Protams, pieminēšanas vērta ir arī Usmas ezerā meklējamā Moricsala – viena no pēdējām maz pārveidotajām teritorijām, kur jau vairāk nekā 200 gadu nenotiek saimnieciskā darbība. Moricsalas unikalitāte ir ļoti vecais mežs, tajā augošie koki sasniedz pat 500 gadu vecumu. Sala ir laba mājvieta retām ķērpju, sūnu un kukaiņu sugām, tā ir vaboļu paradīze un vienīgā zivju ērgļu kolonijas vieta Latvijā. Tāpat tajā konstatētas 222 tauriņu sugas, dažas no tām nav sastopamas nekur citur mūsu valstī un pat Baltijā. Moricsalas rezervāts iekļauts Eiropas Savienības aizsargājamo dabas teritoriju tīklā "Natura 2000".
Moricsalu var aplūkot, dodoties pa Elkraga taku, kas ved gar Usmas ezeru. Tā veidota no priežu dēļiem un šogad sagaidījusi savu pirmo pavasari. Taka ir 300 metrus gara, un ir īpaši pielāgota personām ar kustību traucējumiem, senioriem un ģimenēm ar maziem bērniem, tāpēc patīkamu laiku šeit iespējams pavadīt ikvienam. Dodoties pa izveidoto pastaigu laipu, iespējams lavierēt starp ezeru un kokiem, kā arī uzkavēties labiekārtotā platformā, kur novietoti soliņi. Vairāk informāciju par pašu taku meklē šeit.
Pie Usmas ezera jau 18. gadsimta sākumā no tēstiem guļbaļķiem atradies dievnams, tomēr Usmas Svētā Pētera baznīca, ko tur uz vecajiem pamatiem iespējams redzēt tagad, ir celta 1936. gadā. Ēka pakāpeniski atjaunota un uzlabota, tomēr šīs arhitektūras pērles sendienu šarms sajūtams vēl joprojām.
Netālu apskatāma arī interesantā Usmas Kristus stūrakmens baznīca, kas arī noteikti piesaista ar savu arhitektūru.