Iemesli, kādēļ ļaudis izvēlas doties uz pamestām vietām, ir dažādi. Kādam tas ir ceļojums pa vēstures takām, cits izbauda klusumu un mieru, bet vēl kādam vienkārši interesē objekti, kuru spozme pagaisusi. Ja sanācis jau aizceļot uz mūsu pašu spoku pilsētiņu Skrundā, tad vērts padomāt arī par citām vietām, kur šķiet, ka laiks ir apstājies. Iedvesmojoties no "Business Insider", piedāvājam septiņas spoku pilsētas un stāstus par tām.
Tjandučenga, Ķīna
Sākumā Tjandučenga ("Tianducheng"), kuras būvniecības darbi aizsākās 2007. gadā, tika celta galvenokārt, lai tur varētu mitināties sabiedrības krējums. Tajā ir viss, kas ir arī Parīzē – pat Eifeļa torņa un Luksemburgas dārza strūklakas atveidojumi. Arī dzīvojamās ēkas veidotas pēc to ēku paraugiem, kas atrodas Francijas galvaspilsētas centrā.
Kāpēc šī pilsēta ir pamesta? Neviens nesteidzās iegādāties šeit dzīvokļus augsto nekustamā īpašumu cenu dēļ. Pilsēta, kurā spēj dzīvot līdz pat 10 tūkstoši cilvēku, ir pavisam tukša – šeit dzīvo tikai pāris simti cilvēku, kuri strādā netālu esošajā atrakciju parkā.
Lielākoties pilsētā ierodas ziņkārīgi vienas dienas tūristi vai jaunlaulātie, kuri vēlas apkārtējo netraucētu fotogrāfiju pie Eifeļa torņa. Ironiski, bet pilsētas pamestība pierāda to, ka Parīzi it nekas nespēj aizvietot. Plašāk par šo spoku pilsētu lasi te.
Krako, Itālija
Krako ("Craco") ir pamesta viduslaiku pilsēta Itālijas dienvidos. Šī vieta bijusi apdzīvota vairākus tūkstošus gadu, taču, lai arī reiz pilsēta zēla un plauka, tā piedzīvoja arī ne tik saulainas dienas.
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā pilsēta piedzīvoja milzīgu emigrācijas vilni zemkopības apstākļu pasliktināšanās dēļ, savukārt nabadzība, augstais noziedzības līmenis, karš, dabas kataklizmas un fakts, ka klints, uz kuras uzbūvēta pilsēta, varēja nogrūt jebkurā brīdī, pilsētu iztukšoja pavisam. Jāpiebilst, ka 1963. gadā nogruvums tik tiešām notika, iznīcinot lielu daļu ēku, un arī pēdējie iedzīvotāji piespiedu kārtā tika pārvietoti citur.
Mūsdienās pilsēta ir pamesta, aizaugusi un nav pieejama sabiedrībai, izņemot tūrisma nolūkos. Lai gan lielākā daļa pilsētas ir sagruvusi, ēkas ir saglabājušas savus senos vaibstus – slēģi, margas un citi elementi, kuri kalpo kā atgādinājums par dzīvi, kura kādreiz ritējusi pilsētas sienās. Ik pa laikam par šo pilsētu interesējas arī filmu režisori un tuvumā tiek rīkoti dažādi pasākumi.
Vitenūma, Austrālija
Vitenūma ("Wittenoom") tika dibināta 1946. gadā kā kalnrūpniecības pilsēta. Šī vieta tam bija izdevīga, jo tuvumā atradās aiza, pilna ar zilo azbestu, kas 20. gadsimta vidū bija svarīgs izejmateriāls, skaidrots "Business Insider".
Pieaugot veselības problēmām, pieprasījums pēc šī izejmateriāla saruka, kas veicināja raktuvju slēgšanos. 1966. gadā, aizslēdzot raktuves, lielākā daļa iedzīvotāju devās labākas dzīves meklējumos citur. 2007. gadā pilsētu slēdza pavisam un Austrālijas valdība darīja visu iespējamo, lai neviens uz šo vietu nedotos izlūkos.
