Brīvdienu maršruts: ko apskatīt jūras pilsētā Ainažos

Ainažu galvenā iela, proti, Valdemāra iela sākas pie Igaunijas robežas un beidzas aiz Randu pļavām. Valdemāra iela ir maz mainījusies kopš 19. gadsimta. beigām, turklāt arī visi galvenie apskates objekti atrodas uz šīs ielas. Ja esi ieradies Ainažos ar autobusu, tad vispirms Ainažu iepazīšanu varētu sākt ar Ziemeļu mola apmeklējumu. To var atrast, dodoties pa Valdemāra ielu uz Igaunijas pusi.

Ziemeļu mols ir tieši pirms Latvijas un Igaunijas robežas. Pa ceļam uz molu kreisajā pusē ir bijusī Ainažu stacijas ēka jeb sarkanu ķieģeļu divstāvu māja. Aiz stacijas ēkas ir redzamas divu akmens spīķeru drupas – uzspridzināti 1944. gadā, vācu armijai atkāpjoties.

Savukārt uz Igaunijas-Latvijas robežas ir saglabājies vecais melnbaltais robežstabs no 1919. gada, kad tika nosprausta robeža starp Igauniju un Latviju.

Uz molu, kas ir 596 metrus garš, ved labiekārtots koka celiņš, bet kādreiz uz mola atradās arī sliedes, lai atvieglotu preču piegādi uz kuģiem. Dzelzceļš būvēts 1912. gadā, lai savienotu Vidzemes centrālo daļu ar Ainažu ostu. Mola galā iespējams pamērcēt kājas ūdenī vai arī nopeldēties. Plašāk par šo pastaigu vietu lasi te.

Pēc šīs pastaigas iespējams turpināt ceļu gar jūras krastu, bradājot pa ūdeni vai baltajām piekrastes smiltīm. Nedaudz uz priekšu jūrā ir redzami arī daži saglabājušies pāļi no vecās kuģu piestātnes. Jānogriežas pa kreisi, kur krastā sagaidīs krasta bākas dzelzs karkass.

Tālāk, ejot taisni uz priekšu, iziesi uz Valdemāra ielas. Tieši pretī kalna galā ir bāka, kas joprojām darbojas un rāda ceļu kuģiem, kuri vairs neienāk Ainažu ostā. Blakus bākai kādreiz atradās šaursliežu dzelzceļš uz ostu un staciju.

Turpat kreisajā pusē, Valdemāra ielā 27, ir redzama pamatīga lielu šķeltu laukakmeņu un sarkanu ķieģeļu ēka. Tā ir slaveno kapteiņu Miķelsonu dzimtas šūpulis, saukta par Jaundzirnu mājām.

Savukārt bākas labajā pusē, Valdemāra ielā 39, ir skaista balta ēka, kas ir kapteiņa Remberta Rungaiņa ģimenes māja. Padomju gados tur atradās doktorāts un Ainažu pilsētas izpildkomiteja.

Ielas malā ir bākas vainaga daļa, kas ir uzstādīta ar norādi uz Ainažu jūrskolas muzeju. Jūrskolas muzejs, kas atrodas Valdemāra ielā 47, ir senais latvju jūrniecības slavas liecinieks. Muzejā var uzzināt, kā piekrastes zvejnieku ciemos būvēja un laida ūdenī senos buriniekus, un kā jūrnieki ar tiem devās tālajās pasaules jūrās un okeānos. Cenas: skolēniem 1 eiro, studentiem un pensionāriem – 1,50, bet pieaugušiem divi eiro. Gida pakalpojumi – seši eiro.

Nedaudz uz priekšu, Valdemāra ielā 26, ir sarkanu ķieģeļu ēka, ko kādreiz cēlis kapteinis Jans Pettaks. Tā nebija dzīvojamā māja, bet gan veikals. Pettaki bijuši pieci brāļi, visi mācījušies Ainažu jūrskolā. Viens no brāļiem Edvarts Pettaks bijis stūrmanis uz "Titānika" un gājis bojā 1912. gada aprīļa leģendārajā katastrofā, pastāstīja Ainažu TIP pārstāvji. Padomju gados tur bijusi pirts, kurpnieku darbnīca, vēlāk arī veikals un frizētava.

