Aktīvām brīvdienām pilsētā – velo piedzīvojumu trase, disku golfa laukums, veikparks Balvu ezerā
Pagājušajās vasaras izskaņā Balvu pilsētā tika izveidotas jaunas vietas aktīvai atpūtai pilsētas iedzīvotājiem un viesiem – pagaidām vienīgais disku golfa laukums ar deviņiem celiņiem Latgalē un velo parks, kur izveidota asfalta velotrase, piedzīvojumu un lēcienu trases.
Velotrasi bez maksas var izmantot ikviens, neatkarīgi no vecuma un braukšanas prasmju līmeņa. Velotrase apvieno sportu un izklaidi – braukšana pa trasi noteikti uzlabo fizisko formu un pilda arī sociālo funkciju – "ievelk" sevī un veicina pavadīt brīvo laiku aktīvi un veselīgi kopā ar ģimenei vai draugiem. Arī disku golfa laukums pieejams bez maksas kā pilsētas iedzīvotājiem, tā arī viesiem.
Savukārt ūdens prieku baudītāji Balvos noteikti novērtēs veikparka piedāvājumu ar jumta terasi un pirts āra kubulu, kā arī lieliskās iespējas doties SUP ekspedīcijā vienā vai visos trīs Balvu ezeros. Tāpat iespējams baudīt ezera skatus romantiskā izbraucienā ar koka laivu, ko piedāvā laivu noma "Krastmala", vai doties laiskā atpūtas izbraucienā ar plostu "Vilnītis" pa Balvu ezeru.
Lubāna mitrāja dabas un senās kultūrvēsturiskās vērtības Bērzpils pusē
Balvu novada Bērzpils pagastā Lubāna mitrāja teritorijā ietilpst dabas liegums "Bērzpils purvs", kā arī teritorija ar Solas ciemu un Ičas upe ar pieguļošajām palieņu pļavām jeb klāniem.
Solas ciems vēsturiski veidojies kā Solas zemnieku-zvejnieku sētu grupa, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Apbūve veidota 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā. Klānu ainavā kilometriem tālu var redzēt plašo Lubāna mitrāja līdzenumu. Klāni ietver applūstošās pļavas un zāļu purvus, ko izmantoja un atsevišķās vietās joprojām izmanto siena ieguvei.
Iča ir 71 kilometru gara Aiviekstes labā krasta pieteka. Bērzpils pagastā – Ičas vecupes krastos –nelielā paaugstinājumā atrodas Ičas apmetne, kas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Ičas apmetne bijusi sena apdzīvota vieta neolīta laikmetā ap 2500 gadu pirms mūsu ēras. Apmetne atklāta 1937. gadā. Ičas krastā iepretim apmetnes vietai Bērzpils pagasta pārvalde ierīkojusi atpūtas vietu.
Lubāna līdzenuma dabas ainavu Bērzpils pagastā krāšņāku dara unikālās, valsts nozīmes kultūrvēsturiskās vērtības – Bēržu Romas Sv. Annas katoļu baznīca (1851), Bēržu kapu kapliča (1791, restaurēta 2017), Bonifacovas muiža (19. gadsimta vidus), kā arī dabas piemineklis "Bērzpils aleja" – ošu, kļavu, liepu un ozolu aleja no Bērzpils pagasta centra līdz pat Bēržu baznīcai.
Bērzpiliešu dzīve un ikdiena nesaraujami ir saistīta ar Iču, klānu pļavām, Bērzpils purvu, ūdeņiem. Pagasta iedzīvotāji ikvienu aicina ciemos iepazīt "Ičas apmetnes" tematisko ciemu caur šodienu uz pagātni, viesojoties Bērzpils nozīmīgākajos kultūrvēsturiskajos objektos, dabas vietās un pie vietējiem amatu pratējiem – maizes cepšanas, aušanas un siera siešanas meistariem. Ekskursijas noslēgumā var nobaudīt garšīgu zivju zupu atpūtas vietā pie Ičas vai arī spēka biezputru ainaviski tematiskajā parkā – Bērzpils pagasta centrā. Papildus informācija un iepriekšēja pieteikšana – 20223100, berzpils@balvi.lv.
Turklāt, pirms doties uz Bērzpils pusi, ir lieliska iespēja doties virtuālā pastaigā Lubāna līdzenumos un Bērzpils ainaviskākajās vietās. Šo iespēju atradīsi te.
Vērts piebilst, ka 6. jūlijā Lubāna ezera apkārtnē norisināsies Lubāna ezera Ceļotāju diena, kuras laikā vairākas aktivitātes notiks arī Bērzpils pusē. Plašāk par plānoto pasākumu lasi šeit.