Apkārt pilsētai vēl joprojām uz augsnes, kā arī gaisā virmo azbesta šķiedras, tāpēc nav vēlams šajā vietā pavadīt ilgāku laiku, vēsta "Bussines Insider". Austrālijas valdība ir nobažījusies par tūristu interesi pēdējo gadu laikā, jo tiek ignorēti visi brīdinājumi par veselībai draudošajām sekām.
Pripjata , Ukraina
Tā kā radiācijas līmenis kopš katastrofas ir samazinājies, cilvēkiem ir ļauts šeit atgriezties. Tiesa, skats ir gana drūms – saplēsti stikli, vecas cilvēku mantas, kuras laika gaitā jau sākušas irt un saaugt kopā ar zemi. Katrai lietai šeit ir savs stāsts, visticamāk, emocionāli smags. Tāpat Pripjatā tiek veidotas dažādas ekskursijas un maršruti, jo tūristiem vienmēr ir interese par to, kas reiz bijis aizliegts un slēpts. Ironiski, bet cilvēki alkst pēc drūmiem un emocijas raisošiem skatiem – tieši tādiem, kāds ir Pripjatā.
Vairāk par Pripjatu un Černobiļu lasi šeit.
Bodija, Kalifornija
Kalifornijā meklējamā spoku pilsētiņa Bodija ("Bodie") bija kalnrūpniecības pilsēta, kura bija pilna ar zeltračiem. 17 gadu garumā tā bija kā neliela nometne, kurā dzīvība kūsāt kūsāja, tomēr nekas nav mūžīgs. Slimības, dažādi nelaimes gadījumi raktuvēs un citas nelaimes noveda pie daudzu cilvēku nāvēm. Turklāt augstais noziedzības līmenis pilsētas reputāciju vilka ar vien zemāk.
19. gadsimta beigās pilsētas iedzīvotāju skaits samazinājās, jo kalnrūpniecības uzņēmumi bankrotēja un daudzi devās labākas dzīves meklējumos citur. Turpmāko gadu laikā šī vieta tika būvēta un atkal iznīcināta vairāku ugunsgrēku rezultātā. 1940. gadā pilsēta bija pamesta, bet 1962. gadā Kalifornijas štata parku organizācija pārņēma pilsētu, lai pārvērstu to par vēsturisku parku, minēts "Business Insider".
Kangabaši rajons, Ķīna
Kopumā pilsētā varēja dzīvot 300 tūkstoši cilvēku, taču uz pārvācās tikai 70 tūkstoši. Ar laiku arī tie devās dzīvot citur, jo nespēja iedzīvoties vai arī dzīvošana bija pārāk dārga. Rezultātā dzīvība pilsētā izzuda. Mūsdienās Kangabaši ir spoku pilsēta, jo pārsvarā visas ēkas ir tukšas un pamestas. Amizanti, ka visu laiku strādā luksofori, bet satiksmes šeit nav, skaidrots "Business Insider".
Varoša, Kipra
1970. gadu sākumā Varoša bija viens no populārākajiem tūristu galamērķiem pasaulē, ziņo raidsabiedrība BBC. 1974. gadā Turcija iebruka Kiprā. Kad turku un grieķu karaspēks atdūrās viens pret otru Varošā, pilsētas iedzīvotāji bēga, lai izdzīvotu. Kā norāda BBC, kopš 1974. gada pilsēta ir pamesta novārtā un atrodas Turcijas militāro spēku kontrolē.
Reiz skaistais tūristu galamērķis ir pilnībā nodalīts no sabiedrības un tajā netiek ielaists neviens, izņemot militāro personālu. Ir bijuši vairāki mēģinājumi pilsētu atjaunot un atvērt plašākai sabiedrībai, taču visi bijuši nesekmīgi.
Ja sanāk apmeklēt tuvumā esošo Famagustu, var apskatīt iežogoto Varošas pludmali un stāvās kāpas, kuras daba lēnām pārņem savā varā. Vairāk par Varošu vari lasīt te.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