Ēkas kreisajā pusē ir otras Ainažu bākas vainaga daļa – monuments. Šī bāka kādreiz atradās uz viļņlauža Ainažu ostas teritorijā,. 1986. gadā vētras laikā iegāzās jūrā, bet pēc tam izcelta un uzstādīta kā piemineklis ar norādi uz jūrskolas muzeju.

Valdemāra ielā 45 slejas Veides pils. Tā piederējusi Mārtiņam Veidem. Uz šķeltiem laukakmeņiem 1902. gadā celtais koka trīsstāvu nams būvēts, kad Ainažos valdīja liels saimniecisks uzplaukums. Kādreiz šī ēka bijusi ļoti grezna, labajā pusē, kā jau pilij, ir bijis tornītis, bijuši balkoni, lodžijas, logu un durvju aizvērtņi. Ēka ir Eiropas kultūras mantojums, koka arhitektūras piemineklis. Tiesa, pašlaik ēka ir privātīpašums un ir ļoti sliktā stāvoklī – daudz zaudējusi no sava bijušā spožuma.

Valdemāra ielā 49 meklējama labi restaurēta liela, brūna koka māja. Kādreiz būvēta kā muižas pārvaldnieka dzīvojamā māja, bet, kad Veides un Miķelsoni nopirkuši teju visus Ainažus, tad šī māja nonākusi kapteiņa Miķeļa Veides īpašumā. Senos laikos ēkas ziemeļu pusē darbojies traktieris, bet dienvidu galā kādu laiku bijusi Ainažu aptieka. Pašlaik māja ir privātīpašums.

Valdemāra ielā 40 atrodas garena mūra ēka, kas ir senais slavenais Kica krogs. Pašlaik tā ir dzīvojamā māja. Senos laikos tas bija ne tikai krogs, bet arī viesnīca. Visi svarīgie notikumi tolaik risinājās tieši šeit – kalpu, kuģa komandas līgšana, jaunumu uzzināšana, arī robežas noteikšanas balsojums.

Dodoties tālāk pa Valdemāra ielu, uz stūra ir Ainažu aptiekas ēka, kas būvēta 1930. gadā vecās koka aptiekas vietā, ko uzspridzināja cara soda ekspedīcija pēc 1905. gada revolūcijas. Aptieka Ainažos darbojās jau no 1883. gada.

Pāri ielai ir redzama Ainažu vienīgā Sv. Arsēnija pareizticīgo baznīca, kas uzbūvēta gada laikā no 1894. – 1895.gadam.

Aiz baznīcas, Valdemāra ielā 69, seko Ugunsdzēsības muzejs un ugunsdzēsēju depo. Muzejs dibināts 1991. gadā un stāsta par brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības darbību no pašiem pirmsākumiem. Muzejā var aplūkot gan rokas sūkņus, gan motoršļirces, rokas sirēnas, karoga kāta naglas, senas fotogrāfijas. Blakus esošajā depo ir iespēja uzlaikot ugunsdzēsēju ķiveres, nofotografēties pie ugunsdzēsēju mašīnām. Šeit būs visai interesanti,jo atļauts eksponātus aptaustīt ar rokām un izmēģināt, kā darbojas rokas sirēna. Cenas: skolēniem un pensionāriem 0,60 eiro, pieaugušiem viens eiro.

Tieši pretī muzejam, Valdemāra ielā 50, slejas skaistais kultūras nams, kādreiz saukts par ''gaismas pili'', jo bija vienīgā ēka Ainažos, kur tolaik bija elektrība. Kultūras nams ir skaisti restaurēts un atguvis savu sākotnējo izskatu. Kultūras namam ir piešķirts Eiropas kultūras mantojuma statuss, un tas būvēts 1928. gadā pēc Pētera Kundziņa projekta.

