Pasaules pilsonis Kristaps: dzīve ir tieši tik īsa, lai nepaspētu visu apskatīt

Vairāk vai mazāk intensīvi, bet kopumā Kristaps ceļo jau 11 gadus. Atskatoties un kārtīgi parēķinot, viņš teic, ka pusi no šī laika pavadījis ārpus Latvijas, lielākoties aktīvi ceļojot. Kristapa aizraušanās ar pasaules iepazīšanu sākās jau pusaudža gados, kad ceļošana vēl nebija tik vienkārša, bet turpinājās, lasot ceļojumu grāmatas. Savukārt, kad bija jāizšķiras, ko darīt nākotnē, viņš nodomājis: "Vispirms paiet gadi, kamēr tu izmācies, pēc tam – kamēr tu strādā. Tad tu krāj. Dzīve saliekas kā reizrēķina tabula – finālā ir dzīvoklis, māja, bērni, pensija. Un viss. Es lasīju gan par jahtu "Milda", kura apbrauca apkārt pasaulei, gan cilvēkiem, kas ar divriteņiem apbrauca apkārt Austrālijai, apceļoja Āfriku. Man šķita – ja kādā dzīves brīdī vari atskatīties uz šādu pieredzi, tas varētu būt kas vairāk nekā jebkas cits." Kristaps daudz nav galvu lauzījis un pēc vidusskolas izvēlējies studijas tūrismā, specializējoties ģeogrāfijā un valodās.

Vaicāts, vai viņam nav neomulīgi doties uz nedrošiem vai alternatīviem galamērķiem, Kristaps teic tā: "Man nekad nav bijis bail. Es pārāk neriskēšu, tomēr ceļot uz šādiem galamērķiem man šķiet interesanti un patīk. Es pat nekad neesmu domājis, ka kaut kas varētu notikt. Vienmēr esmu uzskatījis, ka viss atrisināsies. Un man domāšana ievirzījās šādā gultnē tieši pēc konkrēta atgadījuma. Es esmu no Lielvārdes, un daudzi ikdienā no Lielvārdes uz darbu Rīgā brauc ar vilcienu. Pirms vairākiem gadiem bija negadījums, kad vilciens Lielvārde–Rīga ieskrēja vilcienā Maskava–Rīga, ievainojot vairākus, bet bojā gāja četri cilvēki. Un tad es domāju – ja man būtu lemts, es būtu bijis tajā vilcienā. Nelaimes gadījumi var notikt jebkur.