Lielākais vēja zvanu ansamblis pasaulē
Arhitekta Didža Jaunzema veidotais vides objekts "Gaiss" – simbolisks vēja zvanu koks, kas reaģējot uz gaisa kustību, ar vēja stabulēm rada vēja mūziku, atrodas Balvu pilsētas parkā un tika atklāts pirms diviem gadiem kā veltījums Latvijai simtgadē.
"Gaiss" ir viens no pieciem dabas vides objektiem, kas tapis Ziemeļlatgales pašvaldību kopprojekta "Loba doba Zīmeļlatgolā jeb atklāj dabas pētnieku sevī!" ietvaros. Baltinavas novadā atrodas vides objekts "Zeme", Rugāju novadā – vides instalācija "Loba doba", kurā attēlota visu četru dabas stihiju simbioze, Viļakā – "Ūdens", Kārsavas novadā dabas parkā "Numernes valnis" – "Uguns".
Skaties, iedvesmojies un brauc klausīties vēja zvanu mūziku Balvu parkā!
No retro motocikliem līdz akmeņu un dienliliju kolekcijām Tilžā
Apdzīvotā vieta Tilža (agrāk Kokoreva) izveidojusies ap 1909. gadu, kad Ruskolovas muižas īpašnieks atdalīja muižas zemi 15 hektārus, sadalot tos ap 200 apbūves gabalos. Kokorevas ciema nosaukums radies no Ruskulovas muižas vagara Kokoreva uzvārda, kuru muižnieks Lēvenšterns bija atsūtījis uz šo apdzīvoto vietu uzraudzīt zemniekus. 1925. gadā Kokorevai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss, gadu vēlāk Kokoreva tika pārsaukta pēc Tilžas upes nosaukuma par Tilžu.
Mūsdienās Tilžā rit aktīva dzīve un ciemiņiem te ir interesanti gan aplūkot vienu no lielākajiem koka dievnamiem Latvijā, proti, Tilžas katoļu baznīcu, gan paviesoties interesantās saimniecībās. Viena no tādām ir ievērojama plašo ziedu kolekciju un akmeņu kalna dēļ – saimniecība "Ezerlīči" Dievžeikaru ciemā. "Ezerlīčos" Skaidrītei un Ērikam Kašiem pieder liliju dārzs, kurā audzē vairāk nekā 300 šķirņu liliju, daudzkrāsainu dienziežu, peoniju, hostu.
Pie mājām atrodas kalns, kurā izveidots savdabīgs akmeņu dārzs. Tajā savākti interesanti akmeņi, sākot no pavisam maziem, beidzot ar īstiem milžiem. Katram akmenim ir savs stāsts un rašanās vēsture, kuru saimnieks pieraksta. Atvestajam akmenim tiek meklēta piemērota vieta, kurā tas vislabāk iederas un izceļas ar savu veidojumu. Skaista, sakopta vide, ziedi, akmeņu daudzveidība, dīķi un skujenīšu puduri priecē tuvus un tālus ciemiņus.
Savukārt atraktīvas izklaides piekritējiem Tilžā noteikti patiks viesošanās retro moto klubā "Rūsa vējā", kur tā īpašnieks Kaspars Romanovs ir izveidojis vairāk nekā 100 dažāda vecuma retro motociklu kolekciju, no kuras lielākā daļa eksponātu ir darba kārtībā un ar tiem var doties neaizmirstamā tūrisma izbraucienā Tilžas apkārtnē.
Īpašais seno arodu pratēju un latgaliešu šarms Briežuciemā
Briežuciems ir vieta, kur tiek godāti senie arodi. Šeit joprojām aktīvi darbojas gan siera sējējas un alus darītāji, gan maizes un īstas lauku tortes cepējas, gan rokdarbnieces, audējas un ādas apstrādes meistars.
Viesojoties Briežuciemā, ikviens var izbaudīt īpašu latgalisko šarmu, klausoties latgaliešu tautas dziesmās vai ejot senajās rotaļās kopā ar vietējiem folkloras tradīciju uzturētājiem – etnogrāfisko ansambli un bērnu un jauniešu folkloras kopu "Soldanī".
Tāpat jāpiebilst, ka cauri Briežuciemam ved marķēts velomaršruts nr. 781 jeb "Briežuciema aplis", kur pa ceļam var apmeklēt gan interesantas lauku sētas, gan baudīt skaistas pierobežas ainavas. Maršruta karte un brauciena laikā apskatāmie objekti atrodami šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