Kultūras namam labajā pusē, proti, Valdemāra ielā 48, ir skaists namiņš, kas atgādina Andersena pasaku mājiņu. Ēka celta muižas laikā muižas dārzniekam, bet kad Ainaži ieguva pilsētas nosaukumu, tur atradās pilsētas pirmā banka. Pašlaik šī ēka ir privātmāja.

Kultūras nama kreisajā pusē ir Ainažu tūrisma informācijas punkts, kur vari uzzināt nepieciešamo informāciju un saņemt jaunākās kartes un bukletus.

Laiks atvilkt elpu! Atpūtas vietā pie "Baltās saules" ir ugunskura vietas, nojume, galdi, labierīcības, skaista pludmale, bet aiz Blusupītes ir bērnu spēļu laukums. Pati "Baltā saule" ir tēlnieka Viļņa Titāna veltījums Krišjānim Valdemāram un latviešu jūrniekiem.

Pēc labas atpūtas var doties tālāk un izstaigāt Randu pļavu taku. Randu pļavu taku var atrast, dodoties uz priekšu pa šo pašu ielu un turpinot iet pa autoceļu A1. Taka sākas Rīga-Ainaži autoceļa 97. kilometrā. Taka ir 1,2 kilometrus gara un aizved jūras krastā pie putnu vērošanas torņa. Pa ceļam var apskatīt un mēģināt atpazīt daudzas retas augu sugas – šeit var sastapt 37 Latvijā un citās Eiropas valstīs apdraudētas augu sugas. Ja izvēlēsies šo vietu aplūkot jūlijā, iespējams, laimēsies redzēt Jumstiņu gladiolu.

Parka iela ir paralēlā iela Valdemāra ielai, un arī dodoties pa šo ielu iespējams apskatīt dažādus interesantus objektus. Nākot no jūras, pa labi aiz stāvlaukuma, sākas Parka iela.

Pirmā māja Parka ielā 6 kādreiz piederēja vecajam kapteinim Dambem. Šī māja slavena ar to, ka šeit 1926. gadā tika nodibināta Ainažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība.

Nedaudz uz priekšu labajā pusē ir redzams sarkanu ķieģeļu skurstenis. Kādreiz šeit atradās muižas gateris-kokzāģētava. 1957. gadā Salacgrīvā un Ainažos darbojās jauniešu organizācija "Dzirkstele", kas cīnījās pret padomju okupāciju. 1957.gada 18. novembrī trīs jaunieši uzvilka skurstenī sarkanbaltsarkano karogu, un deviņus jauniešus pēc tam par izdarīto apcietināja.

Ejot tālāk pa Parka ielu, labajā pusē atrodas Ainažu Kr. Valdemāra pamatskola, kas uzbūvēta uz vecās muižas pamatiem, bet netālu no tās redzama nelielā brīvdabas estrāde, kas uzcelta 2014. gadā. Tur notiek brīvdabas pasākumi, koncerti, teātra izrādes, Jāņu dienas svinēšana un Ziemeļlivonijas festivāls.

Nākamais objekts ir Parka ielā 14, ko pazīstam ar nosaukumu "Asara dārzs". Dārza vidū ir ar kokiem apaugušas mājas drupas. Tur kādreiz pacēlās skaista, balta divstāvu ilggadīgā pilsētas galvas Jāņa Asara māja. 1941. gadā visu ģimeni izsūtīja, bet māja gāja bojā kara laikā. Kopš 2006. gada tur atrodas piemiņas akmens, kura autors ir tēlnieks Kārlis Īle.

Nākamā baltu ķieģeļu ēka uz šīs ielas ir Ainažu pilsētas pārvalde, doktorāts, bibliotēka, bet tālāk iespējams nonākt pie autostāvvietas ar norādi "Jūra'' labajā pusē.