuru pie reizes bija grēks neapciemot. Pēterezera dabas taka ir skaista visos gadalaikos un ved pāris tūkstošus gadu senā vēsturē – tā vijas pāri kangaru mugurām un vigu vēderiem. Taka aizvedīs līdz Pēterezeram, pa ceļam šķērsojot bijušā šaursliežu dzelzceļa paliekas. Plašāk par šo dabas taku lasi te.
Nākamais galamērķis – Slīteres Zilo kalnu skatu tornis. Iespējams, ne visai augsts, tomēr skats, kas paveras no tā galotnes, ir burvīgs, stāsta Artis. Runājot par torņiem, interesenti, protams, var aplūkot arī zīmīgo Slīteres bāku, taču šoreiz Artis šo apskates objektu izvēlējās neaplūkot, jo tur jau bija bijis.
Drīz arī seko Dundagas apskatīšana. Ievērības vērta noteikti ir Dundagas pils. Tā ir lielākā pils Ziemeļkurzemē, turklāt atrodas pašā pilsētas centrā. Rīgas domkapituls to sāka būvēt 13. gadsimta vidū, savukārt 1434. gadā to nopirka Kurzemes bīskaps. Laika posmā no 16. līdz 20. gadsimtam tā piederēja muižnieku Maidelu un Ostenzakenu dzimtām. Pils divas reizes ir nodegusi un vairākkārt pārbūvēta, tomēr ir labi saglabājusies.
Vērts piestāt ir arī Liepniekvalkas alās, līdz kurām ved grants ceļš, kas var būt izaicinājums velosipēdistiem. Liepniekvalka jeb Peldangas alas atraktas un tīrītas 1988. gadā, tomēr tās apskatāmas tikai no ārpuses, jo dziļākās ejas aizbirušas ar smiltīm, "Tūrisma Gids" skaidroja jau iepriekš.
Artis devās arī uz lielo akmens krāvumu jeb Valpenes piramīdu, kas nudien pārsteidz ar saviem izmēriem. Kā teikts tūrisma ceļvedī "Visit Dundaga", šo deviņus metrus augsto laukakmeņu krāvumu ar pamatnes apkārtmēru 38 metri pēc dzejnieka Imanta Ziedoņa ieceres 20. gadsimta 80. gadu vidū veidojis tēlnieks Vilnis Titāns. Piemineklis, kas pēc savas formas ir lielu akmeņu krāvums, simbolizē Krišjāņa Barona lielo ieguldījumu Latviešu tautas dziesmu krājumam un apkopojumam.
Lūk, arī Valdemārpils Elku liepa. Ja Valdemārpili jau kopš 1926. gada vairs nesauc par Sasmaku, tad Baltijas dižāko liepu vēl joprojām mēdz dēvēt arī vecajā nosaukumā – par Sasmakas elku liepu. Šī liepa varētu būt aptuveni 350 līdz 400 gadus veca, un leģenda vēsta, ka iespaidīgais koks ir tikpat veca kā varenā Kurzemes hercogiste, "Tūrisma Gids" vēstīja jau iepriekš. "Tā tiešām bija iespaidīga, ļoti zaraina, ar stutēm atstutēta," atminas Artis.
Pēc tam Artis devās tālāk uz Vandzenes pusi, lai ieraudzītu dižāko akmeni Kurzemē un trešo lielāko akmeni Latvijā – Vandzenes jeb Tilgaļu dižakmeni. Tā izmēri ir visai iespaidīgi, proti, akmens apkārtmērs ir 26 metri. Tas ir 7,35 metrus garš un septiņus metrus plats. Tigaļu milzakmens slejas 3,4 metru augstumā un tā virszemes tilpums – 80 kubikmetri. Akmens laika gaitā daudz cietis un senāk postīts, tāpēc tas ir neregulārs un šķautņains. Plašāk par šo objektu lasi te.
Pēc nakts pārlaišanas Talsos, nākamās dienas pirmais apskates objekts – Kamparkalna skatu torni. Kamparkalns ir Ziemeļkurzemes augstākā vieta – 174 metri virs jūras līmeņa, bet kopā ar 28 metrus augsto skatu torni iespējams uzkāpt pat vairāk nekā 200 metrus virs zemes un izbaudīt krāšņo Kurzemes ainavu.
Ievērības cienīgs ir Kaives senču ozols, kas meklējams Tukuma novada Sēmes pagastā. To ir viegli atrast, jo tas savu zaļo vainagu izpletis pavisam netālu no ceļa un visur izvietotas norādes interesentiem. Plašāk lasi te.
Noslēgumā Artis aplūkoja Vecmoku muižas drupas. Kā skaidrots tūrisma ceļvedī "Visit Tukums", Vecmoku muiža vēstures avotos pieminēta 1544. gadā, bet sagrauta 1944. gadā, kad padomju armijas daļas uz neilgu laiku ieņēma Tukumu. Līdz mūsdienām saglabājušās un šobrīd apskatāmas kungu mājas drupas un vairākas saimniecības ēkas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
